PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dzemdību ūdenī un klasisko dzemdību salīdzinājums

K. Purvinska
Dzemdības ūdenī ir dzemdības, kad mazulis piedzimst ūdenī, mātei atrodoties vannā. [3] Ir svarīgi nejaukt dzemdības ūdenī ar relaksāciju ūdenī aktīvās fāzes laikā un jaundzimušā piedzimšanu uz dzemdību galda. Veikti vairāki pētījumi, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības un iegremdēšanās ūdenī dzemdību I fāzē, bet ir ļoti maz pētījumu, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības ar dzemdībām ūdenī, kad jaundzimušais pasaulē nāk zem ūdens.

Aktualitāte

Lai gan dzemdības ūdenī Latvijā pieskaitāmas netradicionāliem dzemdību veidiem, vērojams to skaita pieaugums. 2010. gadā Rīgas Dzemdību namā tika pieņemtas 6236 dzemdības, 0,08% no tām bija dzemdības ūdenī. 2011. gadā Rīgas Dzemdību namā tika pieņemtas 5716 dzemdības, no tām 0,45% bija dzemdības ūdenī.

Pētījuma mērķis bija novērtēt dzemdēšanas ūdenī iedarbību uz dzemdētāju un jaundzimušo pirmajos divos dzemdību posmos.

Pētījuma hipotēzes:

  • dzemdības ūdenī palielina pēcdzemdību infekciju rašanās varbūtību mātei un jaundzimušajam, pēcdzemdību asiņošanas risku mātei;
  • dzemdības ūdenī palielina risku jaundzimušajam, piemēram, elpošanas problēmas, nabas saites plīsumu, kura sekas ir asiņošana, infekcijas un bērna ievietošana jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā;
  • iegremdēšanās ūdenī dzemdību laikā tiek saistīta ar sāpju mazināšanos kontrakciju laikā un mazāku nepieciešamību lietot analgētiskus līdzekļus, īsāku dzemdību periodu, mazāku nepieciešamību stimulēt dzemdību darbību, mazāku perineālo traumu un operatīvās iejaukšanās skaitu.

Pētījuma metodes

Aprakstošu retrospektīvu gadījumu kontrolētu pētījumu veica Rīgas Dzemdību namā, izmantojot arhīva datubāzi. Pētījuma populācija: Rīgas Dzemdību nama dzemdētājas, kas 2010.-2012. gadā dzemdēja ūdenī (ŪDZ). Kontroles grupu (KG) veidoja katras nākamās divas pacientes, kas dzemdēja pēc pētījumā iekļautā gadījuma.

Perinatālā iznākuma novērtēšanai izmantoja šādus kritērijus: gestācijas laiks, atrisinot grūtniecību, dzemdību vadīšanas taktika, dzemdību darbības stimulācija, dzemdību posmu ilgums, asins zudums dzemdību laikā, maksts un starpenes plīsums dzemdībās, epiziotomiju skaits, pēcdzemdību septiskās slimības un ārstēšanās ilgums stacionārā.

Jaundzimušā veselības stāvokļa novērtēšanai izmantoja šādus kritērijus: Apgares skalas novērtējums 5 minūtes pēc dzimšanas < 7, jaundzimušā ievietošana jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā (JITN); ār-stēšanas ilgums JITN; jaundzimušā komplikācijas un nāve.

Analīzei izmantoja informāciju no dzemdību un jaundzimušo vēsturēm un protokoliem.

Lai novērtētu dzemdību atsāpināšanas nepieciešamību, tika reģistrētas un analizētas visas anestēzijas metodes un dzemdību sāpju mazināšanai lietotie medikamenti abās grupās.

Pētījuma ētiskie aspekti: pētījumā netiek izmantoti personas dati. Informācija tika ievākta atbilstīgi protokolam un glabāta elektroniski, vēlāk tā tika šifrēta un apstrādāta statistiski, izmantojot MS Excel 2007 un SPSS programmas 20. versiju. Statistiskās ticamības vērtēšanai izmantoja Man-Whitney un Fišera testu. Par statistiski nozīmīgu atšķirību uzskatījām p < 0,05.

Rezultāti

Pacienšu demogrāfiskie dati

Visas grupas bija statistiski ticami vienādas pēc vecuma. Vidējais vecums sievietēm ŪDZ grupā bija 30 gadi (± 3,8), KG - 29,1 gads (± 5,2). Pētījumā nekonstatēja statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām dzīvesvietas (p > 0,05) un nodarbinātības (p > 0,05) ziņā.

Bija statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām izglītības līmeņa ziņā (p < 0,05): ŪDZ grupā augstākā izglītība bija 89% pacienšu (KG - 58%).

Bija statistiski nozīmīga atšķirība ģimenes statusā: reģistrētu laulību vairāk bija ŪDZ grupā (76%, KG - 55%).

Pacienšu klīniskie dati

Statistiski nozīmīga atšķirība (p = 0,03) legālo abortu skaitā starp grupām, kas biežāk bija kontroles grupā (73%) nekā ŪDZ grupā (62%).

Pašreizējās grūtniecības laikā nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p > 0,05) starp grupām attiecībā uz grūtnieču anēmiju (15,22% ŪDZ grupā - 19,57% KG), priekšlaicīgu dzemdību draudiem (8,7% ŪDZ grupā - 7,61% KG).

Akūtas elpošanas ceļu vīrusinfekcijas (ARVI) grūtniecības laikā pārslimojušas trīs ŪDZ pacientes un četras KG pacientes (6,52% ŪDZ - 4,35% KG). Trīs ŪDZ pacientes (6,52%) un trīs KG pacientes (3,26%) grūtniecības laikā pārslimojušas urīnceļu infekciju (UCI) un ārstēšanas kursā saņēmušas antibakteriālus līdzekļus. Divas ŪDZ pacientes (4,34%) un viena KG paciente (1,08%) grūtniecības laikā pārslimoja pneimoniju un lietoja antibakteriālus līdzekļus. Preeklampsiju novēroja vienai KG pacientei (1,08%), trim KG pacientēm bija grūtniecības hipertensija (3,26%). Pozitīvs uzsējums uz bēta hemolītisko streptokoku bija vienai ŪDZ pacientei (2,17%) un četrām KG pacientēm (4,35%).

Ekstraģenitālās slimības abās grupās statistiski nozīmīgi neatšķīrās (p = 0,286). Vairogdziedzera slimības (n = 1), reimatoīdās slimības (n = 1), veģetatīvā distonija (n = 1) tika konstatētas ŪDZ pacientēm.

Grūtniecības atrisināšana

Nebija statistiski nozīmīgas (p = 0,825) atšķirības starp grupām grūtniecības atrisināšanā. Spontānas dzemdības bija 40 ŪDZ pacientēm (86,96%) un 74 KG pacientēm (80,43%). Inducētas dzemdības bija sešām ŪDZ pacientēm (13,04%) un 12 KG pacientēm (13,04%). Bija četras ķeizargrieziena operācijas kontroles grupā (4,35%), neviena ŪDZ grupā. Vagināli asistētas dzemdības - divas kontroles grupā (2,17%), neviena ŪDZ grupā.

Indikācijas ķeizargrieziena operācijai divām pacientēm bija patoloģiska kardiotokogramma (KTG), vienai pacientei bija augļa-iegurņa nesaderība, bet vienai pacientei konstatēja akūtu simfizītu.

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības dzemdību stimulācijā (p = 0,953). ŪDZ grupā ar oksitocīnu stimulēja 36,96% pacienšu (n = 17), kontroles grupā - 31,87% (n = 29). Ar amniotomiju ŪDZ grupā nestimulēja nevienu pacienti, bet kontroles grupā stimulēja četras (4,4%).

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p > 0,05) dzemdību posmu ilgumā. ŪDZ grupā vidējais I posma ilgums bija 383 minūtes, kontroles grupā - 370 minūtes. II posma vidējais ilgums ŪDZ grupā bija 55 minūtes, kontroles grupā - 30 minūtes. III posma vidējais ilgums ŪDZ grupā bija desmit minūtes, kontroles grupā - 10,5 minūtes.

Dzemdību atsāpināšanas biežumā statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām nekonstatēja (p = 0,152). ŪDZ grupā neatsāpināja 87% sieviešu, kontroles grupā - 76%. Netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām intramuskulāro un inhalējamo anestēzijas līdzekļu izmantošanā - 2% ŪDZ grupā izmantoja inhalējamos anestēzijas līdzekļus (slāpekļa oksidulu), nevienai kontroles grupas pacientei to neizmantoja. 11% pacienšu ŪDZ grupā atsāpināja ar intramuskulārās atsāpināšanas metodēm (No-Spa), kontroles grupā šo metodi izmantoja 14%. Bija statistiski nozīmīga (p = 0,029) atšķirība EA izmantošanā: kontroles grupā to izmantoja 10% pacienšu (n = 9), ŪDZ grupā nevienai.

Komplikācijas dzemdību laikā

Statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām (p = 0,0009) konstatēja attiecībā uz I pakāpes maksts un starpenes plīsumiem. I pakāpes starpenes plīsums bija 63% ŪDZ grupā un 25% kontroles grupā. Nekonstatēja statistiski nozīmīgu atšķirību (p > 0,05) starp parējām maksts un starpenes plīsumu pakāpēm: II pakāpes starpenes plīsums bija tikai divām pacientēm no kontroles grupas, dzemdes kakla I pakāpes plīsums - 2,17% ŪDZ grupā un 8% kontroles grupā, dzemdes kakla II pakāpes plīsums - vienai kontroles grupas pacientei (1,08%). Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p > 0,05) starp grupām attiecībā uz epiziotomiju - tā veikta 15% pacienšu ŪDZ grupā un 22% no kontroles grupas.

Asins zudums dzemdību laikā abās grupās visām pacientēm bija fizioloģisks - ne vairāk par 500 mililitriem vaginālajās dzemdībās (vidējais 250 ml) un 1000 mililitriem ķeizargrieziena operācijās. Tāpat nevienai pacientei no abām grupām pēcdzemdību periodā netika konstatēta septiska slimība.

Perinatālais iznākums

Grūtniecības atrisinājuma ziņā netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība gestācijas laikā (p = 0,599) un jaundzimušo svarā (p > 0,05). Vidējais gestācijas laiks un jaundzimušo svars grūtniecības atrisinājumā ŪDZ grupā bija 39,87 nedēļas un 3624 grami, kontroles grupā - 39,7 nedēļas un 3605 grami.

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p = 0,274) ārstēšanās ilgumā stacionārā starp grupām (3 dienas ŪDZ grupā - 3,4 dienas kontroles grupā). Pētījumā nekonstatēja jaundzimušo dzimuma atšķirību grupās: zēni 39% ŪDZ grupā - 42% kontroles grupā, meitenes 61% ŪDZ grupā - 58% kontroles grupā.

Novērtējums pēc Apgares skalas < 7 ballēm 5. min. abās grupās nebija nevienam jaundzimušajam.

Statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām jaundzimušo veselības stāvoklī pēc dzemdībām nebija (p = 0,743). JITN tika ievietoti divi dzemdībās ūdenī dzimušie un viens kontroles grupā dzimušais. Bērnu nodaļā tika ievietoti divi jaundzimušie no ŪDZ grupas un septiņi jaundzimušie no KG. Vienu kontroles grupas jaundzimušo pārveda uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu. Diviem ūdenī dzimušajiem bija RDS, vienam kontroles grupā dzimušajam bija sepse.

Secinājumi

  • Dzemdības ūdenī nav saistītas ar lielāku infekcijas un pēcdzemdību asiņošanas risku mātei.
  • Dzemdības ūdenī nepalielina infekciju risku jaundzimušajiem.
  • Dzemdības ūdenī nav saistītas ar nopietnāku saslimstību jaundzimušajiem, nedz arī elpošanas problēmām, nabas saites plīsumu ar hemorāģiju.
  • Dzemdības ūdenī nav saistītas ar zemākiem Apgares skalas rādītājiem pirmajā minūtē pēc dzimšanas.
  • Dzemdības ūdenī nepalielina to jaundzimušo skaitu, kas jāievieto bērnu nodaļā vai JITN.
  • Iegremdēšanās ūdenī mazina nepieciešamību pēc epidurālās anestēzijas.
  • Dzemdības ūdenī nepaildzina dzemdību posmus.
  • Dzemdībās ūdenī nav lielākas nepieciešamības stimulēt dzemdību darbību ar oksitocīnu.
  • Dzemdēšana ūdenī nemazina maksts un starpenes plīsumu biežumu, bet pazemina maksts un starpenes plīsumu smaguma pakāpi.
  • Dzemdības ūdenī nav saistītas ar lielāku nepieciešamību pēc ķirurģiskas iejaukšanās.