Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 61
- Algoloģija 99
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 233
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 427
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 402
H
- Hematoloģija 10
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 337
- Internā medicīna 36
K
- Kardioloģija 648
Ķ
- Ķirurģija 234
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 39
- Nefroloģija 83
- Neiroloģija 470
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 102
- Onkoloģija 310
- Otorinolaringoloģija 91
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 270
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 324
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 406
- Sporta medicīna 21
- Stomatoloģija 53
T
U
- Uroloģija 118
- Uzturzinātne 120