Eiropas Komisija un Eiropas zāļu aģentūru vadītāji (HMA), sadarbojoties Zāļu piegādes pārtraukumu un drošuma koordinācijas izpildgrupā (MSSG), seko līdzi un reaģē uz šī brīža antibiotiku piegādes pārtraukumiem ES - ziņo Zāļu valsts aģentūra.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan līdzestību medikamentu lietošanā, gan novērst nevēlamās blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, kuras gaita ir viegla/vidēji smaga, lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienas ilgu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Jauns pētījums atklāja, ka kuņģa asiņošanas risku, ko izraisa ilgstoša aspirīna lietošana, var samazināt ar īsu antibiotiku kursu, potenciāli uzlabojot aspirīna drošību, ja to lieto, lai novērstu sirdslēkmes, insultus un, iespējams, dažus vēža veidus.
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pēcdzemdību periods, kas pazīstams arī kā “ceturtais trimestris”, attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad mātes fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī pirms grūtniecības. Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi.
Agrīna antibiotiku iedarbība nogalina veselīgās baktērijas gremošanas traktā un var izraisīt astmu un alerģiju.
Akūtās aprūpes slimnīcās 20—50 % no ordinētajām antibiotikām ir vai nu nevajadzīgas, vai arī nepiemērotas. [1] Asimptomātiska bakteriūrija (ABU) attīstās 1—5 % veselu sieviešu pirmsmenopauzes periodā. Sastopamības rādītājs vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem palielinās līdz 4—19 %, pacientiem ar cukura diabētu līdz 0,7—27 %, grūtniecēm līdz 2—10 %, pacientiem ar mugurkaula traumas izraisītām neiroloģiskām komplikācijām līdz 23—89 %. [2]
Trešdaļa no sievietēm līdz 24 gadu vecumam pārcietušas vismaz vienu nekomplicētas urīnceļu infekcijas (UCI) epizodi. [11] Vismaz viena simptomātiska UCI epizode bijusi vairāk nekā 50 % sieviešu, bet sešu mēnešu laikā pēc akūtas UCI terapijas kursa UCI recidīvs bijis 26 %. [10]
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir optimālā amoksicilīna deva un lietošanas ilgums bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, izvērtējot zemu devu amoksicilīna lietošanu pret augstāku, kā arī īsāku zāļu administrēšanu pret ilgāku.
Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ik gadu veido apmēram desmit miljonus ambulatoro apmeklējumu un 2—3 miljonus vizīšu uzņemšanas nodaļās, liecina ASV dati. Visā pasaulē UCI infekcijas izplatība ir ap 150 miljoniem gadījumu gada laikā!
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
