Žurnāli

Nozares

Septembris 2008

Numura akcenti

2008-09_1-magazine_cover

PAR SEPTEMBRA NUMURU

Ilana Šapiro, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Onkoloģijas centra anestezioloģe:Aiziet vasara – ar spilgto sauli un garām rīta pastaigām kopā ar suni gar jūru, ar peldēšanu līdz drebuļiem un lieliem puķu pušķiem, ar īpašu ķīmiju gaisā... Doctus septembra numurs šoreiz skan kā stāsts par fantastiski līdzsvarotu mūsu ķermeņa bioķīmiju, vienlaikus trauslu un sarežģītu. Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Paciente ar porfīriju

    Porfīrija ir ģenētisku slimību grupa, kam raksturīgs hēma biosintēzē iesaistītu enzīmu deficīts, kā rezultātā organismā uzkrājas hēma biosintēzes starpprodukti. Klīniskā aina (un ārstēšana) dažādiem porfīrijas tipiem ir atšķirīga, tomēr visbiežāk tiek skarta āda un nervu sistēma. Enzīmu deficīts ir iedzimts, bet dažādi ārējās vides faktori – medikamenti, ķīmiskas vielas, diētas faktori, saules gaisma – atkarībā no porfīrijas tipa būtiski ietekmē slimības smaguma pakāpi un gaitu. Akūtas porfīrijas diagnoze bieži vien ir novēlota, jo simptomi ir nespecifiski. Porfīrija nav plaši izplatīta, bet mūsu populācija varētu piederēt pie tām, kur ir relatīvi vairāk porfīrijas gadījumu. Lasīt visu

  • Vakcīnas atsevišķu infekcijas slimību profilakses kontekstā

    Jēdziens vakcīna mūsdienās neaprobežojas ar protekciju pret infekcioziem aģentiem: runa ir par kontraceptīvajām vakcīnām, vakcīnām pret vēzi, vakcīnām pret atkarībām utt. Ja nodalām zinātniekus no klīnicistiem, pirmos vispirms interesē jaunu vakcīnu, novatorisku to formu, vektoru un kombināciju radīšana, otros – vakcīnu izmantošana reālam pacientam. Jāatzīmē, ka kvantitatīvi medicīniskajā periodikā šobrīd dominē pirmais aspekts. Apskatam savukārt piedāvāti daži interesanti plašāk lietotu un aktuālu vakcīnu novērojumi un klīniskie aspekti. Pielikumā – īsas ziņas no pasaules masu medijiem. Lasīt visu

  • Kritiska kāju išēmija Kā samazināt amputāciju skaitu?

    Vērtējot Eiropas un Amerikas datus, katru gadu novēroti 500 līdz 1000 tūkstoši jaunu pacientu ar kritisku kāju išēmiju (KKI). Latvijā šādi pētījumi nav veikti, taču, pielāgojot citu valstu datu rādītājus, tie ir 1 200 līdz 2 500 pacienti katru gadu. Attīstoties KKI, viena gada laikā aptuveni 30% pacientu zaudē ekstremitāti. Diemžēl pārsvarā gadījumu ir jāveic amputācijas augšstilba līmenī. Pēdas segmentāras un apakšstilba amputācijas lielākoties tiek veiktas pacientiem ar cukura diabētu, kad galvenokārt tiek bojāts arteriālais tīkls apakšstilbā. Amputācija rada smagu invaliditāti pacientam un ievērojamas sadzīves izmaiņas arī viņa ģimenes locekļiem. Diemžēl šiem pacientiem ir arī augsta perioperatīvā mirstība, kas vidēji sasniedz 25%. Pateicoties asinsvadu ķirurģijas attīstībai un ienākot jaunām ārstēšanas metodēm, amputāciju skaits pēdējos gados Latvijā ir samazinājies, taču joprojām ir ļoti augsts. Ja amputāciju biežums Eiropā variē no 120 līdz 500 uz iedzīvotāju miljonu ik gadu, tad Latvija atrodas starp valstīm, kurās tas ir vislielākais. Lasīt visu

  • Adenoīdi un bērna veselība

    Ieelpojot caur degunu gaisu un uzņemot caur muti barību, bērns tiek pakļauts ārējās vides iedarbībai. Valdeijera limfātiskais loks, ko veido divas aukslēju mandeles, aizdegunes mandele (adenoīdi), limfātiskie audi uz mēles saknes un balsenē, uztver ārējās vides kairinošos faktorus, bet kā fizioloģisko atbildi organisms izstrādā dažādas imūnsistēmu stiprinošas vielas. Visi bērni piedzimst ar adenoīdiem, kuri normāli neietekmē fizioloģisko deguna elpošanas funkciju un piecu sešu gadu vecumā regresē, uzsūcas. Ja bērns šajā laikā pakļauts nelabvēlīgiem sadzīves apstākļiem, bieži slimo ar iesnām, bronhītu – adenoīdi turpina palielināties apjomā, apgrūtina elpošanu caur degunu. Palielināti adenoīdi var netieši iedarboties arī uz citiem orgāniem un orgānu sistēmām, un jāatzīmē, ka adenoīdu radīto komplikāciju spektrs ir visai plašs. Lasīt visu

  • Cukura diabēts un nieres

    Cukura diabēta ārstēšanā daudzi momenti ir saistīti ar slimnieka nieru funkciju – tajos ietilpst glikēmijas kontroles metodes, komplikācijas, ko izsauc hiperglikēmijas terapija, un nenoteiktais rezultāts insulīna terapijai pacientiem ar progresīvu nieru mazspēju. Jārūpējas arī par asinsspiediena un plazmas lipīdu līmeņa koriģēšanu, lai mazinātu kardiovaskulāro saslimstību un agrīnu nāvi. Tāpat jādomā par hroniskas nieru mazspējas komplikācijām: anēmiju, hiperfosfatēmiju un hiperparatireoīdismu, kas nosaka nieru funkciju samazināšanos. Lasīt visu

  • Akūta aknu mazspēja

    Akūta aknu mazspēja (AAM) ir ne pārāk bieža, taču ļoti smaga un dramatiska komplikācija, kas nereti skar jaunus, spēcīgus cilvēkus, arī bērnus. Latvijā gadā varētu būt ap 30-40 AAM gadījumu pieaugušajiem un 15-20 gadījumu bērniem (neoficiāli dati). Lai glābtu slimnieku no drošas bojāejas, AAM gadījumu vairākumā ir steidzami jāveic aknu transplantācija. Diemžēl Latvijā to vēl neveic un slimnieki ar AAM tiek pārvesti uz intensīvās terapijas nodaļām, kur reanimatologi cīnās par šo pacientu dzīvību, izmantojot mūsu klīnikās pieejamos līdzekļus. Lasīt visu

  • Dislipidēmija – kā novērtēt un koriģēt

    Ir zināms, ka gan primārajā, gan sekundārajā kardiovaskulāro notikumu profilaksē izšķirošā loma ir apzināto riska faktoru mērķtiecīgai korekcijai. Dislipidēmija un tās korekcija ir viens no stūrakmeņiem kardiovaskulārā riska novēršanā līdzās tādiem ietekmējamiem riska faktoriem kā dzīvesveids (smēķēšana, neracionāls uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un no tā izrietošie rādītāji – palielināts ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs), arteriālā hipertensija un glikozes tolerances traucējumi. [1] Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Protests, ar ko (ne)rēķinās

    Kādus streikus jūs atceraties? Neseno piensaimnieku streiku Doma laukumā ar garu rindu pie piena mašīnām, no kurām tika dalīts piens par baltu velti. Nogurušus skolotājus ar piketa saukļiem rokās. Anesteziologu dumpi 2004. gadā. Mediķus pie Saeimas nama pērnā gada septembrī. Gads ir riņķī, un arodbiedrība atkal gatava atgādināt par neizpildītajām algu prasībām. Lasīt visu

  • Boa čūska šķērsgriezumā

    Viņa ir izbrīvējusi divas nedēļas Latvijas apciemojumam pašā Dziesmu svētku karstumā. Paņēmusi līdzi ceļabiedrenes – no Serbijas un Turcijas. „Draudzenes atzina, ka par Latviju bijuši gluži citi priekšstati. Nebija domājušas, ka te, Ziemeļeiropas valstiņā, var tā iedegt! Te nav Lapland, bet Lettland – es viņām teicu,” smejas IEVA KALVE. Arī viņai netrūkst stāstiņu par stereotipiem, kas apmeta kūleni, tuvāk iepazīstot vāciešus. Par gada laikā Vācijā piedzīvoto viņa stāsta daudz un aizrautīgi. Teic, ka deg nepacietībā atgriezties pie sava projekta. Pašlaik Ieva Kalve Hannoveres medicīnas augstskolas Neiroanatomijas institūtā izstrādā darbu par eksogēnās šūnu terapijas iespēju uzlabošanu Parkinsona slimības vēlīnās stadijās. Un ir ceļā uz Ph. D. (Doctor of Phi losophy) grāda iegūšanu. Lasīt visu

  • Turpinot dzimtas profesionālo ceļu...

    Mediķu dinastijas. Latvijā to ir daudz, un katra glabā savus stāstus un leģendas. Vārdos ir grūti formulēt, kas nosaka izvēli turpināt profesionālo dzimtas ceļu. Misijas izjūta. Nepazaudēti ideāli. Vecāku sarunas. Mājās izjustā gaisotne, kad pie apaļā galda pulcējas vecā inteliģence – mākslinieki, mūziķi, mediķi. Iespaidi no tās reizes, kad vectēvs kā mazu puiku paņēma līdzi uz operāciju zāli... Lasīt visu

  • Atvērtāki garīgās veselības aprūpei

    Ne tikai sabiedrībā sastopami dažādi aizspriedumi pret psihiatrijas pacientiem un mīti par garīgās veselības aprūpi. Arī mediķu vidū ir pietiekami daudz neizpratnes. Reizumis no medicīnas studentu mutes nākas dzirdēt savādas replikas – it kā psihiatri savus pacientus uz ielām medītu vai slimnīcā nodarbotos ar disidentu pārmācīšanu, atzīst kāds no pasniedzējiem. Stigmas joprojām ir ļoti dzīvas. Tādēļ prieks par Pamatnostādnēm iedzīvotāju garīgas veselības uzlabošanai 2009.-2014. gadam, kuras nule kā apstiprinājis Ministru kabinets. Tas ir solis uz priekšu – lai garīgās veselības aprūpes sistēmu padarītu atvērtāku. Lai psihiatrijas pacienti biežāk būtu redzami uz ielas, veikalā, ģimenes ārsta praksē... Lasīt visu

  • Nesteidzīgais lēmējs Bruno Kokars

    Pirms mūsu tikšanās dr. BRUNO KOKARS ir vienkopus sarindojis materiālus par slimnīcas attīstību – lūk, gada pārskats, buklets, prezentācijas materiāli. Par sevi stāsta mazāk. Gatavs dalīties pieredzē, taču apzinās, ka vienīgās īstās receptes panākumiem nav. Katru dienu tā mazliet jākoriģē. Runā droši, varbūt reizēm  arī skarbi. Vārdos skops, taču atvērts sarunai... No nelietderīgām sapulcēm viņš cenšas izvairīties vienkārši aizņemta cilvēka pārliecībā pasakot, ka ir taču jāstrādā. Možs – jo prot strādāt un prot arī atpūtas brīžus baudīt. Madonas slimnīca šobrīd ir kalnā, ir iemesli lepnumam, kas apliecināti ar Dienas Biznesa Gazeles  vērtējumu kā trešajam augošākajam uzņēmumam Vidzemē un Gada balvu medicīnā nominācijā Labākā ārstniecības iestāde. Gribējās zināt, kā jūtas slimnīcas vadītājs. Lasīt visu