Autori
Skatīt visusVisi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
- Dermatoloģija 180
- Dietoloģija 35
- Endokrinoloģija 333
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 324
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 303
- Internā medicīna 25
- Kardioloģija 494
- Ķirurģija 177
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 356
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 224
- Otorinolaringoloģija 77
- Patoloģija 3
- Pediatrija 205
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
- Sabiedrības veselība 300
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84