Žurnāli

Nozares

Aprīlis 2013

Numura akcenti

Doctus_aprilis-magazine_cover

UZ VĀKA

Ingvars RASA, endokrinologs, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas klīnika “Gaiļezers” Lasīt visu

Slejai1225-magazine_cover

APRĪĻA NUMURA SATURS

Ingvars Rasa par Doctus aprīļa numuru: "Marts un aprīlis visiem saistās ar pavasara tuvošanos, bet ārstiem tas ir konferenču laiks daudzās medicīnas jomās. Mani, protams, ieinteresēja raksti par cukura diabētu, bet gribētu izcelt mūsu tandēma rakstu "Latvijas Diabēta asociācijai - 20", kurā savijas nozīmīgs Latvijas medicīnas vēstures posms un diabēta aprūpe Latvijā, vadlīnijas, notikumi un cilvēki - pacienti un ārsti, farmaceiti." Lasīt visu

Princis-magazine_cover

APRĪĻA JAUTĀJUMS

Veselības ministre I. Circene, tiekoties ar Veselības inspekciju, veselības aprūpes darbības uzlabošanas jomā vienojusies par 90 priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai. Kā jūtat birokrātiju un kurās jomās to mazinātu pirmām kārtām? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Centrāli dzirdes traucējumi

    Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā. Dzirdes traucējumi ir trešā biežākā hroniskā patoloģija vecākiem cilvēkiem, ko pieaugušo populācijā reģistrējusi veselības statistikas organizācija ASV. [1] Statistikas dati liecina, ka 17 procenti pieaugušo atzīmē dzirdes traucējumus, bet tikai 20 procenti no šiem cilvēkiem iegādājušies dzirdes palīgierīci, savukārt no tiem 30 procenti cilvēku nav apmierināti ar dzirdes sajūtas rezultātu, bet 16 procenti šo ierīci nelieto. [2] Lasīt visu

  • Tievo zarnu divertikuloze

    Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ko gastroenterologi dēvē par melno zonu, proti, tievajām zarnām. Līdz ar kapsulas endoskopijas, enteroskopijas attīstību plašumā vēršas arī tievo zarnu izmeklējumi. Pamazām šī zona kļūst arvien gaišāka. Bet slimības gadījuma demonstrācija liecina, ka divertikuls tievajās zarnās ir gadījuma atrade. Ja skatāmies literatūras datus - reālu pētījumu nav, tāpat nav precīzu datu par izplatību - esot ap 0,2% uz  100 000 iedzīvotāju, bet tā ir tikai matemātiska spekulācija. Lasīt visu

  • Akūtas situācijas fleboloģijā

    Fleboloģiska patoloģija ir viena no biežākajām slimībām mūsdienu sabiedrībā. Šo slimību skaits procentuāli pieaug līdz ar populācijas novecošanos un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Šajā rakstā vairāk par slimībām, ar kādām pacienti pie flebologa dodas akūtā kārtā. Ne vienmēr tiek konstatēta fleboloģiska problēma, tomēr ir jāpalīdz pacientam, ordinējot sākotnējās simptomātiskās terapijas veidu un dodot padomu, pie kura no speciālistiem problēmu varētu atrisināt. Lai klīniskās prakses ārstam atvieglotu lēmuma pieņemšanu darbā ar fleboloģisku pacientu, akūtās patoloģijas aplūkotas vairāk no praktiskās puses. Lasīt visu

  • Psihoterapijas un farmakoterapijas kombinētas lietošanas iespējas psihisko traucējumu ārstēšanā

    Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gan ārstu, gan pacientu vidū iegūst farmakoterapijas un psihoterapijas kombinācija, kuras pārraudzību īsteno vai nu viens ārsts-psihiatrs ar zināšanām kādā no psihoterapijas novirzieniem, vai arī divi - ārsts-psihiatrs un psihoterapeits ar ārsta vai psihologa izglītību, kas labi orientējas psihiatrijā. Raksta mērķis ir parādīt, ka ar pētījumiem pamatota farmakoterapija un psihoterapija sekmīgi viena otru papildina, palīdzot pacientiem pārvarēt psihiskos traucējumus. Lasīt visu

  • Insulīnterapija 2. tipa cukura diabēta pacientiem

    Daļa pacientu ar 2. tipa cukura diabētu nesasniedz mērķa glikozes rādītājus, lietojot orālos pretdiabēta līdzekļus, tad jāsāk insulīnterapija. Speciālisti diskutē, kad sākt insulīnterapiju, cik agresīvu terapiju izvēlēties, kā pārliecināt pacientu par insulīnterapijas nepieciešamību. Esam apkopojuši jaunākos pētījumus par insulīnterapiju 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā un tās ietekmi uz slimības gaitu un pacientu dzīves kvalitāti. Lasīt visu

  • Latvijas Diabēta asociācijai – 20

    2013. gads ir 20. gads Latvijas Diabēta asociācijas pastāvēšanas vēsturē, tāpēc jau janvārī asociācija rīkoja atceres pasākumus par savas organizācijas aizsākumu un vēsturi, kas reizē bijis arī ceļš uz mūsdienīgu diabēta pacientu aprūpi Latvijā. Latvijas Diabēta asociācijā darbojas cukura diabēta pacienti un viņu tuvinieki, arī ārsti, farmaceiti un medicīnas māsas. Visi kopā esam strādājuši ne tikai savā un savas ģimenes labā, bet domājuši mazliet plašāk, tiecoties mazināt atšķirības starp ārstēšanās iespējām attīstītajās Eiropas valstīs un Latvijā. Lasīt visu

  • Hipertensijas un citu sirds slimību ārstēšana pacientiem ar cukura diabētu

    Pacientiem ar cukura diabētu ir nozīmīgs kardiovaskulāro slimību risks, tas palielina priekšlaicīgas nāves iespējamību, tāpēc ārstiem šo pacientu ārstēšanā jāpievērš īpaša uzmanība. Sirds slimības un infarkts ir galvenais nāves iemesls cukura diabēta pacientiem, šo iemeslu pēc mirst vismaz 65% cukura diabēta pacientu. Pacientiem ar cukura diabētu ir 2-4 reizes lielāks sirds slimību un insulta risks nekā pacientiem, kam diabēta nav. Tāpēc ikvienam ārstam būtiski zināt, kā ārstēt sirds-asinsvadu slimības pacientiem ar cukura diabētu. Lasīt visu

  • Bieži slimojošs pacients. Ko darīt?

    Pēdējā laikā pieaudzis kā pieaugušo, tā bērnu skaits, kas "slimo bieži un ilgstoši" un cieš no recidivējošām akūtām dažādas etioloģijas augšējo elpošanas ceļu infekcijām (ARVI). No infekciju ierosinātājiem organismu parasti nosargā imūnsistēma. Nav noslēpums, ka apkārtējās vides piesārņojums, neveselīga un/vai nepilnvērtīga pārtika, tārpu invāzija, stress, kaitīgie ieradumi, pārmērīga vai neadekvāta medikamentu lietošana atstāj negatīvu iespaidu uz mūsdienu cilvēka imūnsistēmu un tā nespēj vairs pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Trīsdesmit piecus gadus ar smaidu. Neatliekamās medicīnas centra virsārste Dina Balode

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā. Lasīt visu

  • Preiļu leģenda. Marta Veita

    MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!  Lasīt visu

  • Kompensējamās zāles. Bez optimisma. Tendences un izaicinājumi

    Konferencē "Kompensējamie medikamenti 2013-2020" SUSTENTO vadītāja Gunta Anča izstāstīja anekdoti. Vecītis ar vecenīti nokļūst paradīzē un priecājas: cik jauki, silti, skaisti! Vecītis biksta vecenītei sānos, sacīdams: ja tu mani nebūtu barojusi ar zālēm, tad jau sen te būtu nokļuvuši...! Humors ar melnas krāsas "piešprici" - par kompensējamo zāļu sistēmu, kas nav draudzīga ne pacientiem, ne farmācijas industrijai. "Varbūt vienīgi tiem, kas sēž un grozās valsts krēsliņā, ir pozitīvs skats par līdzekļu ietaupījumu. Bet tas tāpēc, ka cilvēki pēc izmaiņām zāļu kompensācijas sistēmā par medikamentiem vairāk samaksā no savas kabatas. Mūsu pērnā gada aptaujā 70 procenti cilvēku sacīja, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas par zālēm nemaksā mazāk, 22 procenti nebija izvērtējuši un tikai 8 procentu aptaujāto atzina, ka par zālēm maksā mazāk," - tā G. Anča. Kādas ir zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) tendences un izaicinājumi? Lasīt visu

  • Korupcija medicīnā. KNAB liek roku uz pulsa. Ko Latvijas medicīnai nozīmē Streļčenoka apņēmība?

    Šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par prioritāti pasludinājis korupcijas apkarošanu medicīnā. Aprīlī stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas pacientam paredz sodu par ārsta kukuļošanu. Sabiedriskajā telpā lēnām pierimušas bangas, kas februārī tika sakultas pēc kampaņas "Neriskē!" klipa demonstrēšanas televīzijā. Fons ir visnotaļ raibs un, maigi sakot, pretrunīgs. Doctus dodas uz sarunu ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Lasīt visu

  • Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

    Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību. Lai mazinātu darbaspēju zudumu, kas rodas muskuloskeletālās sistēmas (balsta un kustību orgānu) slimību dēļ, Latvijā līdzīgi kā 25 pasaules valstīs 2012. gadā tika sākts projekts "Piemērots darbam?" ("FitforWork?"). 12. aprīlī šā projekta ietvaros tiks prezentēts MSS ierobežošanas rīcības plāns. Lasīt visu

  • Pavasara “vižņi”

    Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju... Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.     Lasīt visu

  • Pozitīvi nemierīga. Dagdas jaunā ģimenes ārste

    Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas. "Es jau būtu varējusi sēdēt astoņos kvadrātmetros un pukstēt pie sevis: kādi apstākļi! Bet pašvaldībai un iestādes vadītājam dīcu, ka gribu strādāt citādi. Runāju, stāstīju. Pašvaldībā jau neviens nešķirsta Ministru kabineta noteikumus - kādās telpās ģimenes ārstam būtu jāstrādā. Daudzi teica: nu, ko tā Golube izdomāja?! Bet tā Golube vienalga gāja un prasīja! Un sapņi piepildījās!" Olga Golube ir viena no pieciem Latvijas jaunajiem (tiem, kas jaunāki par 35 gadiem) ģimenes ārstiem, kas strādā laukos, nesen apbalvota akcijā "Meklējam labu ģimenes ārstu!"  Lasīt visu