Žurnāli

Nozares

Oktobris 2009

Numura akcenti

2009-10_3-att-magazine_cover

PAR OKTOBRA NUMURU

Dr. ANDIS PAEGLĪTIS, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra vadītājs, zobārsts: Man ir liels prieks uzrunāt Jūs, kolēģi – ārstu, farmaceitu, zobārstu, studentu – oktobra Doctus lasītāju! Piedāvāju īso satura ceļvedi no zobārsta skatpunkta. Lasīt visu

Gulta-magazine_cover

OKTOBRA JAUTĀJUMS

Pēdējos mēnešos maksas dienas stacionāri aug kā sēnes pēc lietus. Kāda ir to vieta mūsu veselības aprūpes sistēmā? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Sirds un mutes veselība. Problēmas, riski un jaunas stratēģijas

    Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mēr­ķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā. Lasīt visu

  • Mutes veselības riska faktori

    Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju. Lasīt visu

  • Zobārstniecības pakalpojumu pieejamība un mobilā zobārstniecība Latvijā

    Latvijā ir mainījusies iedzīvotājiem sniegtā zobārstnieciskā aprūpe. Rakstā sniegts ieskats par šīs aprūpes pieejamību Latvijā, dati salīdzināti ar tuvākajām kaimiņvalstīm, sasniegumiem mobilās zobārstniecības jomā un tuvākajiem mērķiem un uzdevumiem mutes veselības jomā. Lasīt visu

  • MUTES VESELĪBA

    Žurnāla Doctus redakcija vienmēr cenšas piedāvāt saviem lasītājiem ko jaunu. Ar tematisko pielikumu "Mutes veselība" vēlamies idejiski, zinātniski un praktiski apvienot vispārējās prakses ārstus un zobārstus, aicinot visus skatīties uz vienu mērķi - cilvēks kā viens veselums (sistēma) un veselība. Tikai izprotot šo kopējo mērķi, var sasniegt labus rezultātus. Lasīt visu

  • Gošē slimība

    Šoreiz klīniskā gadījumā demonstrējumā samērā reta saslimšana – Gošē slimība, kam Latvijā nav pieejama ārstēšana. Ja pacienti nesaņem medikamentozu terapiju, tad ir liesas plīsumi un infarkti, kaulu krīzes (ārkārtīgi sāpīgi kaulu lītiskie bojājumi, kas izraisa patoloģiskus kaulu lūzumus), aknu fibroze, kas progresē uz cirozi, pulmonāla hipertensija. Lasīt visu

  • Dzīvot veselīgāk un ilgāk. Kas darbojas, kas nedarbojas?

    Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot. Lasīt visu

  • Kortikosteroīdi lokālai terapijai. Pamatprincips: primum non nocere!*

    Kortikosteroīdi ir medicīnā plaši lietojami līdzekļi dažādu iekaisuma un imunoloģisku slimību ārstēšanai. Lokāli kortikosteroīdi tiek plaši lietoti dermatoloģiskajā praksē. Ir labi zināma gan to efektivitāte, gan iespējamās blaknes. Ārstu attieksme pret lokālo steroīdu lietošanu ikdienas praksē mēdz būt ļoti atšķirīga – no pārāk piesardzīgas līdz pārlieku aizrautīgai, ignorējot blakusparādību attīstības iespēju. Šā raksta mērķis ir pārskatīt lokālo kortikosteroīdu darbības mehānismus, to indikācijas, kontrindikācijas un apkopot Latvijā pieejamos lokālos kortikosteroīdu preparātus. Lasīt visu

  • Endokrīnās arteriālās hipertensijas. Klīnikas un laboratorās sijājošās diagnostikas aspekti. I daļa

    Arteriālā hipertensija, nozīmīgākais kardiovaskulārais riska faktors, ir aptuveni 20% planētas iedzīvotāju. Ilgstoši bija pieņemts uzskatīt, ka 90% gadījumu veido primārā arteriālā hipertensija, sekundārajām arteriālajām hipertensijām (galvenokārt renovaskulārajām, renālajām un endokrīnajām) atvēlot tikai aptuveni 10%. Lasīt visu

  • Vai visas reimatoloģiskas slimības var ārstēt ar pieciem medikamentiem?

    Kā jebkurā disciplīnā, arī reimatoloģijā būtiski noteikt precīzu diagnozi un tikai tad sākt slimības ārstēšanu. Atverot kompensējamo zāļu grāmatu reimatoloģijas sadaļā, dažādām diagnozēm var atrast vienus un tos pašus medikamentus, protams, ar dažām niansēm. Vai pietiek ar vispārējām zināšanām par katru medikamentu, lai ārstētu visas reimatoloģiskās saslimšanas? Vai tomēr ir nianses katras reimatoloģiskas slimības terapijā? Šoreiz par to, kā darbojas slimību modificējošie antireimatiskie līdzekļi dažādu reimatoloģisku slimību gadījumos un kas jāņem vērā to lietošanā. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Vile est, quod licet

    Lēts ir tas, kas viegli dabūjams, – skan latīņu gudrība. Daudzus gadus mums veselības aprūpe ir bijusi viegli dabūjama. Un lēta. Profesionāļi, klusi pie sevis kurnot, ir strādājuši zem pašizmaksas. Taču strādājuši. Pacienti dzīvojuši ar ilūziju par bezmaksas medicīnu. Lasīt visu

  • Krīze beigusies. Ir starta šāviens augšupejai

    Atbild dr. Jānis Meikšāns, SIA Mepha Baltic valdes loceklis un Mepha International pilnvarotais pārstāvis Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Moldovā   Lasīt visu

  • Koledžas latiņa: cik augstu?

    Latvijā arvien populārāka kļūst koledžu izglītība. Vienkāršu un prozaisku iemeslu dēļ: izglītība ir iegūstama ātrāk un lētāk, turklāt tā ir ar izteikti praktisku ievirzi. Medicīna ir īpaša ar to, ka Latvijā vidējam personālam ir kur augt – plašākas deleģētas tiesības dzemdniecībā, neatliekamajā palīdzībā, ģimenes medicīnā utt. Patlaban Latvijā ir sešas medicīnas koledžas, kur 2008./2009. mācību gadā studēja vairāk nekā 1100 audzēkņu. Cik konkurētspējīga ir Latvijas medicīnas koledžu izglītība Eiropas Savienībā? Un kādas korekcijas vai nākotnes izaicinājumus pirmā līmeņa medicīniskajā izglītībā ievieš slimnīcu strukturālās reformas? Lasīt visu

  • Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtdesmitgade

    Bērnu slimnīca, tagad VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, ir vadošā un lielākā bērnu slimnīca Latvijā. 2009. gada 2. oktobrī Bērnu slimnīca svin 110 gadu jubileju. Nu jau vairāk nekā gadsimtu tā ir bijusi kā jutīgs spogulis, kur atainojas visas mūsu sabiedrības problēmas. Veselību pamanot tikai tad, kad tās vairs nav. Daudz sāpīgāk, ja slimība ir bērnam. Bērnu slimnīcas sienās medicīnas arodā, zinātnē un mākslā mācījušās vairākas bērnu ārstu un māsu paaudzes, mainījušās ārstniecības metodes un pati slimnīca, bet nemainīga ir palikusi tās pamatvērtība – mīlestība pret slimo bērnu. Lasīt visu

  • Galējību mākslas meistars. Neiroķirurgs Kārlis Bicāns

    Kārlis Bicāns ir neiroķirurgs ar vairāk nekā trīsdesmit darba gadu stāžu. Gaiļezera slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs. Pazīstams ar iesauku Kbicans. Kolēģu un draugu vidū labi zināms arī kā pianists, karstasinīgs basketbolists un hokejists. Tomēr vispirms viņš ir pragmatisks ārsts. Taču dažreiz, kad uznāk ilgas pēc nezināmā, dakteris teleskopā pēta naksnīgās zvaigznes. Lasīt visu