Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 85
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 196
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 360
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 355
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 553
Ķ
- Ķirurģija 200
L
M
N
- Narkoloģija 40
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 406
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 256
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 230
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 279
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 349
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98