Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Augsts vitamīna D līmenis ir saistīts ar labāku izdzīvotību pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi

Doctus
Pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi, kuriem ir augsts D vitamīna līmenis pirms ķīmijterapijas un mērķterapijas uzsākšanas, ir labāki izdzīvotības rādītāji, nekā pacientiem ar zemu D vitamīna līmeni, secināts pētījumā.

Pētījumā tika izmantoti vairāk nekā 1000 pacientu ar metastātisku kolorektālo vēzi dati, visi šie pacienti piedalījās 3.fāzes pētījumā par ķīmijterapijas+ bioloģiskās terapijas efektivitāti. Papildus šiem pacientiem tika noteikts D vitamīna līmenis. Pētnieki secināja, ka pacienti, kuriem pirms terapijas bija augsts D vitamīna līmenis nodzīvoja vidēji 32,6 mēnešus, salīdzinājumam pacienti, kuriem bija zems D vitamīna līmenis nodzīvoja 24,5 mēnešus.

Šis ir lielākais pētījums, kurā analizēta saistīta starp D vitamīna līmeni asinīs un metastātisku kolorektālā vēža pacientu izdzīvotību. Pētnieki pieļauj, ka nākotnē šī pētījuma atklājumi varētu mainīt klīnisko praksi, pacientiem ar kolorektālo vēzi pirms terapijas uzsākšanas, paaugstinot D vitamīna līmeni.

Pētījumā netika pārbaudīts, vai pastāv bioloģiska cēloņa efekta attiecība starp D vitamīnu un pagarinātu izdzīvotību, tādēļ pētnieki norāda, ka pagaidām ir pāragri visiem pacientiem rekomendēt papildus D vitamīna lietošanu. Tiek plānots pētījumus par šo tēmu turpināt.

Šajā pētījumā pētnieki mērīja asinīs 25-hidroksivitamīna D līmeni, kopumā pētījumā piedalījās 1043 pacienti ar nesen diagnosticētu metastātisku kolorektālo vēzi. Pacienti pēc D vitamīna līmeņa tika iedalīti grupās: ja D vitamīna līmenis bija vidēji 8 ng/mL, tas tika uzskatīts par zemu līmeni, ja vidējais D vitamīna līmenis ir 27,5 ng/mL - augsts D vitamīna līmenis. Vidējais D vitamīna līmenis pacientiem bija 17,2 mg/mL. Pašreizējās vadlīnijās tiek noteikts, ka D vitamīna deficīts ir, ja D vitamīna līmenis ir zem 20ng/ml.

Visi pacienti tika iedalīti piecās grupās, pamatojoties uz D vitamīna līmeni. Tiem, kuriem sākotnējais D vitamīna līmenis bija augstāks, izdzīvoja vidēji par 33% ilgāk nekā tie, kuriem D vitamīna līmenis bija zemāks (32,6 mēneši pret 24,5 mēneši). Augstāks D vitamīna līmenis bija saistīts arī ar ilgāku laiku līdz slimības progresijai (12,2 mēneši pret 10,1 mēnešiem).

Pētnieki šo saistību skaidro ar to, ka augsts D vitamīna līmenis ir saistīts ar veselīgāku dzīvesveidu (labāki uztura paradumi, pietiekamas fiziskās aktivitāte svaigā gaisā), pētnieki kontrolēja tādus faktorus, kā diēta, aptaukošanās un fizisko aktivitāšu līmenis. Pat pēc šo faktoru kontrolēšanas saistība starp D vitamīna līmeni un pagarinātu izdzīvotību saglabājās.

 

Pirmavots: Dana-Farber Cancer Institute."High vitamin D levels increase survival of patients with metastatic colorectal cancer. ScienceDaily. ScienceDaily, 13 January 2015.

 

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Austrumu slimnīca sāk ģenētiskos izmeklējumus krūts vēža personalizētai ārstēšanai

2024.gada oktobrī, Krūts veselības mēnesī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Laboratorijas dienests ir uzsācis pilnu gēnu BRCA1 un BRCA2 testēšanu ar jaunākās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģiju NGS, kas ļaus precīzi diagnosticēt un attiecīgi efektīvi ārstēt pacientes ar agresīviem krūts vēža audzējiem, mazināt ķīmijterapijas zāļu blaknes un ārstēšanas komplikācijas, attiecīgi pagarinot dzīvildzi un mazinot mirstību.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U