Dr. med. GUNTA ANCĀNE, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore
Tā ir fascinējoša izjūta – lasīt vēl neiespiesta žurnāla materiālu, nedaudz pieskaroties noslēpumainajam žurnāla tapšanas brīnumam. Priecājos dalīties patīkamajās izjūtās par to, ka dižķibelei nav vietas ārsta darba dziļākajā būtībā – domāšanā, izprašanā un saprašanā. Ārstiem ir vērtīgs sakāmais gan par dzīvi, gan par slimību rašanos un ārstēšanu. Šai ziņā mēs piederam elitārām aprindām.
Izvērstais un niansētais dr. Zanes Pilsētnieces raksts par neirogēnu urīnpūsli ir izcili lietderīgs: kolēģiem būs mazāk galvassāpju šīs patoloģijas ārstēšanā.
Sāp sirds par augsto bērnu traumatismu, apbrīna un patiesa cieņa kolēģiem, kuri ik dienas veic šo darbu, kas emocionāli izsīcina. Profesora Aleksandra Zaķa dotā traumu analīze vienkārši satriec. Savukārt ķirurģes Sarmītes Dūzes pārskats par pirmo palīdzību noderēs zināšanu atjaunošanai un papildināšanai, iesākoties vasaras sezonai.
Jūnijā jaunajiem kolēģiem izlaidums - viņu ienākšana mūsu pulkā priecē. Joprojām jaunie kolēģi nāk ar misijas apziņu. Būtu vairāk jādiskutē, ko nozīmē misijas apziņa. Tas labi profesijai, bet vai katra konkrēta cilvēka dzīve nebūtu tā vērta, lai to izdzīvotu, izbaudītu visās krāsās, ne tikai smagi cēlo misijas daļu? Katrs darbs jāatalgo. Ja mēs negribēsim "mersedesu", tad kādu samaksu gribēsim? Varbūt pacientiem un sabiedrībai tomēr vieglāk un veselīgāk maksāt ārstam naudā tāpat kā civilizētās valstīs?!
Visvairāk mani uzrunāja raksts par profesori Dainu Andersoni - redzīgām, dzīves gudrām acīm un sirdi, cilvēkus, savus pacientus un dzīvi mīlošu, kolēģu un studentu mīlētu un cienītu.
Sirsnīgs sveiciens, kolēģi, svētkos - 6. Ārstu kongress klāt!
Klāt vasara, un tas nozīmē, ka sākusies arī pludmales sezona. Tā kā īsti siltu un saulainu dienu Latvijā salīdzinoši nav daudz, tad cilvēki cenšas šo laiku izmantot maksimāli “lietderīgi”, proti, pēc iespējas ātrāk un intensīvāk iesauļoties. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu fotofizioloģijā, fotobioloģijā un fotokarcinoģenēzē, kā arī vērst uzmanību uz lokālas terapijas taktiku pie ādas saules apdeguma.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši pacientu, tajā pašā laikā dzimstība Latvijā tikai nedaudz pārsniedz 20 tūkstošus. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ bojā iet aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Zviedrijā šie rādītāji ir astoņas reizes zemāki. Secinājums: mūsu valstī nesargā visdārgāko – bērnus! Naivi cerēt, ka ekonomiskās krīzes laikā bērnu traumatisma problēmu izdosies pacelt valstiskā līmenī.
Iestājoties siltākam laikam, no glabātuvēm tiek izcelti velosipēdi un skrituļslidas, izvilkti motocikli un laivas, sagatavoti šašliku iesmi un malka ugunskuriem, bet traumu punktos tiek papildināti saišu, plāksteru un šinu krājumi. Klāt vasaras traumu laiks, tāpēc atgādinājums par sen zināmo un šis tas jauns par pirmo palīdzību traumu gadījumos gan pie slēgtām, gan vaļējām traumām.
Neirogēna urīnpūšļa (normāla urīnpūšļa funkciju traucē kādas neiroloģiskas patoloģijas un disfunkcijas, piemēram, trauma, insults, vispārējas neiroloģiskas saslimšanas vai bojājumi) pacientu noteikti ir gadījies uzklausīt dažādu specialitāšu ārstiem. Maija Doctus numurā varējāt lasīt par neirogēna urīnpūšļa definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem. Raksta turpinājumā - par diagnostiku un terapijas iespējām.
Amerikas Sirds asociācija izveidoja Go Red for women kustību, kas popularizē sievietes sirds veselību visā pasaulē. Kustības mērķis - līdz 2010. gadam samazināt sievietes koronāro slimību risku par 25%. Šobrīd Go Red darbojas ASV, Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā. Latvijas Kardiologu biedrības iedvesmota, pievienojusies arī mūsu valsts. Sievietes sirds veselība ir šā brīža aktualitāte kardioloģijā Latvijā. Raksta mērķis - kliedēt mītu par kardiovaskulāro saslimšanu "vīriešu dabu", atgādināt riska faktorus, kas abiem dzimumiem ir vienādi, kā šos riska faktorus novērst, mainot savu domāšanu un dzīves stilu.
Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu.
"Nealkoholiskā taukaino aknu slimība" (NTAS) reprezentē patoloģisko spektru no vienkāršas steatozes līdz nealkoholiskam steatohepatītam (NASH), aknu fibrozei, cirozei un hepatocelulārai karcinomai. Aknu steatoze ir visbiežāk sastopamā aknu slimība. Tiek lēsts, ka dažādās pasaules daļās šis fenomens vērojams 15-35% cilvēku un aptuveni trešdaļā gadījumu attīstās NASH, pēc kura vēl daļā gadījumu veidojas smags, fatāls aknu bojājums. Šodien NTAS mēdz dēvēt par metabolā sindroma aknu manifestāciju, aknu diabētu, jo to pārsvarā konstatē cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu un metabolo sindromu. Tāpat ir parādījušies pētījumi, kas NTAS saista ar kardiovaskulārā riska paaugstināšanos un atsevišķām citām saslimšanām. Patiesi, laiks, kad NTAS varēja atļauties uzskatīt par ne pārāk izplatītu un samērā labdabīgu lietu, pieder pagātnei.
Demonstrācijas mērķis – neskaidras ģenēzes hepatīta diferenciāldiagnostika, šoreiz kā viena no infekciozās mononukleozes sindroma (MNS) izpausmēm. Šī problēma varētu kļūt aktuālāka, jo Epšteina-Barras vīruss pēc literatūras datiem ir viens no biežākajiem izsaucējiem, tomēr pastāv arī citi infekciozie aģenti, kas var izsaukt infekciozās mononukleozes sindromu, piemēram, HIV infekcija. Ņemot vērā, ka pieaug HIV izplatība, iespējams, šie sindromi kļūs biežāki.
Alergoloģija kā klīniskās imunoloģijas nozare strauji sāka attīstīties XX gadsimta 60. gados ar fundamentālajiem atklājumiem imunoloģijā – IgE atklāšanu 1967. gadā. Alergoloģijas dienests Latvijā sāka veidoties 1969. gadā; šogad svinam 40 gadu jubileju – tā liek atskatīties uz paveikto un ieskicēt nākotnes uzdevumus.
Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Kad runa ir par medicīnas biznesu, mediķi parasti sadalās divās frontēs. Vieni saka: medicīnas bizness ne ar ko neatšķiras no jebkura cita biznesa. Otri stingri turas savos pārliecības ierakumos: nevis klients un pakalpojums, bet pacients un palīdzība. Vai ārsts var būt labs vadītājs? Kā vadīt ārstus, kas ir autoritātes ar augstu pašnovērtējumu? Kāda ir personālpolitika medicīnas uzņēmumos? Un no kā atkarīga organizācijas kultūra, ko nepārprotami jūt gan darbinieks, gan pacients, pārkāpjot katras iestādes slieksni? Trīs viedokļi par šiem jautājumiem.
Profesore baltās krūzītēs ar sarkanām magonēm lej dzeltenu ananasu sulu un traukā ber kraukšķīgi cukurotas cepumu austiņas. Ananasu sula līdzot pret vecumu, bet gardie cepumi tepat no Stradiņu slimnīcas konditorejas. Pati daktere smuka kā magone, bet bez kraukšķoša cukura valodā. Vieglāk būtu viņu salīdzināt ar asā pipara pāksti: asi kož, pelnīti svilina un aug griezdamies. Kādas tur cepumu austiņas un ananasu sula pret vecumu! Viņa – Daina Andersone – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore.
Profesore baltās krūzītēs ar sarkanām magonēm lej dzeltenu ananasu sulu un traukā ber kraukšķīgi cukurotas cepumu austiņas. Ananasu sula līdzot pret vecumu, bet gardie cepumi tepat no Stradiņu slimnīcas konditorejas. Pati daktere smuka kā magone, bet bez kraukšķoša cukura valodā. Vieglāk būtu viņu salīdzināt ar asā pipara pāksti: asi kož, pelnīti svilina un aug griezdamies. Kādas tur cepumu austiņas un ananasu sula pret vecumu! Viņa – Daina Andersone – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore.
Šogad jūnijs ir ārstu kongresa mēnesis – pagājuši divdesmit gadi, kopš Pirmajā latviešu ārstu kongresā pulcējās ap sešiem tūkstošiem ārstu. Mums patīk nostalģiski atcerēties cerību pilnās izjūtas – celsim jaunu valsti, jaunu medicīnu, un katrs bija gatavs ko darīt lietas labā. To, kāda ir šī uzceltā valsts un tās medicīna, tagad ar rūgtuma garšu apspriež ikkatrs – nepiepildītie mērķi, sūrā ikdiena, birokrātija, neuzticēšanās, necieņa citam pret citu, hroniskais naudas trūkums. Ne bez katra paša atbildības esam šodienas rūgtajā punktā. Tāpēc Doctus izvēlējās diskutēt par ārstu sabiedrisko aktivitāti laikā, kad krīze – dižķibele pārņēmusi ne tikai medicīnu, bet valsti kopumā.
Atbild KRISTĪNE ZIVTIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas studiju programmas 6. kursa studente, RSU titula Gada studente ieguvēja
Sinoptiķi prognozē karstu un sausu vasaru. Diemžēl karsts solās būt ne tikai gaiss aiz loga. Kamēr ziņu lentēs pasaule tiek šūpināta cūku gripas vilnī, daudz karstākas šķiet citas ziņas.
