Grāmatas autori sniedz aktuālu informāciju par urīnceļu infekcijas ārstēšanu un profilaksi primārās veselības aprūpes speciālista vajadzībām. Grāmatas pamatā ir Eiropas Urologu asociācijas, Eiropas Bērnu urologu biedrības vadlīnijas, ASV un Kanādas urologu asociācijas rekomendācijas.
Antibiotikas
Mūsdienās viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērnam ordinē antibakteriālās terapijas līdzekļus, ir tieši akūts vidusauss iekaisums jeb otitis media acuta (OMA). [1; 2] Nav precīzu datu par OMA izplatību Latvijā, bet katrs ģimenes ārsts, kas strādā ar bērniem, noteikti piekritīs apgalvojumam, ka saaukstēšanās sezonā vismaz pāris gadījumu nedēļā tiek piefiksēti.
Ambulatorā praksē divertikulīts visbiežāk tiek ārstēts vai nu kombinējot metronidazolu ar fluorohinolonu vai arī izmantojot amoksicilīna–klavulānskābes monoterapiju. Šā brīža rekomendācijas liek apsvērt fluorohinolonu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, kamēr pastāv alternatīvas.
Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.
Pat īss, viens antibiotiku kurss bērna pirmajā dzīves gadā var veicināt iekaisīgas zarnu slimības (IZS) attīstību vēlākos gados, secināts pētījumā.
Apendicīts ir biežākais iemesls abdominālai ķirurģijai bērniem, bet pastāv arī ārstēšanas iespējas bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pētījumā pierādīts, ka ar antibiotikām var veiksmīgi ārstēt nekomplicētu apendicītu un šāda terapija bija saistīta ar mazāku nespējas risku.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši jau ceturto papildināto un atjaunoto grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” izdevumu, kurā ietverti un apkopoti jaunākie ieteikumi, kas palīdzēs ģimenes ārstiem un dažādu specializāciju ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antimikrobiālos līdzekļus (antibiotikas) pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei.
Azitromicīns ir viena no biežāk izrakstītajām antibiotikām ASV. Dažos novērojumu pētījumos tā lietošana tika saistīta ar paaugstinātu nāves risku sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas.
Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir visbiežāk sastopamā ambulatori ārstējamā slimība sievietēm. Dzīves laikā ar urīnceļu infekciju slimo 50 % sieviešu, no kurām vismaz pusei pēc 6—12 mēnešiem novēro infekcijas recidīvu. Sievietes ar UCI slimo neatkarīgi no vecuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases un seksuālās orientācijas.
Lasītākais Doctus.lv
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar cistisko fibrozi slimo cilvēku dzīvildze. Mūsdienās 42 % cistiskās fibrozes pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5 % pārsniedz 40 gadu vecumu, taču ir valstis, kur pieaugušo vecumu sasnieguši vairāk nekā 50 % cistiskās fibrozes pacientu.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Nozares
- Alergoloģija 37
- Algoloģija 48
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 14
- Arodmedicīna 6
- Dermatoloģija 127
- Dietoloģija 29
- Endokrinoloģija 222
- Farmācija 25
- Farmakoloģija 154
- Fitoterapija 7
- Fizikālā medicīna 9
- Fleboloģija 37
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 123
- Hepatoloģija 38
- Imunoloģija 13
- Infektoloģija 145
- Kardioloģija 305
- Ķirurģija 85
- Narkoloģija 13
- Neatliekamā medicīna 15
- Nefroloģija 35
- Neiroloģija 198
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 45
- Onkoloģija 123
- Otorinolaringoloģija 61
- Patoloģija 3
- Pediatrija 104
- Podoloģija 1
- Psihiatrija-psihoterapija 118
- Psihosomatika 30
- Pulmonoloģija 105
- Radioloģija 15
- Reanimatoloģija 15
- Reimatoloģija 57
- Retās slimības 8
- Uroloģija 64
- Uzturzinātne 48