Pacientiem ar psihiskām slimībām ziņots par paaugstinātiem iekaisuma marķieriem, taču prospektīvi pierādījumi šai saistībai ir ierobežotā daudzumā. Šajā kohortas pētījumā skaidrots, vai pastāv saikne starp jebkādu psihiatrisku slimību un paaugstinātiem iekaisuma rādītājiem.
Alopecia areata (AA) ir saistīta ar multiplām blakusslimībām, tomēr informācija par slimību attīstību pēc AA attīstības ir ierobežotā daudzumā. Šajā pētījumā izvērtēta iniciālu psihiatrisku un autoimūnu slimību izplatība pacientiem ar AA.
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi ir hroniska psihiatriska slimība, kas skar apmēram 2 % pasaules populācijas. Smagākos slimības gadījumos pacientiem pastāv grūtības uzturēt veselīgu dzīvesveidu, higiēnas normas, ir alkohola un citu vielu atkarības riski. Šobrīd pieejamie mirstības rādītāji šai pacientu grupai ir ierobežotā daudzumā. Zviedrijā tika veikts kohortas pētījums, kurā noteikts visi un specifiskie mirstības rādītāji pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju un šo pacientu brāļiem un māsām.
Sievietēm ar psihiskās veselības problēmām ir par 50 % lielāka iespējamība laist pasaulē bērnu priekšlaicīgi, nekā sievietēm bez psihiskām saslimšanām, secināts pētījumā Anglijā, kurā analizēja 2 miljonu dzemdību datus.
Pacientiem ar pirmreizēju psihozi iemesls var būt arī organisks jeb sekundāras etioloģijas, kad ar neiroradioloģisku izmeklējumu palīdzību var noteikt cēloni. Izteikts pieņēmums, ka visiem pacientiem ar pirmreizēju psihozes lēkmi būtu nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai izvairītos no nopietnām klīniskām sekām, taču gan ikdienas praksē, gan klīniskajos pētījumos iztrūkst pierādījumu šādas taktikas izmantošanai.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Vairāk nekā 60 % ģimenes locekļu, kas aprūpē tuvnieku ar Alcheimera slimību (AD), bija vismaz viegli depresijas simptomi jau brīdī, kad tuviniekam tika diagnosticēta AD. Trešdaļai no aprūpētājiem depresijas simptomi pasliktinājās piecu gadu novērošanas laikā.
Vai ir atšķirības smadzeņu garozas biezumā pacientiem ar klīniski augsta riska (KAR) šizofrēniju, pirmreizēju psihozes epizodi (PPE) un jau ilgstošu šizofrēnijas diagnozi?
Vecums pirms pusaudža gadiem ir vismazāk pētīts attiecībā uz paškaitējuma domām un uzvedību, pamatā balstoties uz ideju, ka jauni bērni nav spējīgi domāt suicidālas domas. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados ir audzis gadījumu skaits, kad pašnāvību veicis bērns vēl nesasniedzis pusaudža vecumu un nu jau pašnāvības ir ierindojušās piektajā vietā pasaulē kā vadošais nāves iemesls šajā vecuma grupā!
Jauna pētījuma autori uzskata, ka lūgums cilvēkiem pārtraukt sociālo mediju lietošanu tikai uz vienu nedēļu var ievērojami uzlabot viņu labklājību, mazināt depresiju un trauksmi, un nākotnē to varētu ieteikt kā līdzekli, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot psihisko veselību.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Gandrīz vienbalsīgi nolemts, ka podagras remisijas kritēriji, kas pieņemti 2016.gadā ir jāmaina uz vienkāršākiem. G-CAN (Gout Hyperuricemia and Crystal-Associated Disease Network) ikgadējā pētniecības simpozija laikā sanākušie iepazīstināti ar jauno versiju.