Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 216
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 389
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 215
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 378
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 602
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 451
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 97
- Onkoloģija 291
- Otorinolaringoloģija 87
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 251
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 305
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 170
R
S
- Sabiedrības veselība 385
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 109
- Uzturzinātne 115