Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt, ar kādu skaitu un kādas grupas zāļvielām ārstē depresīva spektra traucējumus pacientiem stacionārā. Tāpat tika analizētas iespējamās zāļu mijiedarbības un iespējami neatbilstīga medikamenta izmantošana.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Oža — neapzināti apstrādāta un relatīvi ignorēta — nosaka mūsu patiku pret ēdienu, ietekmē garastāvokli un brīdina par gaidāmajām briesmām: bojātu pārtiku, dūmiem, ķīmisko vielu noplūdi utt. Tikai tad, kad rodas ožas traucējumi, saprotam, cik lielā mērā lēmumu pieņemšanu ikdienā ietekmē ožas stimuli. [1]
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.
Pārskatot 39 nejaušināta iedalījuma klīniskos pētījumus, tika konstatēts, ka medikamentu lietošanas kombinācijā ar psihoizglītojošu terapiju ir efektīvāka, lai novērstu slimības atkārtošanos cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem, nekā tikai medikamenti.
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
Meitenēm ar anorexia nervosa var būt traucēta augšana un tās var nesasniegt pilnā auguma potenciālu, liecina jauna pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Clinical Endocrinology & Metabolism.
Hipertensija grūtniecības laikā, īpaši preeklampsija, var būt psihisku slimību cēlonis bērniem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Hypertension.
Bērniem, kuru vecāki cieš no psihiskām slimībām, ir augstāks traumu risks, nekā citiem bērniem, secināts Zviedrijā veiktā pētījumā. Paaugstināts traumu risks ir līdz 17 gadu vecumam, bet visaugstākais tas ir pirmā dzīves gada laikā.
Kopš cilvēki suni pieradināja, uzticīgais, paklausīgais un aizsargājošais dzīvnieks ir nodrošinājis tā īpašniekam biedriskumu un emocionālu labsajūtu. Tagad jauna pētījuma rezultāti liek domāt, ka, atrodoties blakus "cilvēka labākajam draugam" jau no agras bērnības, var būt ieguvums veselībai, samazinot šizofrēnijas attīstības iespējas pieaugušā vecumā.
Jaunā pētījumā atklāts, ka psihiskas slimības bieži sastopamas bērniem un pieaugušajiem ar nieru mazspēju, un hospitalizācija šādu slimību gadījumā ir saistīta ar lielāku agrīnas nāves risku pieaugušajiem. Rezultāti liecina, ka ārstiem, kuri aprūpē hospitalizētus pacientus ar nieru mazspēju, būtu jāzina un jābūt gataviem pārvaldīt psihiskos traucējumus.
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē.
Lielā Dānijā veiktā pētījumā pierādīja, ka pastāv saistība starp infekcijas slimībām bērnībā, lietotām antibiotikām un neiropsihiskiem traucējumiem.
Psihiskas saslimšanas un uzvedības problēmas, kuru ārstēšanai jālieto psihoaktīvi medikamenti, ir nozīmīgs riska faktors ilgstošai opioīdu lietošanai, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā PAIN.
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, Latvijas Universitātes Ārstniecības fakultātes asociētais profesors ARNOLDS JEZUPOVS savu darbdienu saplānojis pa minūtei. Nedod atlaides ne sev, ne citiem. Var būt neiecietīgs, ja kāds no studentiem vai klīnikas darbiniekiem ir paviršs vai slinks.
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
Jau pēc nepilna mēneša, 7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā vienlaikus ar izstādi “Medbaltica 2021” notiks 12 profesionālās konferences, kur aktualitātes medicīnā drošā vidē apspriedīs dažādu veselības nozaru speciālisti.
Cukura diabēts, arteriāla hipertensija un hroniskas sāpes ir trīs slimības, kas visā pasaulē nopietni ietekmē pacienta dzīvildzi. To veiksmīga pārvaldība ir stūrakmens pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā. Process kļūst sarežģītāks, kad iesaistās nieres, un terapija jāpielāgo atbilstīgi to funkcijai.
Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas neiropātija. Plaukstas nerva nervus medianus kompresijas rezultātā radušies jušanas traucējumi var izpausties kā tirpšanas sajūta I, II, III un daļēji arī IV pirkstā, vairāk izteikti naktī, kā arī muskuļu darbības traucējumi, kas var izpausties kā vājums, satverot priekšmetus, sāpes plaukstā vai plaukstas pamatnes locītavā. [1]
