Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 90
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 213
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 385
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 375
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 327
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 594
Ķ
- Ķirurģija 217
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 445
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 95
- Onkoloģija 286
- Otorinolaringoloģija 86
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 250
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 304
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 166
R
S
- Sabiedrības veselība 381
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111