Aptaukošanās ir saistīta ar paaugstinātu trauksmes un depresijas risku bērniem un pusaudžiem, šis risks nav saistīts ar tādiem tradicionāliem riska faktoriem kā vecāku psihiskās saslimšanas un sociālekonomiskais stāvoklis.
Sabiedrībā joprojām valda paaudžu paaudzēs nostiprinājusies stigma par psihiatriskām slimībām kā biedu un kaut ko apkaunojošu. Pacients nemeklē speciālista palīdzību, neieklausās ģimenes ārsta rekomendācijās. Tāpēc cieš gan pacienta dzīves kvalitāte, gan līdzcilvēki.
Psihiskas saslimšanas un uzvedības problēmas, kuru ārstēšanai jālieto psihoaktīvi medikamenti, ir nozīmīgs riska faktors ilgstošai opioīdu lietošanai, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā PAIN.
Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.
Lai pievērstu uzmanību psihiskās veselības nozīmei, Pasaules Veselības organizācija katru gadu 10.oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules psihiskās veselības dienu. Šogad īpaša nozīme tiek pievērsta tieši depresijas problēmas aktualizēšanai, jo tās biežums visā pasaulē pieaug, depresija kļūst par vienu no biežākajām veselības problēmām, darba nespējas cēloņiem un ir būtiska izmaksu daļa valsts medicīniskās aprūpes budžetā.
Slimnīca “Ģintermuiža” pirms 125 gadiem Jelgavā tika veidota kā 15 gultu patvēruma vieta garīgi slimajiem. 1980. gados piedzīvojusi ziedu laikus, kad te reizē ārstējās vairāk nekā 1300 pacientu un slimnieki gulēja divos stāvos, bet vēlāk – pārmaiņas un līdzīgi daudzām valsts iestādēm nežēlīgu “griešanu”. Šodien “Ģintermuiža” ieguvusi jaunu veidolu un vizuāli pievilcīgu tēlu.
Uzturs nepārprotami ir saistīts ar tādām saslimšanām, kā sirds asinsvadu slimības, aptaukošanās un cukura diabēts. Tomēr kā ir pierādījies pēdējā laikā veiktos pētījumos uzturs ir saistīts arī ar smadzeņu darbību: neveselīgs uzturs var paaugstināt psihiatrisku un neiroloģisku saslimšanu risku, piemēram, demences un depresijas, savukārt veselīgs uzturs var pasargāt no šīm saslimšanām.
Sievietes nereti tiek dēvētas par vājāko un emocionālāko dzimumu, tāpēc tiek uzskatīts, ka viņas vairāk pakļautas psihisku traucējumu attīstībai. Kopumā psihiski traucējumi vienādi bieži skar gan sievietes, gan vīriešus, taču sievietes dzīvē ir vairāki periodi, kad risks dažu psihisku traucējumu attīstībai var būt paaugstināts dažādu, šiem periodiem raksturīgu provocējošu faktoru ietekmē. Šajā rakstā apskatīsim biežākos psihiskos traucējumus, to īpatnības un ārstēšanas taktiku sievietēm premenstruālajā periodā, grūtniecības un pēcdzemdību laikā, kā arī menopauzes laikā.
Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.