Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 363
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 557
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 414
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 259
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 286
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 156
R
S
- Sabiedrības veselība 354
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98