Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu slimība, ar ko dažādās pasaules valstīs sirgst 1—29 % cilvēku. Dažādu riska faktoru novērtēšana ir svarīga sadaļa klīnicista ikdienas darbā ar astmas pacientu. Kāda ir simptomu kontrole, medikamentu lietošanas paradumi, prasmes un grūtības, vai ir blakusslimības, kāds ir sociālais fons — tā ir tika daļa no jautājumiem, uz kuriem ārstam jābūt atbildēm, lai veiksmīgi piemeklētu labāko ārstēšanas taktiku pacientam.
Pētījumi par D vitamīna efektu uz demences iznākumiem līdz šim bijuši ar dažādiem rezultātiem un svarīgiem ierobežojumiem ticamības izvērtēšanai. Tāpēc pētījumi turpinās un speciālisti no Apvienotās Karalistes skaidroja, vai D vitamīna statuss serumā un tā lietošana saistīta ar visu iemeslu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences sastopamību.
Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Daudzi pacienti ar akni ir ieinteresēti dažādu uztura bagātinātāju (UB) lietošanā, lai uzlabotu savu ādas stāvokli. Tomēr līdz šim nebija skaidra šādu produktu efektivitāte un drošums aknes pacientiem.
Osteoartroze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās — skrimšļos. Tie kļūst mīkstāki un zaudē elastību. Izmainītie skrimšļu audi ir mazāk noturīgi pret slodzi un traumām, slodzes iespaidā sāk pastiprināti nodilt. Tajos sāk veidoties plaisas un defekti skrimšļu virsmās.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet sastopams tikai dažos pārtikas produktos. D vitamīna un tā metabolītu loma kalcija homeostāzē un kaulu metabolismā ir nenovērtējama, jo tā deficīts pieaugušam cilvēkam var rezultēties ar osteoporozi un kaulu lūzumiem! Katru gadu 2. novembrī atzīmējam Pasaules D vitamīna dienu, tādējādi sabiedrībai atgādinot par D vitamīna nozīmīgumu un par riskiem tā deficīta gadījumā.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Taukos šķīstošajiem vitamīniem D, E, A un K ir neapstrīdama nozīme dažādos fizioloģiskos procesos: imūnsistēmas regulācijā, redzes, kaulu, ādas veselības nodrošināšanā. Klasiskā izpratnē šo vitamīnu uzņemšana uzturā saistīta ar vairāku patoloģiju profilaksi, piemēram, nakts aklumu (A vitamīns), osteomalāciju (D vitamīns), oksidatīvo stresu (E vitamīns) un asiņošanu (K vitamīns). Pēdējos gados iegūtie pierādījumi uzrāda vēl citus potenciālus klīniskos ieguvumus no vitamīniem, kā arī riskus to deficīta gadījumā.
Veselīga uztura pamatus veido vecāki. Uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no bērna ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas izveidojušies bērnībā, var saglabāties arī pusaudža un pieaugušā vecumā un izraisīt aptaukošanos un dažādas ar virssvaru saistītas slimības, piemēram cukura diabētu. Raksta pirmajā daļā informējam par papildēdiena ieviešanas rekomendācijām, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un risinājumiem.
Somijā veikts pētījums atklāja, ka mazāk melanomas gadījumu tika novēroti starp regulāriem D vitamīna piedevu lietotājiem, nekā tiem, kuri nelietoja papildus D vitamīnu. Pēc pieredzējušu dermatologu aplēsēm cilvēkiem, kuri regulāri lietoja D vitamīna piedevas, bija arī ievērojami mazāks citu ādas vēžu risks. Pētījumā piedalījās gandrīz 500 cilvēku ar paaugstinātu ādas vēža risku.
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kuru dēļ viņi varētu vairs nelietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu, un tas var rezultēties palielinātā riskā infarkta vai insulta attīstībai. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana saistīta ar samazinātu statīnu nepanesību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas šo saistību apstiprinātu.
Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību fiziskajai un garīgajai veselībai, un lielākā daļa no tām izskaidrojama ar spēju veicināt adaptāciju dažādās organisma sistēmās: kardiovaskulārajā, endokrīnajā un nervu sistēmā, balsta—kustību aparātā. Tās sekmē ilgmūžību un uzlabo dzīves kvalitāti. [1] Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo arī enerģijas metaboliskos procesus visā ķermenī un muskuļus padara stiprākus un izturīgākus pret nogurumu. Par laimi, interese par fiziskām aktivitātēm pieaug visā pasaulē. [2]
Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.
Toledo universitātes pētnieku jaunā Covid-19 hospitalizācijas datu pārskatā ir atklāts, ka imūnsistēmu stiprinošu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīna, D vitamīna un cinka, lietošana nemazina iespējamību nomirt no Covid-19.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.