Žurnāli

Septembris 2011
Vaks_septembris_2011-large
Augusts 2011
Vaks_2011_augusts-large
Jūnijs 2011
Doctus_vaks_2008_6_junijs-large

Žurnālu arhīvs

Nozares

Septembris 2011

Numura akcenti

2011-09_03-1

SEPTEMBRA NUMURA SATURS

Doctus . | Septembris 2011

A.Krūmiņa stāsta par 2011.gada Doctus septembra numuru: Manuprāt, uzmanības vērts ir dermatologa R. Karla un I. Kohas raksts “Virspusējās mikozes un to terapija”, kur izmantotas jaunākās zinātniskajā literatūrā pieejamās atsauces, tas skaidri un saprotami izklāsta ikvienam speciālistam noderīgu informāciju. Lasīt visu

2011-09_01-1

UZ VĀKA

Doctus . | Septembris 2011

ANGELIKA KRŪMIŅA, infektoloģe, RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docente, privātprakse RSU ambulancē Lasīt visu

Eglitis-magazine_cover

SEPTEMBRA JAUTĀJUMS

Doctus . | Septembris 2011

Kāpēc gadu no gada atkārtojas situācija, ka slimnīcas “sit bungas” – pietrūkst naudas neatliekamo pacientu ārstēšanai, reāli ārstēto pacientu skaits krietni pārsniedz valsts ieplānoto. Nauda tiek atrasta, un atkal notiek diskusijas, kā to dalīt. Kā izvairīties no šīs situācijas? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Pigmentācija – ne tikai saules izraisīta

    Karls R. | Septembris 2011

    Dermatologa kabinetā visa gada garumā sastopami pacienti ar ādas krāsas izmaiņām. Biežāk tās ir sezonālas un tranzitoras dabas, bet vienlīdz ir arī tādas, kas nav saistītas ar gadalaiku. Tāpat daudzas iekaisīgās ādas slimības pēc ādas krāsas dažādiem pacientiem noris atšķirīgā ceļā. Šis raksts būs palīgs ikdienas praksē un līdzēs labāk orientēties ādas pigmentācijas izmaiņās. Lasīt visu

  • Dūņas profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai

    Vāvere D. | Septembris 2011

    Raksta mērķis ir informēt ģimenes ārstus un dažādu nozaru speciālistus par iespējām pašiem baudīt un pacientiem rekomendēt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijas, lai nozīmētu vērtīgu produktu – dūņas jeb peloīdus, kas spēcina ķermeni, līdzsvaro emocijas, atbalsta stresa, pārslodzes un izsīkuma gadījumā, uzlabo locītavu veselību, veicina mikrocirkulāciju, mazina tūsku un limfostāzi. Šis produkts lietojams arī subakūtu un hronisku sāpju gadījumā, regulē organisma vielmaiņu, stiprina imunitāti, palīdz veidot veselīgu ādu un gļotādu. Lasīt visu

  • Jaunākie pētījumi par ātriju mirgošanas sekundāro profilaksi

    Rozīte S., Šipačovs P. | Septembris 2011

    Ātriju mirgošana ir visizplatītākā no visām sirds aritmijām, un to raksturo nekoordinēta ātriju aktivācija ar konsekventu ātriju mehāniskās funkcijas pasliktināšanos. Tiek prognozēts, ka ekonomiski attīstītajās valstīs tuvāko divu desmitgažu laikā dubultosies sieviešu un vīriešu skaits, kas slimos ar ātriju mirgošanu. Lai gan sasniegumi šīs slimības pārvaldībā ir ievērojumi, ātriju mirgošana ir nozīmīgs saslimstības un mirstības iemesls. Ņemot vērā slimības izplatību un biežās komplikācijas, šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par sekundārās profilakses iespējām pacientiem ar ātriju mirgošanu. Lasīt visu

  • Nikotīnatkarības ārstēšanas iespējas

    Dubava D. | Septembris 2011

    Nikotīna atkarība ir hroniska recidivējoša slimība, kas slikti pakļaujas terapijai. Vairākums cilvēku, kas lieto tabakas produktus, labprāt to nedarītu. [1] No smēķētājiem 70% vēlētos šo nodarbi atmest, apmēram trešdaļa mēģina to izdarīt katru gadu, bet tikai 20% meklē palīdzību [2; 3] – tātad lielāko daļu atmešanas mēģinājumu balsta tikai gribasspēks vien: likumsakarīgi, ka izdošanās procents ir zems – 3–5%. Smēķēšanas profilakse un smēķēšanas atmešanas programmas ir būtiski svarīgas sabiedrības veselības uzlabošanā. Lasīt visu

  • Virspusējās mikozes un to terapija

    Karls R. | Septembris 2011

    Sēnīšu izraisītās gļotādas, ādas un nagu slimības ir vienas no biežāk sastopamajām slimībām dermatoloģijā un pacientu biežākais konsultāciju iemesls pie dermatologa. [1; 2] Mikozes ir stāvoklis, kad sēnītes šķērso cilvēka ķermeņa aizsargbarjeru un izraisa infekciju. Tām labvēlīgi apstākļi ir karsts un mitrs klimats. Uz ādas tās parasti attīstās vietās, kur ir samērā konstanti vides apstākļi (silts un relatīvi mitrs), – krokās, padusēs, pēdās, zīdaiņiem cirkšņu krokās, ģenitālijās. [3] Lasīt visu

  • Sistēmas sarkanā vilkēde ar sirds bojājumu

    Ābelīte S., Andersone D. u.c. | Septembris 2011

    Sistēmas sarkanās vilkēdes (SSV) gadījumā var tikt bojāta jebkura sirds daļa – perikards, vadīšanas sistēma, miokards, vārstuļi, koronārās artērijas. Kardiovaskulārās sistēmas bojājumu prevalence ir virs 50%. Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta klasiska sarkanā vilkēde, un šī slimība ne vienmēr izpaužas tikai ar nieru bojājumu. Šoreiz tā aizgāja citu ceļu – pa smadzeņu asinsvadiem un pa endokardu, turklāt paciente ilgus gadus nesaņēma adekvātu terapiju. Lasīt visu

  • Plaušu hipertensija – Latvijā vēl daudz neatklātu gadījumu

    Skride A., Rudzītis A. u.c. | Septembris 2011

    Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1] Lasīt visu

  • Veselīga uztura pamatprincipi

    Havensone G. | Septembris 2011

    Veselības rādītāju nodrošināšanā un uzlabošanā noteicoša nozīme ir uzturam. Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs nepieciešams, lai nodrošinātu organisma augšanu un attīstību, veicinātu veselību un labu pašsajūtu. Mūsdienās izpratni par uztura saistību ar pašsajūtu un veselību pamato ilggadēji zinātniski pētījumi. Organisma veselības ķīla ir daudzveidīgs, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Ko tas nozīmē? Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Kāda ir traumatologa piedzīvojumu un izturības terapija?

    Skrebele G. | Septembris 2011

    Traumatologs MĀRTIŅŠ MALZUBRIS izturības sacensībās piedalās jau septiņus gadus un piekrīt dr. Olafa Libermaņa teiktajam, ka tikai tas ķirurgs, kas spēj noskriet maratonu, spēs arī stundām ilgi operēt. Mārtiņa garākā operācija ilgusi desmit stundu, bet vairākas diennaktis ilgas izturības sacensības, kad miegam atvēlētas vien piecpadsmit minūtes, piedzīvotas vairākkārt. Šovasar pārvests arī čempiona tituls no Latvijas čempionāta rogainingā. Sacensībās un ķirurga darbā ir daudz līdzību, bet par visu plašāk stāsta Martiņš. Lasīt visu

  • Aizvietot kolēģi

    Kleinberga S., Razgale S. u.c. | Septembris 2011

    Vai ārsti ir rūdīti darbaholiķi, kas arī atvaļinājuma laikā tālruni tur kabatā? Kādi ir zelta likumi attiecībā uz kolēģa pacientiem – piemēram, kā rīkoties, ja atšķiras viedoklis par terapiju specifiskas ārstēšanas gadījumā? Un kā praktiski tiek organizēta darbu deleģēšana ilgākas prombūtnes laikā? Veselības norēķinu centra speciālisti stāsta, ka ir prakses, kur ārsti cits citam maksā par aizvietošanu, taču visbiežāk ģimenes ārsti izvēlas iztikt bez liekām formalitātēm – tā teikt, norēķinās ar darbu (tagad es tev izpalīdzu, pēcāk tu man). Lasīt visu

  • Sirds revolūcija. Invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis

    Gauja G. | Septembris 2011

    Stradiņa slimnīcas 38 gadus vecais invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis uz interviju ierodas slaidā solī, plecā eleganti uzmetis mugursomu. Pa viņa gludi skūto galvu lēkā saules zaķīši. Nekas neliecina, ka šis cilvēks uz interviju bija “jāpielauž”, jau bija paspējis “piedraudēt”, ka bildes no sava dzīves gājuma žurnālam nedos, un uzskaitījis tēmas, par kurām nerunās. Realitātē viss izrādās nedaudz citādi – sirds ārsts ir atklāts un pat neslēpj, ka medicīnā nokļuvis tāpēc, ka baltais ārsta halāts nodrošinājis tādu kā rokzvaigznes statusu. Beigās gan dzīve visu salikusi pa plauktiņiem. “Esmu atmetis glancēto un neīsto, beidzot esmu pieņēmis, ka esmu gana labs,” saka dakteris un pat aicina cilvēkus uz “sirds revolūciju”. Lasīt visu

  • Līdzvērtīgs. Vai pietiekami? Kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos

    Ričika D. | Septembris 2011

    Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā? Vai netiek pārkāptas ārsta kā brīvas profesijas pārstāvja tiesības? Un vai nelielas farmakokinētiskas atšķirības, kas var būt līdzvērtīgiem medikamentiem, nekļūst nozīmīgas, tos lietojot ilgus gadus katru dienu? Šajā rakstā palūkosim plašāk – kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos. Lasīt visu

  • Kurā virzienā Bērnu slimnīcu vedīs jaunā vadītaja Anda Čakša?

    Ričika D. | Septembris 2011

    Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.     Lasīt visu

  • Mērfija likumi pirms vēlēšanām

    Doctus . | Septembris 2011

    Jau ir sācies! Vēlēšanu skaitītājs sācis griezties! Ko tas saskaitīs? Lūk, skats uz šo īpatnējo laiku ar vecā, labā Mērfija acīm. Lasīt visu

  • Sapņi, kuriem ir cita vērtību skala

    Dzintara I. | Septembris 2011

    Bērnu Paliatīvās aprūpes dienesta telpās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pulkstenis skaita sekundes. Kapelāne Aina Briede saka: laikam slimnīcā ir cita atskaites sistēma. No vienas ķīmijas līdz nākamajai, no ēdienreizes līdz ēdienreizei. Kur vēl lielāks prieks kā saņemt telefonzvanu no bērna, kurš ir mājās un saka: es šodien izēdu trīs bļodas piena sakņu zupas! Tā ir milzīga uzticēšanās, vienlaikus – ļoti trausla. Arī bērnu un viņu vecāku sapņiem šeit ir cita vērtību skala... Lasīt visu

  • Mācos dzīvot viegli ...kā franči!

    Ričika D. | Septembris 2011

      Viena no lielākajām Eiropas slimnīcām - Hôpital de la Pitié-Salpêtrière viņa uzmanību pirmo reizi piesaistīja, lasot O. Balzaka romānu Gorio tēvs. Galvenā varoņa Eižēna de Rastinjaka labākais draugs strādāja šajā slimnīcā... Arī skatoties satelīttelevīzijas raidījumu franču valodā, kurā piedalījās eksperti no dažādām Francijas slimnīcām, par šo medicīnas iestādi radās teju vai paraugslimnīcas iespaids. „Vai varēju iedomāties, ka kādreiz strādāšu līdzās šiem pasaules slavenajiem mediķiem?! Bet, ja kaut ko no sirds ļoti vēlas, tas noteikti reiz piepildās! Ir kādi spēki tur augšā, kas palīdz tam notikt," smaida anesteziologs VILNIS SILIŅŠ.     Lasīt visu

Ziņas

← Iepriekšējais nummurs Nākamais numurs →