Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.
“Nē, to es nevarēšu izturēt, labāk mācīšos par terapeitu!” — tā studiju laikā pēc pirmajiem operāciju zālē redzētajiem skatiem nosprieda topošais ārsts MĀRIS NAĻIVAIKO. Tagad viņš jau 34 gadus ir vispārējais ķirurgs, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas 5. Ķirurģijas nodaļas virsārsts un Ķirurģiskā bloka virsārsts. Ķirurgs, pie kura rindā pierakstās pacienti no visas Kurzemes.
Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums.
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai.
Ceturtdien, 15. oktobrī, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā tiks pasniegta ievērojamā ķirurga Paula Stradiņa balva. To ik gadu par izcilu veikumu praktiskajā medicīnā vai pētījumiem medicīnas vēsturē pasniedz RSU, LZA un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Šogad balvas laureāts ir RSU Ortopēdijas katedras vadītājs, traumatologs-ortopēds profesors Andris Jumtiņš.
Pediatre, bērnu infektoloģe DACE ZAVADSKA jau vairākus gadus vada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centru, ir Latvijas Bērnu infektologu biedrības viceprezidente un Latvijas Infektologu un hepatologu biedrības biedre. Paralēli šiem pienākumiem izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedrā. Pārliecināta, ka ir savā vietā gan slimnīcā, gan Stradiņa universitātē, taču dzīvi nespēj iedomāties bez praktiskā ārstes darba.
Vairāk nekā četrdesmit gadu laikā, kurus Dr. med. IEVA TRĒZIŅA veltījusi acu ārstēšanai, ārkārtīgi strauji attīstījušās izmeklēšanas metodes un tehnoloģijas. “Kamēr nebūs zudusi interese par visu jauno, nebūs piezagusies rutīna, turpināšu strādāt, jo man ļoti patīk mans darbs,” saka pieredzējusī oftalmoloģe. Daktere Trēziņa joprojām pieņem pacientus gan Acu veselības centrā, gan Capital Clinic Riga.
Klīnikas ALma vadītājs ANDRIS LASMANIS ir pirmais ģimenes ārsts Latvijā. Viņa ģimenes ārsta kvalifikācijas apliecībā rakstīts: Nr. 1. Pieredzējis, vitāls astoņdesmitgadnieks, joprojām kustībā.
Medicīniskā rehabilitācija cilvēkam palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, atdod dzīves garšu un prieku. Jau 25 gadus šajā veselības aprūpes daļā strādā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste ANDA NULLE, pēdējos deviņus gadus atrodoties pie Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” vadības stūres. Nākotnes plānu netrūkst, un viņa ir droša, ka tos izdosies īstenot. Kā gan ne, ja ir lieliska komanda?!
Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze.
Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski.
Mācoties medicīnu, jāapgūst tik daudz zinību, ka šķiet — pārzinām katru cilvēka kvadrātcentimetru! Taču fonā vienmēr ir saruna — kā otrā plāna spēlētāja, kaut patiesībā tā ir galvenā varone. Paula Stradiņa KUS Internās medicīnas klīnikas vadītājs VALDIS PĪRĀGS saka: galvenais ir iemācīties saklausīt, ko pacients saka, un no tā saprast, kā viņš jūtas. Kā sarunāties efektīvi, kā mazāk vilties?
Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.
Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.
Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.
Cilvēkiem, kuri lieto statīnus holesterīna pazemināšanai ir par apmēram 50 % zemāka iespējamība nomirt stacionārā no Covid-19, salīdzinot ar tiem, kuri statīnus nelieto.
Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]
