Žurnāli

Nozares

Jūlijs 2012

Numura akcenti

Vaks_2_2012_julijs-magazine_cover

UZ VĀKA

Dr. INGA ZIEMELE, Rīgas Stradiņa universitātes rezidente pediatrijā  Lasīt visu

Doctus_juulijaa-magazine_cover

JŪLIJA NUMURA SATURS

I. Ziemele: Doctus jūlijā ir krāsains, starp pamatkrāsām iezīmējot starptoņus, gluži kā rakstīja kolēģi no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, prezentējot klīnisko gadījumu par pacientu ar Mounier-Kuhn sindromu. Doctus ļauj mācīties – kā topošā pediatre, bērnu infektoloģe ar lielu interesi lasīju prof. Vīksnas rakstu par vīrushepatītu B. Lasīt visu

Jautajums_1_2012_julijs-magazine_cover

JŪLIJA JAUTĀJUMS

No jauna ir iniciēta diskusija par jauna sadarbības memoranda nepieciešamību starp Veselības ministriju, pacientu un ārstu organizācijām un farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām. Kas ir mainījies kopš šāda memoranda parakstīšanas 2007. gadā un kādi ir galvenie ētiskās sadarbības problēmjautājumi? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Pacients ar Mounier–Kuhn sindromu

    Zem HOPS atrasts Mounier–Kuhn sindroms. Jautājums – vai ziņa, ka tas ir Mounier–Kuhn sindroms, kaut ko maina ārstēšanā? Visticamāk, nemaina, bet tas radikāli maina mūsu domāšanu – to, ka mēs visu neredzam vienādi un starp pamatkrāsām sākam redzēt starptoņus. Ko tas dod? Tas dod iespēju ģimenes ģenētiskai konsultēšanai, lai secinātu, ka tas nav vienīgais gadījums ģimenē. Pacienta radinieki nedrīkstētu smēķēt. Lasīt visu

  • Krūts vēzis III daļa: ārstēšana

    Pēdējos gadu desmitos krūts vēža ārstēšanā mainījies daudz kas. 1970. gados sākās zinātniska krūts vēža ārstēšanas ēra, tika sākti apjomīgi starptautiski pētījumi, kuru rezultātu publikācija pēc 10–15–20 gadiem pilnīgi izmainīja mūsu uzskatus par krūts vēža ārstēšanu. Šo pētījumu rezultāti pierādīja, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par krūts saaudzējošo operāciju rezultātiem (kombinējot tos ar staru terapiju) no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā un kosmētiskā viedokļa. Lasīt visu

  • Vīrushepatīts B: kā pareizi diagnosticēt, kad un kā ārstēt

    Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla. Lasīt visu

  • Angiotenzīna II pirmā receptora antagonisti. 3. raksts sērijā “Kardioloģijas stūrakmeņi” *

    Angiotenzīna receptoru blokatori ir efektīvi antihipertensīvie medikamenti un pārsvarā ļoti labi panesami. Lielos nejaušināta iedalījuma pētījumos pierādīts, ka angiotenzīna receptoru blokatori ir efektīvi līdzekļi ne tikai arteriālās hipertensijas ārstēšanā, bet arī tādu saslimšanu kā diabētiska nefropātija, hroniska sirds mazspēja vai sirds mazspēja pēc miokarda infarkta terapijā. Ārstējot hipertensiju, angiotenzīna receptoru blokatori var būt vai nu pirmās izvēles medikamenti, vai arī tos var pievienot vēlākā ārstēšanas posmā. Lasīt visu

  • Epilepsijas ārstēšana. Farmakoterapijas izvēles principi

    Epilepsijas ārstēšanas pamats joprojām ir farmakoterapija. Gadījumos, kad medikamentozā terapija neiedarbojas, to var kombinēt ar tādām ārstēšanas metodēm kā ketogēnā diēta, n. vagus stimulācija; no alternatīvajām metodēm jāmin augu valsts līdzekļu un homeopātijas lietošana, jogas un mūzikas terapijas iespējas. Medikamentu rezistentas epilepsijas gadījumā aktuāls kļūst arī epilepsijas ķirurģiskas ārstēšanas jautājums, bet tikai parciālas jeb lokalizētas epilepsijas gadījumā. Lasīt visu

  • Ādas un tās derivātu sēnīšu slimību mūsdienu terapija

    Infekciozo ādas slimību vidū atsevišķa grupa ir ādas un tās derivātu (matu, nagu) sēnīšu slimības jeb dermatomikozes. Ādas sēnīšu slimības ir visbiežākās ādas infekcijas slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes. Dažādu veidu sēnītes var atrast uz ādas, matiem, nagiem un iekšējos orgānos. Lielākoties tās neizraisa saslimšanas. Sēnītes nonāk uz ādas kontakta ceļā ar kādu vai kaut ko, kas inficēts ar sēnīti, piemēram, inficēts gaiss, augsne, dzīvnieks. [1] Lasīt visu

  • Lasīšana elektroniskajā vidē un acu veselība

    Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas. Lasīt visu

  • Biežākās slimības ausu–kakla–deguna ārstu praksē vasarā

    Lai gan tiek uzskatīts, ka ausu, kakla un deguna ārstiem aktīvākais darba laiks ir aukstajos gada mēnešos, kad ir augsts saslimstības līmenis ar augšējo elpceļu infekcijām, loriem darba netrūkst arī vasarā. Vasaras mēnešiem sava specifika – karsts laiks, caurvēji un/vai kondicionieri, līdz ar to krasas temperatūras svārstības, kā arī atvaļinājuma prieki – peldēšanās. Vasarai raksturīga saslimšana – ārējās auss ejas iekaisums. Otra biežākā saslimšana ir tonsilīts un tā komplikācija paratonsilārais abscess. Lasīt visu

  • Sporta traumas vasaras sporta veidos

    Vasaras sporta veidi ir ļoti dažādi gan profesionālajā, gan amatieru sportā. Liela daļa amatieru sporta cienītāju ziemas mēnešos nav fiziski aktīvi, bet aktivitāti sāk vēlā pavasarī vai atvaļinājuma laikā vasarā. Vasaras sporta veidi ar augstu dinamisku slodzi ir skriešana, šosejas riteņbraukšana, badmintons, nūjošana; ar augstu dinamisku un statisku slodzi ir kalnu riteņbraukšana, BMX, airēšana un triatlons; ar augstu dinamisku un vidēju statisku slodzi ir strītbols, futbols, volejbols, teniss, peldēšana; ar vidēju dinamisku un augstu statisku slodzi ir burāšana, ūdensslēpošana, braukšana ar vējdēli, kaitošana, jāšanas sports un loka šaušana; ar zemu dinamisku un statisku slodzi ir golfs, šaušana. [1] Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Aizmidzinātājai vajag adrenalīnu. Anestezioloģe Biruta Mamaja

    “Kas tad ir anesteziologs? Klusējošais aizmidzinātājs! Slimnieki lielākoties viņu nemaz nepamana,” smejas Biruta Mamaja, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” anestezioloģe. Par pašu profesori Mamaju gan to nevar teikt, viņas skaļo balsi nevar nedzirdēt un spilgto personību nevar nepamanīt! Lasīt visu

  • Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

    “Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Lasīt visu

  • Kādas izjūtas ir ar tikko iegūtu ārsta diplomu kabatā?

    Ārstu saimei jūnijā pievienojušies 225 jaunie kolēģi: 177 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes absolventi un 48 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības fakultātes absolventi. Tikko kā nosvinēts izlaidums, tāpēc fiksētās emocijas ir gluži svaigas. Kādas mācības no studiju gadiem viņi paņems sev līdzi? Kāds ir jauno kolēģu uzkrātais kapitāls, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū? Kādas veselības aprūpes problēmas viņiem rūp? Un kas viņiem ir ārsta profesija – misija vai bizness? Lasīt visu

  • Trīs ziņas veselības aprūpes optimistiem

    Dzīves gudrība vēsta: pesimistiem biežāk taisnība, bet optimisti biežāk ir laimīgi! Saule kā optimisma palaidējfaktors raisa pozitīvu domāšanu – un kāpēc gan lai vasarā mēs nebūtu maķenīt laimīgāki?! Lūk, trīs ziņas optimistiem. Lasīt visu

Ziņas

  • Šogad un turpmāk Doctus iznāks arī jūlijā!

    Šis žurnāla Doctus lasītājiem un redakcijas komandai ir svētku gads - pirmo reizi 15 gadu vēsturē Doctus iznāk arī jūlijā! Doctus ceļš līdz pilnvērtīgam dzīves ciklam - 12 numuriem gadā - bijis garš: četras reizes gadā (1997.-2000.), sešas reizes (2001.), tad lasītāju pastkastē iekrita jau 10 žurnāla numuri gadā (2002.-2004.), pēc tam 11 numuri (2005.-2011.), bet šogad - 12 numuri! Lasīt visu