Žurnāli

Nozares

Aprīlis 2012

Numura akcenti

2012-04_01_1-magazine_cover

UZ VĀKA

LAUMA ZARIŅA, P. Stradiņa KUS interniste, rezidente endokrinoloģijā. L. Zariņā medicīnā strādā: kopš 2006. gada. Lasīt visu

2012-04_01_2-magazine_cover

APRĪĻA NUMURA SATURS

L. Zariņa: Nopietnas pārdomas aprīļa "Doctus" numurā raisa intervija ar Ē. Stendzenieku - piekrītu, ka sabiedriskajā telpā totāli trūkst izglītojoši inteliģentas reklāmas. Tām būtu jāveicina veselīgas sabiedrības veidošana, jārunā par profilaksi, nevis "paņem tableti un atrisini problēmu". Lai arī dzīvojam tirgus ekonomikā, farmācijas biznesam jābūt sociāli atbildīgam! Lasīt visu

Zarde_inga-magazine_cover

APRĪĻA JAUTĀJUMS

Jaunākie Eurobarometer pētījuma dati: pensionēšanās vecuma palielināšanai Latvijā nepiekrīt 86% iedzīvotāju, bet 74% (viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā) atbalsta strādāšanu pēc pensionēšanās. Latvijā pašlaik strādā vairāk nekā 20% pensijas vecuma ārstu. Ko domājat par mediķu nodarbinātību cienījamos gados? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Ibuprofēna lizīna priekšrocības

    Ibuprofēna lizīns pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupai, tas ir fenilproprionskābes atvasinājums, tam ir pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža iedarbība. Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē ibuprofēna lizīns apstiprināts lietošanai tiem pašiem stāvokļiem, kam ibuprofēns. Tas ir uzrādījis ātrāku iedarbību, salīdzinot ar klasisko ibuprofēnu, bet migrēnas gadījumos iesaka lietot tieši ibuprofēna lizīnu. Medikamenta spēja ātri remdēt sāpes ir ļoti svarīga. Lasīt visu

  • Varfarīna nefropātija

    Šis klīniskā gadījuma apraksts rāda pacientu ar iespējamu varfarīna inducētu strauju nieru funkcijas pasliktināšanos – varfarīna nefropātiju, kā arī to, kā klīniski spilgti noritoša nieru slimība (glomerulonefrīts) ļauj diagnosticēt slēptu infekciozu procesu, kas ir tās iemesls. Lasīt visu

  • Alcheimera slimības pārvaldība

    Eiropas Savienībā ar demenci slimo apmēram 7,3 miljoni cilvēku. Sagaidāms, ka, pieaugot paredzamajam mūža ilgumam, 20 gadu laikā šis skaits divkāršosies. Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences izraisītājs, un 70% slimnieku cieš tieši no šā demences paveida. Pašlaik šī slimība, kas cilvēkiem atņem atmiņu un spēju domāt, ir neārstējama. Ar Alcheimera slimību parasti saslimst pēc 60 gadu vecuma, un līdz ar vecumu pieaug arī risks saslimt ar šo kaiti. Pacienti, kam slimību diagnosticē agrīnā stadijā, var mainīt ikdienas ieradumus un tādējādi, iespējams, uzlabot dzīves kvalitāti. Lasīt visu

  • Dermatoloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā

    Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos. Lasīt visu

  • Miofasciālu sāpju pārvaldība

    Cilvēkam pavisam ir 424 šķērssvītrotie muskuļi, un tie veido līdz 40% no ķermeņa masas. Ja tos pieņem kā vienotu veselumu, tad muskuļi ir lielākais cilvēka orgāns. Muskuļi nodrošina gan ķermeņa statiku, gan kustības. Darbībā muskulī kombinējas gan izometriska, gan izotoniska kontrakcija, un to darbība tiek regulēta gan apziņas, gan zemapziņas līmenī. Muskuļi un to fascijas ir ļoti labi apasiņoti un inervēti. Rodoties kļūmēm muskuļu saskaņotā darbībā, pārslodzēm, traumām, disfunkcijām, muskulis sāk sāpēt. Pēc Vācijas jaunākajiem statistikas datiem 17% populācijas cieš no hroniskām sāpēm. Pacienti parasti sūdzas par sāpēm mugurā vai plecu kakla daļā. Visbiežāk tās ir tieši muskuļu sāpes. Lasīt visu

  • 2. tipa cukura diabēta ārstēšana. Kombinācijas – perorālie preparāti un insulīns

    2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā tikai daļai relatīvā slimības sākuma fāzē ar nelielu hiperglikēmiju iespējama normoglikēmija ar diētas ierobežojumiem, svara samazināšanu, palielinātu fizisko aktivitāti un vienu kādas grupas preparātu. Ja ārstēšanas mērķis ir glikēmija pēc HbA1c zem 7% robežjoslas (Latvijā pēc vadlīnijām – zem 6,5%), tad jāņem vērā, ka perorālie hipoglikemizējošie preparāti (biguanīdi, sulfonilurea, meglitinīdi, tiozolidindioni, inkretīni) monoterapijā samazina glikēmiju (pēc HbA1c) vidēji par 0,5–1%. Tātad jau ārstēšanas plāna izveides posmā ir skaidrs, ka lielākajai daļai pacientu nebūs iespējams sasniegt vēlamo mērķi – normoglikēmiju – ar vienu kādas grupas preparātu. Lasīt visu

  • Nierakmeņu slimības medikamentoza ārstēšana un profilakse

    Nierakmeņu slimība (NAS) ir viena no biežākajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā, tomēr tā ir pazīstama kopš senatnes. Revolucionāri sasniegumi minimāli invazīvo un neinvazīvo NAS ārstēšanas metožu attīstībā pēdējos 20 gados ievērojami atvieglojuši nierakmeņu likvidāciju. Tomēr, lai gan ar ķirurģiskām metodēm likvidē akmeni, slimības gaitu tās izmainīt nevar. Tā kā recidīvi ir visai bieži, svarīgi pacientam ar nierakmeņu slimību piedāvāt profilaktiskus pasākumus, lai novērstu jaunu akmeņu veidošanos. Lasīt visu

  • Mākslu terapija veselības aprūpes sistēmā un ārsta praksē

    Tēlu, simbolu, ideju, fantāziju, jūtu un pieredzes atspoguļojums mākslas veidā jau izsenis tautu kultūrā un vēsturē ieņem noteiktu vietu kā tradicionāls, netradicionāls un bieži vien arī iracionālā neverbāls skaidrojums. Māksla kā kultūras nesēja no paaudzes paaudzē, kā radošā gara izpausme, kā tautas tradīciju un paražu skaidrotāja un pārmantotāja nepārtraukti attīstās un neglābjami arī zaudē dažādos attīstības posmos gūtās pieredzes detalizētos aspektus. Kā māksla saistīta ar veselību? Lasīt visu

  • Nedaudz par zināmāko aritmiju – mirdzaritmiju

    Ļoti grūti aptvert visus aspektus un informācijas apjomu par visbiežāko sirds ritma traucējuma veidu – priekškambaru mirdzēšanu. Jau vairāk nekā simt gadu pagājuši kopš pirmās publikācijas par šo tēmu, tikpat ilgi praksē lieto antiaritmiskos līdzekļus. Tomēr, lai arī zināšanas paplašinās un padziļinās, problēmu loks, kas saistīts ar šo patoloģiju, nebūt nesašaurinās. Nemainīgs palicis terapijas pamatmērķis – samazināt aritmijas epizožu biežumu, klāt nākuši jauni mērķi – samazināt mirstību un hospitalizāciju biežumu. Lasīt visu

  • Primārās un sekundārās galvassāpes. Cēloņi, diagnostikas principi un ārstēšanas taktika

    Dažādu veidu galvassāpes ir viens no visbiežākajiem nervu sistēmas traucējumiem. Galvassāpes ir pandēmiskas un bieži vien visu dzīvi pavadošs stāvoklis. Gada laikā gandrīz 90% cilvēku ir bijusi galvassāpju epizode. 16-17% populācijas dzīves laikā ir bijušas migrēnas tipa galvassāpes. Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka ik dienu pasaulē migrēnas lēkme ir gandrīz 20 miljoniem cilvēku. Eiropas Savienībai migrēna ik gadu izmaksā apmēram 27 miljardus eiro, pārējo veidu galvassāpēm izmaksas ir līdzīgas. Tāpēc ļoti būtiski ir pareizi atpazīt un ārstēt galvassāpes.  Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Kā dzīvo lauku aptiekas nerimstošo pārmaiņu līkločos?

    Lauku aptieka ir kā miniatūra pasaule, kur farmācijas un ekonomiskās nebūšanas izgaismojas divkāršā palielinājumā. Lauku aptieku farmaceiti līdzīgi kā lauku ārsti ir sava darba entuziasti. Skan neierasti šim laikam, bet tā joprojām ir. Gatavi izsniegt zāles uz parāda, sniegt pirmo palīdzību, kamēr atbrauc “ātrie”, aut brīvdienās kājas un atvērt aptieku, ja kādam gadījies pēkšņi saslimt, un atalgojuma ziņā nesalīdzinās ar pilsētas kolēģiem, jo... kā tad bez farmaceita laukos iztiks?! Kāds ir lauku aptiekas izdzīvošanas ABC un ar kādām domām strādā lauku farmaceits? Lasīt visu

  • Kāda zāļu reklāma izraisa domāšanu?

    Par to, vai zāļu reklāma palīdz tapt veselākiem vai gluži otrādi - slimākiem, vai tai jābūt socāli atbildīgai  un kāda reklāma vispilnīgāk saniedz savu mērķi -  uz "Doctus" 10 jautājumiem atbild reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Lasīt visu

  • “Stradiņos” dzimusī. Otorinolaringoloģe Ligija Ķīse

    “Profesiju man izvēlējās vecāki, specializāciju ieteica krusttēvs, bet disertāciju aizstāvēju tādēļ, lai nevajadzētu dežurēt naktīs – profesoriem tas draud ļoti reti,” smejas Paula Stradiņa Otorinolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja asociētā profesore Ligija Ķīse. Un, kā zināms, katrā jokā ir arī daļa nopietnības. Lasīt visu

  • Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

    Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana. Lasīt visu

  • Kas ir “labs serviss” veselības aprūpē?

    Visu marta mēnesi norisēja kampaņa "Uzslavē labu servisu!". Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā? Lasīt visu