ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Dr. ENIJA ŠTOKA ir ārste, kas Helsinku universitātē ieguvusi maģistra grādu neirozinātnē un tagad Sālgrēna universitātes slimnīcā Gēteborgā turpina savu profesionālo izaugsmi radioloģijas rezidentūrā. Ceļš līdz tai bijis soli pa solim, un viņa atzīst, ka intravertā skandināvu mentalitāte un koleģiālā darba kultūra viņas personībai ir ļoti piemērota.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Pēc Anglijas pilsētā Plimutā pavadītiem astoņiem gadiem Dr. ARMANDS SKRŪZMANIS ir atgriezies Latvijā, pašlaik iziet ģimenes medicīnas rezidentūras izglītības “pielīdzināšanas” procesu un ir apņēmības pilns kādu daļiņu no tur apgūtā iedzīvināt arī Latvijā. Šajā numurā lasiet gan sarunu ar Dr. Skrūzmani par pieredzi Lielbritānijā, gan viņa paša sagatavotu materiālu par konsultācijas vadīšanas modeli, ko savās praksēs izmanto britu ģimenes ārsti.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pērnā gada pašā nogalē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, algologs, ultrasonogrāfijas speciālists MATĪSS MEŽALS četras nedēļas pavadīja Taivānas Nacionālajā universitātes slimnīcā Taipejā, apgūstot ultrasonogrāfijas un reģeneratīvās medicīnas iespējas rehabilitācijā. Pieredze un zināšanas, kā pasaulē strādā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti prestižas slimnīcas Muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas centrā, ir tas, ko viņš atvedis un iedzīvina arī Latvijā.
Dr. EDGARS ĶIECIS ir Latvijas Universitātes 3. gada rezidents dermatoloģijā, veneroloģijā, kurš pašlaik uz pusgadu ir apmaiņā Astūrijas Centrālajā universitātes slimnīcā (Hospital Universitario Central de Asturias) Spānijā. Viņa draudzīgā, atvērtā komunikācija ļoti piestāv spāņu saulainajam temperamentam. Pats gan smejoties teic, ka esot stresainākais kolēģis nodaļā.
Dr. LĪNA LAZDIŅA ir ceturtā gada rezidente terapeitiskajā radioloģijā un, pateicoties Zariņu studiju ceļojuma stipendijai, divus mēnešus pavadīja Lēvenas universitātes slimnīcā (UZ Leuven) protonu terapijas centrā “Particle” Beļģijā. Viņa apguva protonu terapiju, ko Baltijā pašlaik nepraktizē, taču Līnu Lazdiņu vienmēr interesējis zināt, kas ir aiz horizonta, — būt lietas kursā par jaunāko nozarē. Turklāt pieredzes apmaiņas pievienotā vērtība ir arī lietderīgie knifiņi (know-how), piemēram, saziņā ar kolēģiem un pacientiem.
Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.
Jau mazliet vairāk nekā gadu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. KLINTA LISNERE ir atgriezusies Latvijā un katru dienu liek lietā zināšanas, ko ieguva King’s College slimnīcā Fetālās medicīnas institūtā (Harris Birthright Research Centre) Londonā. Tur viņa divus gadus mācījās pie viena no augļa medicīnas pamatlicējiem — profesora Kypros Nicolaides.
Tālruņa ekrānā izlec ziņa no Dr. Olafa Libermaņa, ka varam sazvanīties pēc pulksten 22.00. Saslēdzamies WhatsApp video zvanā. Melnajā ekrāna logā sejas viegli nojaušamas. “Ak, jā, mums taču maskēšanās, izslēgtas gaismas,” konstatē Dr. Libermanis. Ir desmitā diena, kopš plastikas ķirurgs, mikroķirurgs OLAFS LIBERMANIS un traumatologs ortopēds MĀRTIŅŠ MALZUBRIS ir Kijivā, palīdz ukraiņiem tā, kā prot vislabāk — operē ievainotos karavīrus.
Mikroķirurģijas mamuta piedzīvojumi Mitaka treniņu centrā Glivicē (Polijā). Patiess stāsts, veltīts Jānim Kupčam un Guntim Bitem
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
