Žurnāli

Nozares

Decembris 2012

Numura akcenti

Cover-december-magazine_cover

UZ VĀKA

Dr. VLADISLAVS SEMEŅUKS, "Veselības centra 4" ķirurgs, flebologs, asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas metodes speciālists   Lasīt visu

Slejai_6144-magazine_cover

DECEMBRA NUMURA SATURS

V. Semeņuks: Tuvojas noslēgumam 2012. gads, klāt pēdējais šā gada numurs. Laiks apzināt padarītā rezultātus un izdarīt secinājumus. Domāju, katram ir bijuši panākumi un kaut nelielas, bet uzvaras. Lasīt visu

3lpp-matule-magazine_cover

DECEMBRA JAUTĀJUMS

Katrs gads kaut ko māca - caur notikumiem un cilvēkiem, ar kuriem nokļūstam saskarsmē. Kādas ir jūsu 2012. gada atziņas? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Pneimoniju diferenciāldiagnostika

    Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska). Lasīt visu

  • Hidradenitis suppurativa (acne inversa; Verneja slimība)

    Hidradenitis suppurativa (Verneja slimība - fr. val. maladie de Verneuil; acne inversa) 1854. gadā pirmo reizi aprakstīja franču ķirurgs Aristīds Vernejs. 1921. gadā aprakstīja slimības patoģenētisko saikni ar apokrīniem sviedru  dziedzeriem, 1955. gadā Šellijs (Shelley) modulēja patoģenētisko hidradenita suppurativa (HS) mehānismu. [2] HS ir reta slimība, globālā izplatība ir 1% visā populācijā. Biežāk slimo gados jauni cilvēki, sievietes trīsreiz biežāk nekā vīrieši (1 : 3,3). [16] Lasīt visu

  • Pneimokoku infekcija un tās profilakse Latvijā

    Pēdējos gados dažādu medicīnas nozaru vadošie speciālisti un praktizējošie ārsti Latvijā aktualizējuši jautājumu par pneimokoku infekcijas radīto slogu veselības aprūpei, par vakcinācijas nepieciešamību un vakcīnu izvēles principiem. Tāpēc Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija uz diskusiju aicināja nozaru vadošos speciālistus un diskusijas mērķis bija noteikt nopietna riska grupas, kam būtu nepieciešama vakcinācija pret pneimokoku infekciju, kā arī izveidot rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai pret šo infekciju. Lasīt visu

  • Pēcdzemdību depresija?

      Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus. Lasīt visu

  • Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība

    Par sāpēm muguras lejasdaļā sūdzas daudz cilvēku visā pasaulē, pacienti atšķiras pēc vecuma, etniskās piederības un ekonomiskā statusa. Četrām piektdaļām pieaugušo dzīves laikā bijušas sāpes muguras lejasdaļā. Muguras lejasdaļas sāpes ir nākamais darba kavēšanas iemesls pēc saaukstēšanās slimībām cilvēkiem, kas jaunāki par 45 gadiem, tās ir otrais biežākais iemesls ārsta apmeklējumam un trešais biežākais operāciju iemesls, tāpēc šoreiz apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par akūtu un hronisku muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību. Lasīt visu

  • Trauksme, ar to saistītās problēmas un to pārvaldība

    Trauksme un bailes var būt normāla ikdienas parādība, reaģējot uz bīstamu vai saspringtu situāciju. Taču trauksme un bailes, kas nav adekvātas situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai somatisku saslimšanu. Rakstā apkopoti biežākie trauksmes veidi un to pārvaldības iespējas. Lasīt visu

  • Uzturvielu nozīme kaulu slimību attīstībā

    Maksimālā kaulu masa parasti tiek sasniegta dzīves trešās desmitgades sākumā, to veido 26% no kaulu masas, kas attīstījusies līdz 4 gadu vecumam, un 60% pubertātes gados. Pieradīts, ka no trešās līdz piektajai dzīves dekādei kaulu masa ievērojami nepalielinās. [1] Lūzumi pēc dzīves piektās dekādes bieži saistīti ar strukturālām un biomehāniskām deformācijām, kas kaulos radušās otrajā dzīves dekādē. [2] Lasīt visu

  • I daļa: ultraskaņas iespējas kreisā priekškambara funkcijas novērtēšanā

    Pēdējos gados arvien lielāku pētnieku interesi izraisa kreisā priekškambara (KP) funkcijas izpēte. Viens no šīs intereses iemesliem saistīts ar jaunāko ehokardiogrāfijas (EhoKG) metožu izmantošanas iespējām priekškambaru funkcijas izvērtēšanā un agrīnu KP funkciju traucējumu diagnostiku. Šajā numurā aplūkosim ultraskaņas iespējas kreisā priekškambara funkcijas novērtēšanā, savukārt janvāra numurā - kreisā priekškambara funkciju saistībā ar arteriālo hipertensiju.   Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Cilvēka enerģija – ar ko atšķiramies no mobilā tālruņa?

    Pirmdienas rīts. Uzgaidāmajā telpā drūzmējas pacienti, ik pa laikam veras durvis un kāds lūdz pieņemt ārpus pieraksta. Medmāsa ir izklaidīga, jo līdz vēlai naktij vārījusi aveņu ievārījumu. Jau otro reizi viņa iedod jums nepareizo pacienta karti. Ir pagājusi stunda kopš darba nedēļas sākuma, bet nogurums ir sakrājies un šobrīd labāk gribētos visus labāk redzēt ejam nekā nākam. Lasīt visu

  • Ceļš līdz pareizajai diagnozei...

    Runājot par pareizās diagnozes noteikšanu, pieredzējusī gastroenteroloģe Gunta Geldnere sacīja: "Ārsta domāšanai jābūt līdzīgai labai datorprogrammai, tad trenēta loģiskā domāšana, klīniskā pieredze un literatūrā lasītais palīdz atrast pareizo krustpunktu: kas kam atbilst, kas ar ko sader." Savukārt izcilais diagnosts dermatologs Vilis Krasts savulaik stāstīja, ka ļoti svarīgi ir reāli praksē pieredzēti gadījumi, kā arī laba redzes atmiņa. Viņš medicīnas skolas audzēkņus vedis uz Talsu leprozoriju, jo uzskatījis, ka ir svarīgi, lai studenti būtu redzējuši reālu slimnieku, nevis tikai izlasījuši par slimību. Kādas ir būtiskās ceļazīmes kādreiz tik sarežģītajā un ilgajā ceļā līdz pareizajai diagnozei? Un vai pacients var palikt bez diagnozes? Lasīt visu

  • Tikai paši. Laimes lāci negaidot. 3. sērija: Doctus varoņi un temati 2008.–2011. gadā

    Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija). Par stipriem kolēģiem - tiem, kas krīzes laikā nonākuši nulles punktā un tikuši no tā laukā, un tiem, kas uzdrīkstējušies no biznesa vides atgriezties praktiskajā medicīnā vai veidot karjeru ārpus Latvijas. Lasīt visu

  • Bez liekas dižošanās. Gastroenteroloģe Anita Grietēna

    P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra bijusī 10. nodaļas vadītāja, gastroenteroloģe ANITA GRIETĒNA pieder vecā kaluma ārstu paaudzei, kam ir liela pietāte pret cilvēku. Kas prot pacietīgi uzklausīt pacientu, diagnosticēt un daudz ko izdarīt bez aparatūras. Kam būtiskāka par pakāpšanos pa karjeras kāpnēm ir apziņa, ka esi spējis pacientam uzlabot dzīves kvalitāti, ļāvis justies labāk kaut mēnesi, gadu vai vairākus. Jo pacients, kad ir slimības varā, ārsta rokās ieliek savu likteni. Lasīt visu

  • Gads zemajā startā -- 2012. gada apskats veselības aprūpē

    Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad... Lasīt visu