Žurnāli

Nozares

Maijs 2013

Numura akcenti

_mg_0177-magazine_cover

UZ VĀKA

Anete EKLONA, anestezioloģe–reanimatoloģe P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Lasīt visu

_mg_0177-magazine_cover

MAIJA NUMURA SATURS

A. Eklona: “Šķita, ka šogad ziema nebeigsies un Jāņu vainagos būs jāpin sniegpulksteņi. Tomēr maijs un trakā ziedēšana ir klāt! Laikā, kad ārā viss vītero, dūc, šalc, urdz un mutuļo, noder “sezonas jautājumi” medicīnā." Lasīt visu

3-ticmane-magazine_cover

MAIJA JAUTĀJUMS

No 1. aprīļa stājusies spēkā jauna kārtība par pacientiem, kas izsaukuši NMP, bet nav stacionēti – ģimenes ārstam vai medicīnas māsai, vai ārsta palīgam jāsazinās ar pacientu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi. Divās nedēļās NMPD izsūtījis 5586 paziņojumus – vidēji vienai ģimenes ārstu praksei četrus. Kā vērtējat jauno kārtību? Lasīt visu

Medicīnas un farmācijas raksti

  • Videokapsulas endoskopija

    Klīniskais gadījums prezentē sešu gadu ilgu slimības vēsturi. Paciente ar pacietību izturēja atkārtotas augšējās un apakšējās endoskopijas. Apmēram divas reizes gadā hospitalizēta asins pārliešanai. Kārtējā stacionēšanas reizē pacientei veica datortomogrāfiju vēdera dobumam un izmeklējumā konstatēja negaidītu atradi. Lasīt visu

  • Galvassāpes bērniem

    No galvassāpēm cieš 60-90% bērnu. Zēniem, kļūstot vecākiem, to biežums samazinās, turpretī meitenēm, tuvojoties pubertātei, - pieaug. Galvassāpes parasti sākas 7-12 gadu vecumā. Galvassāpju dēļ 12% skolēnu vismaz vienu dienu mēnesī neapmeklē skolu, aptuveni 13% zēnu un 20% meiteņu kā galveno sūdzību vizītē pie ārsta min tieši galvassāpes. Ir daudz un dažādu iemeslu sāpēm, arī to raksturojums ir daudzveidīgs - no biežām, nekaitīgām līdz ļoti retām un dzīvībai bīstamām. Bērniem galvassāpes lielākoties ir labdabīgas, tikai 0,9-1,2% attēldiagnostikas izmeklējumu konstatē izmaiņas, bet galvas smadzeņu audzēji kā iemesls tiek minēts tikai 0,003% gadījumu. Lasīt visu

  • Stresa hiperglikēmija

    Mūsdienās slimnieki ar monotonas gaitas hronisku slimību stacionārā vairs nenokļūst. Ja diagnoze skaidra un slimība viegla, viņus tāpat kā akūti saslimušos ārstē mājās ģimenes ārsts. Stacionārā nokļūst, respektīvi, viņus ieved, ja slimība sākusies pēkšņi, diagnoze neskaidra un klīniskā aina ir smaga, nereti pat dzīvībai bīstama, piemēram, akūts vēders, akūta koronāra nepietiekamība, "svaigs" insults, akūta respiratora nepietiekamība plašas pneimonijas vai astmas dēļ. Stacionē slimniekus pēc traumas, traumatiskā šokā; arī tādus, kam ieilgusi neskaidras ģenēzes nopietna febrilitāte u. tml. Lasīt visu

  • Grūtniecība un bronhiālās astmas terapija

    Bronhiālā astma ir viena no potenciāli bīstamākajām komplikācijām grūtniecības laikā. Perspektīvā kohortas pētījumā ASV par 1739 grūtniecēm ar BA 30% gadījumu novērota astmas simptomu pastiprināšanās grūtniecības laikā, bet 23% gadījumu - uzlabošanās. [5] Simptomu pasliktināšanās visbiežāk vērojama II un III trimestrī, īpaši sestajā grūtniecības mēnesī. [6] Slimības attīstības gaita grūti prognozējama gan tad, ja salīdzina dažādas astmas pacientes, gan tad, ja salīdzina pacientes pirmo un nākamās grūtniecības, tādējādi regulāra astmas kontrole nepieciešama katras grūtniecības laikā. [7] Lasīt visu

  • Dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas iespējas Latvijā

    Dzemdes kakla vēzis (DKV) ir pasaulē un Latvijā otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. PVO dati liecina: katru gadu tiek reģistrēts ap 470 000 saslimšanas ar DKV gadījumu, bet ikgadējā mirstība ir apmēram 250 000 gadījumu. Latvijā 1997. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 12,5 uz 100 000 sieviešu, bet 2009. gadā jau 18,9 uz 100 000 sieviešu, mirstība no DKV 1997. gadā bija 6,3 uz 100 000, bet pēc 12 gadiem - 8,1 uz 100 000 sieviešu. Lasīt visu

  • Nestabila stenokardija – kā to ārstēt?

    Katru gadu miljoniem pacientu visā pasaulē pie ģimenes ārsta vai kardiologa dodas ar sūdzībām par sāpēm krūtīs. Apmēram pusei no viņiem tiek noteikta diagnoze "akūts koronārs sindroms". No šiem pacientiem puse mirst, netikuši līdz slimnīcai. Pacientiem ar nestabilu stenokardiju nāves vai miokarda infarkta biežums vienā mēnesī ir 8-10%. Par nestabilu stenokardiju daudz runāts lekcijās un dažādos medicīnas izdevumos. Šoreiz neizskatīsim nekādus jaunus atklājumus vai pierādījumus, bet sniegsim nelielu pārskatu par nestabilas stenokardijas diagnostiku, klīniku un ārstēšanu. Lasīt visu

  • Bērnības autisms

    Autisms (grieķu autos - pats) - slimīgs psiholoģisks stāvoklis, ierobežota kontaktēšanās ar ārpasauli, noslēgšanās sevī. Autisms ilgst visu mūžu, tas ietekmē veidu, kā persona komunicē un izturas pret apkārtējiem cilvēkiem. Bērniem ar autismu spēja veidot draudzību ir ierobežota, tāpat ierobežota ir arī viņu spēja saprast citu cilvēku emocijas. Dažiem bērniem (bet ne visiem) ir arī mācīšanās traucējumi. Šajā rakstā aplūkotas biežākās autisma pazīmes un to koriģēšanas iespējas. Lasīt visu

  • Jaunākie pētījumi alerģiska rinīta pārvaldībā

    Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām. Lasīt visu

Sabiedrības raksti

  • Pacients ziņošanas procesā par zāļu blaknēm

    Šā gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā jaunā farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotajām blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Kāda ir citu valstu uzkrātā pieredze šajā jautājumā, kur par blaknēm pacienti jau ziņo kopš 2003. gada? Lasīt visu

  • Eksministrs bez šlipses. Juris Bārzdiņš

    Gaiši dzeltenu vizītkarti "Premium Medical klīnika, JURIS BĀRZDIŅŠ, valdes priekšsēdētājs" saņemu kopā ar piebildi: "Šī ir viena no manām identitātēm." Daļa mūsu sarunas ir lēna, koncentrējot domas, līdz nonākam pie, kā man šķiet, viņa sirdij vistuvākās daļas - zinātnes, J. Bārzdiņa otrās identitātes, kas saistīta ar zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātē un Pasaules Bankas pētījuma projektā. Vēl viņā mājo burātāja, tēva un vīra identitāte, arī mazliet vientuļnieka stīga. Attāli palikusi, tomēr vēl svaigi dzīva ir ar šlipsi apjoztā eksministra identitāte, kas atstājusi nospiedumus ne tikai Vikipēdijas un Google ierakstos, bet arī Jura Bārzdiņa dzīves gājuma secinājumos.  Lasīt visu

  • Skriet ar sekunžu, minūšu rādītāju, stundeni...

    Latvieši ir skrējēju tauta. Ja domājam par to, ka maijā daudzi tūkstoši pulcēsies uz Nordea Rīgas maratona starta līnijas, tas ir apsveicami un veselīgi. Taču latvieši ir arī tie skrienošie ļautiņi, par kuriem rakstījis Imants Ziedonis: vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri ar sekunžu rādītāju, trešie iet lēni ar stundeni...   Lasīt visu

  • Pagatavot zāles aptiekā. Moderni, ne arhaiski

    Daudzās Latvijas aptiekās zāļu gatavošana joprojām notiek tāpat kā pagājušā gadsimta 50.-80. gados. Arī topošie ārsti dermatoloģijas ciklā pasniedzējam norādījuši, ka izrakstīt pagatavojamus līdzekļus esot... arhaiski. Taču tā nebūt nav! Daudzās pasaules valstīs šī ir joma, kas attīstītās. Tiesa, viena piesta un svari mazā aptiekas telpā nav nākotne! Šī ir specifiska un ļoti interesanta joma - ar modernām receptēm un sastāviem. Vai tas ir vilciens, kurā ielēkt arī mēs varam mēģināt, ņemot vērā mazo populāciju un nepieciešamās materiālās un zināšanu investīcijas? Lasīt visu

  • Ārsta darbība zem inspektora lupas

    Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem... Nekas nav tikai balts vai melns. Taisnība ir kaut kur pa vidu - tāds ir secinājums, uzklausot ārstus un Veselības inspekcijas pārstāvjus. Bez nepateicīgās uzrauga lomas neiztikt. Taču sekošana sīkākajam likuma burtam reizumis producē kārtējo dokumentu, nevis labo situāciju pēc būtības. Kā ārstam un inspektoram nespēlēt kariņu, bet būt cienīgiem sadarbības partneriem? Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Paula Prinča viedoklis

    PAULS PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Manā praksē bijušas divas plānveida Veselības inspekcijas pārbaudes un vairākas operatīvās. Toreiz biju izbrīnīts par inspektoru izpratni, savukārt nu attieksme, kā noprotu pēc kolēģu teiktā, mainījusies par labu pazemojošai ārstu sodīšanai." Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

    DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods" Lasīt visu

  • Sadarbība ar Veselības inspekciju: Andra Baumaņa viedoklis

    ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)." Lasīt visu