Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Dzemdību namu un citām Latvijas ārstniecības iestādēm ir sācis pētījumu “Instrumenta izstrādāšana un validēšana pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanai”, kas tiek realizēts Valsts pētījumu programmas ietvarā.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka mātes depresijas simptomi, iespējams, sākas grūtniecības laikā vai pirms tās, un trajektorijas paliek stabilas visā perinatālajā un pēcdzemdību periodā.
Hormonālais jutīgums var būt kā riska faktors dažu depresīvo traucējumu attīstībā sievietēm – tas novērots dažādās menstruālā cikla fāzēs, perimenopauzē, pēc dzemdībām un sākot lietot hormonālo kohntracepciju. Līdz šim ievākts neliels daudzums pētījumu, kas atbalstītu depresīvu epizožu saistību ar sievietes reproduktīvo ciklu.
Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi, kas var attīstīties pirmajās dienās pēc dzemdībām, bet var izpausties arī vēlāk. Šajā rakstā sniegts pārskats par biežākajām komplikācijām pēcdzemdību periodā. Šoreiz aplūkojam plašāku iespējamo neiroloģisko, uroģenitālo, proktoloģisko un citu komplikāciju loku.
Pētījumā ar gandrīz 5000 sieviešu atklāja, ka vienai no četrām sievietēm novēro augsta līmeņa depresīvus simptomus kādā brīdī trīs gadu periodā pēc dzemdībām. Pārējām sievietēm novēro zema līmeņa depresīvus simptomus trīs gadu periodā.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām. Dažos literatūras avotos minēts, ka post partum periods ilgst pat 12 mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Pēcdzemdību depresija ir saistīta ar atopiskā dermatīta (AD) attīstību bērniem un pusaudžiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Dermatitis.
Cilvēki divreiz biežāk pareizi atpazīst pēcdzemdību depresiju sievietēm nekā vīriešiem, secināts pētījumā.
Ir zināms, ka sievietēm ir paaugstināts depresijas attīstības risks pēcdzemdību periodā, kad mainās hormonu līmenis, bet par to, vai depresijas attīstības risks ir saistīts ar pirms menopauzes periodu, līdz šim trūka pierādījumu un ieteikumu, kā atklāt un ārstēt šos gadījumus.
Sabiedrībā joprojām valda paaudžu paaudzēs nostiprinājusies stigma par psihiatriskām slimībām kā biedu un kaut ko apkaunojošu. Pacients nemeklē speciālista palīdzību, neieklausās ģimenes ārsta rekomendācijās. Tāpēc cieš gan pacienta dzīves kvalitāte, gan līdzcilvēki.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2CD) un perifēro artēriju slimību vai diabētiskām pēdas čūlām, kuri uzsāka ārstēšanu ar semaglutīdu, nevis citiem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem, bija būtiski samazināts risks kombinētam iznākumam – perifērajai perkutānajai transluminālajai angioplastijai vai kritiskai ekstremitāšu išēmijai, kā arī mazāka iespēja nepieciešamībai pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas.
Nefopāms ir neopioīds, ne-nesteroīds centrālas darbības pretsāpju līdzeklis, benzoksazocīna derivāts. Šīs zāles izstrādātas pirms apmēram sešdesmit gadiem un sekmīgi tiek izmantotas klīniskajā praksē, bet to darbības mehānisms līdz šim nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka nefopāms kavē neiromediatoru reabsorbciju, modulē glutamāterģisko ceļu. Šīs zāles nesaistās ar opioīdu receptoriem, neizraisa elpošanas nomākumu, neietekmē trombocītu funkciju, tām nav pretiekaisuma iedarbības.
