Žurnāli

Nozares

Aprīlis 2007

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Atipiska nieru sarkoidoze

    Sarkoidoze nebūt nav ļoti reti sastopama slimība – tās izplatība ievērojami variē atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un etniskās piederības. Rietumu literatūrā aprakstīts, ka sarkoidoze daudz biežāk ir izplatīta sievietēm un cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam, kā arī iebraucējiem no Āfrikas reģiona. Tomēr tā nav kazuistiski reta slimība arī eiropeīdās rases cilvēkiem. Diagnoze ir sarežģīta klīniskās manifestācijas variabilitātes un dažādās slimības organolokalizācijas dēļ. Uzskata, ka daļa sarkoidozes gadījumu paliek neatpazīti. Lasīt visu

  • Seksuālās uzvedības traucējumi un novirzes

    Seksoloģijas vēsturiskajā attīstībā jau tūkstošiem gadu pirms Kristus dzimšanas cilvēks uz seno alu sienām simboliski attēloja vīrieša fallu, sievietes krūtis, mīlētāju augumus. XIX gadsimtā Eiropā izdotas daudzas zinātniski pamatotas monogrāfijas par seksuālo veselību un tās traucējumiem, novirzēm jeb deviācijām, patoloģiju. Grāmatu autori ir psihiatri, neirologi, seksopatologi, ginekologi, urologi, laulību konsultanti. 1918. gadā M. Hiršfelds Berlīnē nodibina pasaulē pirmo Seksoloģijas zinātniski-pētniecisko institūtu. XX gadsimtā Eiropā, valdot Zigismunda Freida psihoanalītiskajai pieejai cilvēka seksualitātes izpratnē, paralēli pasaulē aizvien aktīvāk tiek pētīta cilvēka endokrīnā veselība, centrālās nervu sistēmas, dzimumhormonu saistība ar indivīda reakcijām un izturēšanos, uroģenitālās sfēras un citu orgānu saslimšanas ietekme. Mūsdienās psihogēnas dabas parafilijas jeb seksuālās perversijas saista ar tādiem faktoriem kā psihoseksuālās attīstības agrīni traucējumi, pārdzīvota psihotrauma, priekšlaicīga psihoseksuāla attīstība un klasificē atbilstoši starptautiskajai slimību klasifikācijai. Lasīt visu

  • Vai vecuma demence draud katram?

    Zemeslodes iedzīvotāju vidējais vecums palielinās. Aprēķināts, ka ap 2030. gadu attīstītajās valstīs vairāk nekā 30% cilvēku būs pārsnieguši 65 gadu vecumu. Kāds būs šo cilvēku veselības stāvoklis – tai skaitā garīgā veselība? Prognozes nav iepriecinošas. Ar demenci sirgst apmēram 37 miljoni, ar Alcheimera slimību – 20 miljoni planētas iedzīvotāju. Pēc ASV statistikas datiem, Alcheimera slimības slimnieku skaits, sasniedzot 65 gadu vecumu, dubultojas katrus piecus gadus. Ja ar šo slimību sirgst apmēram 10% cilvēku, kuri vecāki par 65 gadiem, tad pēc 85 gadu vecuma jau 85%. Kā prognozēt, kam varētu draudēt kāda no demences formām, ko iespējams darīt, lai procesu novērstu vai vismaz aizkavētu? Šī problēma ir zinātnieku un ārstu pētījumu objekts visā pasaulē. Lasīt visu

  • Pretvīrusu imunitātes nodrošinājums cilvēka organismā

    Pretvīrusu imunitāti nodrošina nespecifiskās un specifiskās – šūnu un humorālās – imūnsistēmas harmoniska kopdarbība. Rakstā aplūkoti humorālās un šūnu imunitātes veidošanās mehānismi atbildē pret vīrusu infekciju organismā, ieskicējot mūsdienās aktuālu vīrusu (B hepatīta, gripas u. c.) un organisma savstarpējās iedarbības modeļus. Lasīt visu

  • Trīszaru nervs un ne tikai

    Trigeminālās neiralģijas incidence ir neliela - vidēji 27 gadījumi uz 100 000 cilvēku gadā. Kāpēc tomēr būtu par to jārunā? Pirmkārt, ne vienmēr viss ir viennozīmīgi - kraniofaciālas sāpes kā vairāku nozoloģiju apvienojošu grupu literatūras avotos nereti atzīst par vienu no biežākajām sūdzībām pasaulē un, ja trigeminālas neiralģijas diagnoze nav jāapstiprina, tā ir jāizslēdz, lai sekmīgi ārstētu patieso sāpju iemeslu. Otrkārt, trigeminālās neiralģijas klīniskās izpausmes dramatiski ietekmē dzīves kvalitāti - tās radītās sāpes pacienti parasti raksturo kā graujošas, salīdzinot ar elektrošoku u. tml., rodas bailes grozīt galvu un veikt jebkādas kustības sejas apvidū, lai neizprovocētu sāpju lēkmi; literatūrā aprakstīti paškaitējuma ideju gadījumi šādu pārdzīvojumu ietekmē. Problēmas aktualitāti apliecina tādu organizāciju kā Trigeminālās neiralģijas asociācija (ASV) un tai līdzīgu darbība visā pasaulē. Tāpēc, neskatoties uz patoloģijas it kā nelielo incidenci, tās nozīme ir vērā ņemama. Lasīt visu

  • Cukura diabēta diagnostikas un ārstēšanas taktika grūtniecības laikā

    Statistikas fakti apliecina, ka divām līdz četrām no 1000 grūtniecēm ir cukura diabēts pirms grūtniecības, bet gestācijas diabēts attīstās 2-3% topošo māmiņu grūtniecības laikā. Gestācijas cukura diabētu sastop 1,5-6% populācijas. Apmēram 10% gestācijas cukura diabēta gadījumu paliek neatklāti. Šie skaitļi, drīzāk to konsekvences, apdraud jauno paaudzi – jaundzimušo iedzimto anomāliju varbūtība pieaug aptuveni par 30%, kas populācijas mērogā izraisa 12 reizes augstāku risku. Tāpat cukura diabēts palielina infekciju un preeklampsijas risku grūtniecības laikā divas trīs reizes. Lasīt visu

  • Jaunumi par bērnu astmu. GINA 2006

    Aptverot visa vecuma grupas, astma joprojām ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām pasaulē. Tiek veikti arvien jauni pētījumi gan slimības kontroles, gan terapijas uzlabošanai, un ik pēc noteikta laika perioda, pamatojoties uz jaunajiem pētījumiem un atziņām, tiek atjaunotas arī vadlīnijas. Nesen publicētas jaunās GINA 2006 vadlīnijas. Raksta ietvaros aplūkoti jaunākie uz bērnu astmu attiecināmie šo vadlīniju aspekti. Tā kā ļoti svarīgu vietu astmas diagnostikā bērniem ieņem klīniskā aina, īpaša uzmanība veltīta tādam simptomam kā svilpšana. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Trauslais ledus

    Šā mēneša satricinājumi (jā, arī valstiski globālie, kuros biežāk piesauktais vārds bija oligarhi, taču ne par viņiem šoreiz būs runa) raisīja asociācijas ar ledu, kurā viegli ielūzt. Proti, daudzas jomas līdzinās plānam ledum, pa kuru mēs apbrīnojami pārdroši staigājam. Tas gan ir tikai... līdz kādam nejaukam brīdim. Lasīt visu

  • Ja horizonts par tuvu. Uroloģe ILONA ALOVA un anesteziologs KĀRLIS OZOLIŅŠ

    C’est la vie – tāda ir dzīve, saka franči. Skaista – saka latvieši, kas jaunus profesionālus izaicinājumus atraduši Francijā. Nē, stāsts nebūs par laimīgo zemi, bet par to, ka aiz skaistuma maskas slēpjas daudz domu, kas pa galvu šaudījušās bezmiega naktīs, rūpju rievas, savas varēšanas eksaminēšana un patīkama novērtējuma sajūta. Divi stāsti par ārstiem, kuri vietu zem Latvijas medicīnas debesīm izcīnījuši, tomēr horizonts šķitis... par tuvu. Lasīt visu

  • Hauss, cerība un īstā dzīve

    „Dakter, cik ilgi man vēl jāgaida?” – pacients nepacietīgi uzrunāja dakteri Hausu, kurš tobrīd bija aizrāvies ar kādu spēli. „Tā kā spēlēju divas minūtes, tad jums atlicis gaidīt par divām minūtēm mazāk!” Asprātīgi, sarkastiski dialogi, slimnīcas vide, pacientu dzīvesstāsti, komandas darbs, ceļš līdz diagnozei, fonā mikroklimats mediķu kolektīvā... Nē, ne īstenībā, bet televizora ekrānā. Mediķu darbs vienmēr bijis pateicīgs materiāls scenāristiem. Bet kino, kā ikviena māksla, ir labs pamudinājums domāt. Pēdējos mēnešos vairāki augstskolu mācībspēki Doctus atzinušies: jāseko līdzi seriāliem, jo studentu auditorijā tiek pārspriesti tajos noskatīti klīniskie gadījumi. Pat ja daudz kas neatbilst realitātei, pat ja seriālus skatīties nav labais tonis, tie jaunajiem ārstiem noder kā treniņš pelēkajām šūniņām: pamani brāķi! Lasīt visu

  • Antīkās medicīnas korifejs Galēns

    Ja Hipokrata sasniegumus var uzskatīt par sengrieķu medicīnas pamatu, tad sešus gadsimtus vēlāk dzīvojošā Galēna devums veido šīs tradīcijas virsotni. Galēns bija pārņēmis no agrākajām ārstniecības skolām visu labāko, un turpmākie gadsimti līdz Renesansei medicīniskās zināšanas galvenokārt smēlās no viņa darbiem. [1]Pastāv liecības, ka Galēns savas atziņas diktējis reizē 20 sekretāriem, lai nekas nepaliktu nefiksēts. No viņa apmēram 400 rakstiem mūsdienas sasnieguši un iespiesti 83 autentiski, 19 apšaubāmas izcelsmes, 45 neīsti darbi, bet ap 80 palikuši manuskriptos. [2] Visu Galēna darbu oriģināli ir grieķu valodā, taču vairāki līdz mūsdienām nonākuši ar citu valodu, vispirms latīņu valodas, starpniecību. Lasīt visu

  • Pēc sajūtas, bez miligramiem. Farmācijas zinātņu doktore Helēna Rubīne

    „Jums mobilais telefons ir? Kad nāksiet, piezvaniet, nometīšu atslēgu, mums jau tagad tāda drošība kā cietumā, kāpņutelpai slēdzamas metāla durvis,” telefona klausulē man atbild farmācijas zinātņu doktore ­HELĒNA RUBĪNE. Saulainā un aukstā ziemas dienā dodos uz Ķengaragu. Kad esmu klāt, zvanu. „Jā, tūlīt, uzgaidiet, jau veru logu.” No daudzdzīvokļu nama ceturtā stāva piezemējas dzeltens maisiņš: aiz pirmā mezgla iesieti trīs kastaņi svaram, aiz otrā – atslēga. Helēna Rubīne uz sarunu nav jāpierunā. Tās laikā tieku uzrunāta gan par kundzīti, gan bērniņu,  draudziņu,  meitiņu mīļo... Par sevi viņa saka: „Neesmu no nedzīvajiem dārgakmeņiem, esmu no dzīvās dabas. Latgaliski – rubyns, latviski – rubenis, ir liels pelēks skaists purva putns.” Lasīt visu

  • Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna.

    49 procenti Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas* ārstēšanas metodes, 39 procenti atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12 procenti ir kategoriski pret šādu pieeju. Lūk, kādus interesantus datus 2006. gada oktobrī ieguva Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju, veicot auditorijas aptauju. Kā Latvijā sadzīvo netradicionālā un klasiskā Rietumu medicīna: sadarbojas, konkurē vai ignorē viena otru? Skaitļos, faktos un profesionāļu viedokļos. Lasīt visu