Žurnāli

Nozares

Marts 2009

Numura akcenti

2009-03_3-2-magazine_cover

MARTA JAUTĀJUMS

Pirms 127 gadiem 24. martā vācu ārsts Roberts Kohs atklāja tuberkulozes izsaucēju – mikobaktērijas. Ko tuberkulozes jomā Latvijai sola 2009. gads? Lasīt visu

2009-03_3-1-magazine_cover

PAR MARTA NUMURU

ĒRIKS ŠMAGRIS, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas internists, topošais gastroenterologs: Lai gan ārā vēss – bet aukstums piederas ziemai –, sirdī jau jūtams pavasaris. Tikai mazliet – un tas no sirds izplūdīs un pārņems visu apkārtni. Tomēr šis brīdis vēl jāgaida. Karsta augu tēja un jaunais Doctus žurnāls gaidīšanu vērtīs jaukāku. Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Juvenīlā osteoporoze. Kāpēc bērnus sargāt no mazkustības?

    Pēdējos gados pasaules klīnikās un zinātniskajā literatūrā sāk runāt par osteoporozi bērniem, kas var būt gan kā atsevišķa slimība, gan kā citas hroniskas slimības komplikācija. Rakstā vērsta uzmanība uz hroniskajām saslimšanām, kuru gaita un prognoze, attīstoties osteoporozei, pasliktinās. Bērnu vecuma galvenā problēma – sekundāra osteoporoze. Primāra osteoporoze bērniem ir samērā reta patoloģija. Lasīt visu

  • Sirds un hormoni

    Hormonālā regulācija nav iespējama bez sirds-asinsvadu sistēmas dalības, un sirdij ir īpaša loma hormonu darbībā, sintēzē un izdalē. Endokrīnā regulācija kardiovaskulārajā sistēmā var realizēties vairākos veidos. Salīdzinoši neliela daļa hormonu uz sirdi un asinsvadiem darbojas tieši caur specifiskajiem receptoriem, un šodien intensīvāk tiek pētīta to netiešā darbība – caur citu neiroendokrīno faktoru stimulāciju –, to signālsistēmas un mediatori. No klīniskā viedokļa šīs saiknes eventuāli atspoguļojas augstajā sirds-asinsvadu saslimšanu un metabolo traucējumu komorbidātē. Lasīt visu

  • Cerebrālas išēmijas sekundārā profilakse II daļa

    Žurnāla februāra numurā izklāstīti cerebrālas išēmijas cēloņi, riska faktori un primārā profilakse. Šis raksts turpina iesākto tematu, sniedzot ieskatu sekundārās profilakses rekomendācijās – ar mērķi izvairīties no atkārtotas cerebrālas išēmijas: insulta vai tranzitora išēmiskas lēkmes (TIL). Galvenie sekundārās profilakses virzieni ietver vaskulāro riska faktoru terapiju, trombocītu funkcijas un asins recēšanas izmaiņas, revaskularizāciju un smadzeņu apasiņošanas uzlabošanu. Lasīt visu

  • Ambulatorās brūču aprūpes modernie aspekti

    Trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2% iedzīvotāju, tas ir vidējais statistiskais rādītājs Eiropā. Palūkosimies uz šo problēmu no praktiskās puses. Lai labāk izprastu trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču ārstēšanu, nepieciešams atsaukt atmiņā zināšanas par brūces dzīšanas procesu un mediķu uzdevumiem katrā šā procesa stadijā. Lasīt visu

  • Staru proktosigmoidīts

    Staru proktīts ir nopietna staru terapijas komplikācija, kura būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un kuras ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Problēma ir aktuāla, ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību. Slimības ārstēšanai nepieciešama multidisciplināra pieeja, sākot ar optimālākās onkoloģiskās slimības ārstēšanas metodes izvēli – staru terapijas deva, ilgums, nepieciešama turpmāka novērošana pie onkologa, gastroenterologa, endoskopiska terapija – un beidzot ar ķirurģisku ārstēšanu. Lasīt visu

  • Klīniskās prakses pieredze. Latvijas antibiotiku patēriņš un rezistence

    Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē. Lasīt visu

  • Antibiotikas un mikroorganismu rezistence

    Mikroorganismu ierosināto slimību terapija ir un paliek aktuāls medicīnas jautājums. Lai cīnītos pret patogēnajiem aģentiem, lieto t. s. antimikrobisko terapiju jeb pretmikrobu līdzekļus. Mikroorganismu rezis-tences intensīvā veidošanās un rezistento formu straujā izplatība ir radījusi gan daudzas teorētiskas problēmas, kas pašlaik tiek aktīvi pētītas, gan arī izvirzījusi praktiskus uzdevumus jaunu pretmikrobu preparātu ieguvē. Lasīt visu

  • Hormonu aizstājterapija un krūts vēzis – piecus gadus pēc WHI pētījuma datu publiskošanas

    Ir pagājuši nu jau vairāk nekā pieci gadi pēc apjomīgā randomizētā Women Health Initiative (WHI) pētījuma pārtraukšanas un sensacionālā ziņojuma par hormonu aizstājterapijas (HAT) iespējamās saistības ar krūts vēža attīstību publiskošanas. Kas ir mainījies zinātnē un praksē šajā laikā? Kādas varētu būt turpmākās rekomendācijas? Lasīt visu

  • Pārtikas intolerance un atopiskais dermatīts. Kas vienam ēdiens, tas otram inde

    Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Daži onkoloģijas akcenti

    Pretvēža dienas rīkotā diskusija bija pulcējusi gan onkologus, gan ģimenes ārstus, gan valsts un pacientu pārstāvjus. Tā vedināja uz pārdomām un uzdeva vairākus būtiskus jautājumus. Atbildiet, ja varat! Lasīt visu

  • Būs raibi rūtaini

    Atbild Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs prof. Valdis Keris Lasīt visu

  • Jāsapurinās un jāizdzīvo!

    Augumā nelielo, trauslo ģimenes ārsti INU ZEMTURI pazīst daudzi ventspilnieki, jo viņa ir savējā – tepat dzimusi un augusi. Pēc studijām Ina varēja palikt Rīgā, tomēr atgriezās mājās. Piederība pilsētai, kurā bieži zēģelē dzeldīgais ziemeļrietumu vējš un ir mitrs gaiss, daudz labāk ļauj izprast astmas slimniekus, bet pirms diviem gadiem izraisītā autoavārija joprojām vieno Inu ar pacientiem, kam ir īpašas vajadzības. “Tagad zinu, ko nozīmē reanimācija, un saprotu, kā jūtas gultai piesaistīts cilvēks. Ja tas būtu manos spēkos, izveidotu Ventspilī rehabilitācijas centru,” apņēmīgi nosaka Ina un aicina iedzert kafiju. “Labi, ka atnācāt! Varam mierīgi pasēdēt, bet, kad sākas pieņemšana, jūtos kā konveijerā,” neslēpj ģimenes ārste. Mūsu sarunas laikā viņa četras reizes konsultē pacientus pa tālruni, vienu no viņiem mudinot nekavējoties izsaukt ātros un braukt uz slimnīcu. Lasīt visu

  • Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?

    Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinīgam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais - Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs - Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā. Lasīt visu

  • Gide orgānu topogrāfijā. Anatomijas pasniedzēja Ilva Duļevska

    Asprātīga, pacietīga, komunikabla, viņas sabiedrībā dzirkstī humors. Ar sev piemītošo aizrautību, šķiet, viņa arī apaļai nullei – ja vien ir kāda kripatiņa intereses – iemācītu anatomiju. Un vēl – viņa nav īpaši jāprovocē, lai itin viegli aizrunātos līdz puķēm, kaķiem un suņiem. Tā viņai īpaša mīlestība. Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Anatomijas katedras docente un Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja vadītāja Dr. med. Ilva Duļevska. Lasīt visu