Uzmanības deficīta sindroms
Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Medikamentozā terapija un mirstība pacientiem ar UDHS
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir saistīts ar paaugstinātiem priekšlaicīgas nāves riskiem, bet līdz šim nav analizēts, vai psihofarmakoterapija var mazināt UDHS pacientu mirstības riskus.
Ilgstoša uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes traucējumu terapija un sirds un asinsvadu slimību risks
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Atklāta saistība starp uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem un aptaukošanos
Pēdējās desmitgadēs paralēli ir pieaugusi aptaukošanās un uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) izplatība. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp aptaukošanos un ADHD nacionāla mēroga pētījumā.
Antipsihotiķu prenatālas ekspozīcijas ietekme uz augli
Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.
Alerģisks rinīts. Jaunas saistības, jauni atklājumi
Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.
Kofeīnu saturošu dzērienu lietošana grūtniecības laikā saistīta ar uzvedības traucējumiem bērniem 11 gadu vecumā
Uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta sindroms/ hiperaktivitāte, pieaug laika gaitā. Pētījumos pierādīts, ka tādi riska faktori, kā smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, nav saistīta ar bērna uzvedības problēmām.
Lasītākais Doctus.lv
Rozācija. Dažāda un neatpazīta
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Depresīvā spektra traucējumi. Farmakoterapijas kombināciju racionāla izvēle
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
Nozares
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
- Dermatoloģija 181
- Dietoloģija 35
- Endokrinoloģija 333
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
- Kardioloģija 495
- Ķirurģija 178
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 357
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 225
- Otorinolaringoloģija 77
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84