Eiropa noveco. Eurostat publicētie dati rāda, ka to iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 60 gadu vecumu, ik gadu pieaug par diviem miljoniem. Prognozes rāda, ka 2060. gadā šīs vecumgrupas iedzīvotāju īpatsvars Eiropā būs 30 %.
Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
Personām ar 2.tipa cukura diabētu ir augstāks tieši vaskulāras demences risks, salīdzinot ar cita veida demencēm, secināts pētījumā. Salīdzinot ar personām bez demences, pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir par 35 % augstāks vaskulāras demences risks.
Sievietēm ar garāku reproduktīvo periodu bija paaugstināts demences risks vecumdienās, salīdzinot ar sievietēm, kurām bija īsāks reproduktīvais periods, liecina Gēteborgas universitātes populācijā balstīts pētījums.
Augsts ķermeņa masa indekss (ĶMI) agrīnā pieaugušo vecumā saistīts ar paaugstinātu demences risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā.
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet.
Migrēna un demence ir divi galvenie invaliditātes cēloņi. Pētījumos iepriekš ir apstiprināta saistība starp migrēnu un demences risku, bet nav analizēts, vai ir atšķirības starp migrēnu bez auras un ar auru.
Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
2.tipa cukura diabēts divreiz paaugstina demences risku, tomēr, vai glikozes līmeņa stabilizēšana samazina demences risku nav zināms.
Novatoriski pētījumi liecina, ka pastaigas var būt galvenais klīniskais līdzeklis, kas palīdz mediķiem precīzi noteikt pacientam raksturīgo demences veidu.
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē.
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā.
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Pamatojoties uz lielu sistemātisku pētījumu apskatu, Perelmanas universitātes Medicīnas skolas pētnieki secināja, ka līdz šim veiktie pētījumi nepierāda saistību starp statīniem un atmiņas zudumu vai demenci. Pētījuma rezultāti būs publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar cistisko fibrozi slimo cilvēku dzīvildze. Mūsdienās 42 % cistiskās fibrozes pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5 % pārsniedz 40 gadu vecumu, taču ir valstis, kur pieaugušo vecumu sasnieguši vairāk nekā 50 % cistiskās fibrozes pacientu.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
