1821. gadā Renē Lēneks pirmoreiz aprakstīja emfizēmu, kas lika pamatus hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) radioloģiskai diagnostikai mūsdienās. Renē Lēneks norādīja, ka slimību raksturo pastāvīgs elpas trūkums, akūtas pasliktināšanās epizodes, ko pavada klepus ar krēpām un/vai šo simptomu pasliktināšanās (tolaik apzīmēti kā “akūti katarāli”), kas varēja izraisīt nosmakšanu. [1]
Bronhiālā astma (BA) ir bieži sastopama hroniska elpceļu slimība, un pēdējos gados tās izplatība, saslimstība un slimības izraisītais ekonomiskais slogs ir tikai audzis. Kaut arī BA patoģenēze nav līdz galam izprasta, galvenie astmas progresijas iemesli ir samazināta plaušu funkcija, alerģiskās slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas. Sistemātiska pārskata un meta-analīzes veidā aprēķināti bērnības BA izplatības rādītāji un riska faktori.
Pētījums atklāj sarežģītu saistību starp baktērijām gremošanas traktā un smadzeņu veselību.
Nopietnas ādas blakusparādības (cADR) ir potenciāli dzīvībai bīstamas zāļu paaugstinātas jutības reakcijas, kas skar ādu un iekšējos orgānus. Ir atzīts, ka antibiotikas var būt šādu reakciju cēlonis, taču nevienā pētījumā nav salīdzināts relatīvais risks dažādās antibiotiku klasēs.
Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir baktēriju izraisīta iekaisuma reakcija urīnceļu gļotādā. Tā ir biežākā bakteriālā infekcija sabiedrībā un veselības aprūpes sistēmā kopumā, jo pasaulē ar UCI slimo vidēji 150 miljoni cilvēku gadā. Ikdienā šo slimību ārstē ģimenes ārsti, terapeiti, intensīvās terapijas speciālisti, ginekologi, urologi un ārsti citās specialitātes.
Antibiotiku lietošanas izraisīta caureja ir izplatīta problēma mūsdienās un sastopama 6—25 % pacientu, no tiem 10—20 % gadījumu caureja saistīta ar C. difficile infekciju (CDI). Tā kļuvusi par būtisku saslimstības un mirstības cēloni gados vecākiem pacientiem.
Statistikas dati rāda, ka sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) ikgadējā sastopamība ir 248 gadījumi uz 100 000 pieaugušo. Noteiktā vecumā SIP riski pieaug: 65—79 gadus veciem senioriem pneimonijas sastopamība fiksēta jau 634 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju! Turklāt līdz ar cienījamāku vecumu aug arī hospitalizācijas riski. Tāpēc svarīga izpratne ne tikai par savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas principiem, bet arī par profilaksi.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Līdz šim nav pētīts, vai profilaktiska antibakteriālā terapija pacientiem, kas hospitalizēti smagas gaitas alkohola inducēta hepatīta gadījumā ir lietderīga. Daudzcentru nejaušināta, divkārtnepārredzama klīniskā pētījuma rezultāti liek apšaubīt amoksicilīna/klavulānskābes lietderību šai pacientu grupai.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku izrakstīšana ne tikai izraisa rezistenci pret antibiotikām, bet arī rada ievērojamu kaitējumu pacientam. Šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kāds līdz šim ir veikts, lai dokumentētu pārmērīgas antibiotiku lietošanas ietekmi klīniskajā praksē.
Eiropas Komisija un Eiropas zāļu aģentūru vadītāji (HMA), sadarbojoties Zāļu piegādes pārtraukumu un drošuma koordinācijas izpildgrupā (MSSG), seko līdzi un reaģē uz šī brīža antibiotiku piegādes pārtraukumiem ES - ziņo Zāļu valsts aģentūra.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
