Pēdējo gadu laikā pasaules sabiedrībā ir novērojama novecošana. Tam līdzi nāk ar vecumu saistītas patoloģijas. [8] Sarkopēnija ir viena no funkcionālā stāvokļa izmaiņu slimībām gados vecākiem cilvēkiem. Tā izraisa skeletālās muskulatūras masas un spēka samazināšanos, kas palielina negadījumu risku un nepieciešamību pēc medicīniskā atbalsta. [13] Vēl arvien slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta. Grūtības sagādā esošo diagnostiskas rīku izmantošanas laikietilpība un īpašu medicīnisko pakalpojumu trūkums. [7]
Mutes dobuma un rīkles vēzis, kuru pārsvarā izraisa augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, ir ASV visbiežākais ar CPV saistītais vēzis, apsteidzot pat dzemdes kakla vēža sastopamības biežuma rādītājus. Tomēr līdz šim maz zināms par CPV sastopamības rādītājiem mutes dobumā un genotipu sastopamību vispārējā populācijā.
Vairāk kā puse pasaules bērnu tiek pakļauti pasīvās smēķēšanas draudiem, kas saistīti ar daudzskaitlīgām veselības problēmām tuvākā un tālākā nākotnē. Šā pārskata mērķis bija apkopot datus par pasīvo smēķēšanu un tās ietekmi uz bērna (zīdaiņa, pirmsskolas vecuma un vecāka) mutes dobuma veselību.
Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71 %) uzskata, ka pietiekami rūpējas par savu veselību, tomēr vienlaikus <em>Mana Aptieka & Apotheka</em> 2022. gadā veiktā <em>Veselības indeksa</em> pētījuma dati rāda, ka cilvēki pēdējo divu gadu laikā savu ģimenes ārstu apmeklējuši retāk.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts uzsācis sadarbību ar zobārstniecības klīniku “Concordia” - sadarbība paredz gan rezidentu apmācības darbam ar zobu taisnošanas un sakodienu koriģējošām kapēm (elaineriem), gan darba iespēju nodrošināšanu.
Kserostomijas izplatība pasaulē variē no 10 līdz 50 % vispārējā populācijā. Mutes dobums ir mājvieta ļoti dažādiem iemītniekiem – kopumā apmēram 700 baktēriju un sēnīšu sugām. Šā pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka kserostomija ietekmē mutes mikrobiotas sastāvu.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir augsta riska hroniska slimība, kas var būt iemesls sirds mazspējas un insulta attīstībai. Patofizioloģiskie mehānismi norāda uz saikni ar neapmierinošu mutes dobuma veselību, t.sk. periodontītu (PD), bet esošie dati ir trūcīgi.
Protonu sūkņa inhibitorus (PSI) parasti izraksta ar skābi saistītu kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai. PSI modulē osteoklastu darbību, samazina kuņģa skābes sekrēciju un ir saistīti ar daudzveidīgākas kuņģa un zarnu trakta mikrobiotas izveidi.
Covid ietekmē zobārstu profilaktisks apmeklējums samazinājies par 10%. Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, liecina "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir saistīts ar paaugstinātiem priekšlaicīgas nāves riskiem, bet līdz šim nav analizēts, vai psihofarmakoterapija var mazināt UDHS pacientu mirstības riskus.
Vārds “stoma” cēlies no grieķu valodas, un tā nozīme ir “atvērums” — ar šo jēdzienu var saprast gan ķermeņa dabiskās atveres, gan ķirurģiski izveidotās. [1] Latvijā ir ap 2000 cilvēku, kuriem ir izveidotas dažādu veidu stomas, Eiropā viņu skaits sasniedz ap 700 000, bet pasaulē šis skaits mērāms miljonos. [9—11]
Arteriāla hipertensija ir viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāras (KV) slimības attīstībā — biežāks nekā smēķēšana, dislipidēmija vai diabēts. Arteriāla hipertensija bieži ir cilvēkiem ar citiem KV riska faktoriem — tādiem kā palielināts svars, neveselīgi diētas paradumi un mazkustīgums. Jo vairāk riska faktoru, jo augstāks asinsspiediens — jo lielāka iespējamība nevēlamam KV notikumam! Uz jautājumiem par primāras arteriālas hipertensijas pārvaldību un situāciju Latvijā atbild asoc. prof. Andrejs Ērglis.
Tiek uzskatīts, ka dzīvesveids ietekmē galvassāpju biežumu jauniešiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp dažādiem dzīvesveida faktoriem un biežām atkārtotām galvassāpēm bērniem un jauniešiem.