Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 87
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 204
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 367
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 210
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 362
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 56
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 318
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 566
Ķ
- Ķirurģija 204
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 419
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 89
- Onkoloģija 267
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 239
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 290
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 158
R
S
- Sabiedrības veselība 364
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 105
- Uzturzinātne 100