Dr. VLADISLAVS SEMEŅUKS, “Veselības centra 4” ķirurgs, flebologs, asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas metodes speciālists
Tuvojas noslēgumam 2012. gads, klāt pēdējais šā gada numurs. Laiks apzināt padarītā rezultātus un izdarīt secinājumus. Domāju, katram ir bijuši panākumi un kaut nelielas, bet uzvaras.
Ar skumjām jākonstatē, ka medicīna, kurai jābūt ārpus politikas, mūsu valstī kļuvusi par politisko manipulāciju objektu. Gada beigās un vēlēšanu priekšvakarā valdība "dāsni" apdāvināja veselības aprūpes nozari ar dažiem miljoniem latu. Pirms trim gadiem tā pati valdība budžeta konsolidācijas nolūkā, samazinot slimnīcu skaitu, būtībā sagrāva ar lielām grūtībām izveidoto valsts veselības aprūpes sistēmu. Pašsaprotami - lai nodrošinātu normālu veselības aprūpes darbību, nepieciešams atbilstīgs un regulārs finansējums. Tikai tad mediķa profesijas prestižs paaugstināsies un nebūs simtiem no Latvijas aizbraukušu profesionāļu.
Apbrīnoju publikāciju autorus, kuri, cīnoties ar problēmām, tomēr paliek dzimtenē, turpina aizrautīgi strādāt un atklāt ko jaunu.
Ar interesi izlasīju rakstu par Hidradenitis suppurativa, ko sagatavojuši kolēģi no Brūču klīnikas. Šis raksts ieinteresēs ne tikai ķirurgus un dermatologus, bet arī vispārējās prakses ārstus. Noderīgi būs padomi par to, kā tikt galā ar dažādām trauksmēm un fobijām. Gribētu, lai žurnāla autori vairāk pievērstos klīniskiem gadījumiem ar sarežģītu diagnostiku. Tāpēc šā numura "rozīnīte", manā ieskatā, ir raksts "Ceļš līdz pareizajai diagnozei". Piekrītu katrai šā raksta tēzei. Arī tēze "cilvēks par savas enerģijas atjaunošanu ir atbildīgs pats" man ļoti tuva.
No praktiskā viedokļa ne mazāk noderīgs raksts ir "Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība", kurā apkopoti un strukturēti daudzu pētījumu rezultāti. Osteoporoze mūsdienās ir milzīga problēma, tāpēc svarīgi novērtēt pareiza un sabalansēta uztura nozīmi šīs slimības profilaksē. Raksts par ultraskaņas iespējām kreisā priekškambara funkciju novērtēšanā lai kļūst par diskusiju objektu funkcionālo diagnostu un kardiologu vidū.
Visiem kolēģiem un lasītājiem novēlu gaišus, baltus Ziemassvētkus un profesionāliem panākumiem bagātu Jauno gadu! Veiksmi mums visiem, draugi!
Trauksme un bailes var būt normāla ikdienas parādība, reaģējot uz bīstamu vai saspringtu situāciju. Taču trauksme un bailes, kas nav adekvātas situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai somatisku saslimšanu. Rakstā apkopoti biežākie trauksmes veidi un to pārvaldības iespējas.
Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus.
Par sāpēm muguras lejasdaļā sūdzas daudz cilvēku visā pasaulē, pacienti atšķiras pēc vecuma, etniskās piederības un ekonomiskā statusa. Četrām piektdaļām pieaugušo dzīves laikā bijušas sāpes muguras lejasdaļā. Muguras lejasdaļas sāpes ir nākamais darba kavēšanas iemesls pēc saaukstēšanās slimībām cilvēkiem, kas jaunāki par 45 gadiem, tās ir otrais biežākais iemesls ārsta apmeklējumam un trešais biežākais operāciju iemesls, tāpēc šoreiz apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par akūtu un hronisku muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.
Hidradenitis suppurativa (Verneja slimība - fr. val. maladie de Verneuil; acne inversa) 1854. gadā pirmo reizi aprakstīja franču ķirurgs Aristīds Vernejs. 1921. gadā aprakstīja slimības patoģenētisko saikni ar apokrīniem sviedru dziedzeriem, 1955. gadā Šellijs (Shelley) modulēja patoģenētisko hidradenita suppurativa (HS) mehānismu. [2] HS ir reta slimība, globālā izplatība ir 1% visā populācijā. Biežāk slimo gados jauni cilvēki, sievietes trīsreiz biežāk nekā vīrieši (1 : 3,3). [16]
Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska).
Pēdējos gados dažādu medicīnas nozaru vadošie speciālisti un praktizējošie ārsti Latvijā aktualizējuši jautājumu par pneimokoku infekcijas radīto slogu veselības aprūpei, par vakcinācijas nepieciešamību un vakcīnu izvēles principiem. Tāpēc Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija uz diskusiju aicināja nozaru vadošos speciālistus un diskusijas mērķis bija noteikt nopietna riska grupas, kam būtu nepieciešama vakcinācija pret pneimokoku infekciju, kā arī izveidot rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai pret šo infekciju.
Ultrasonogrāfija (US) pašreiz ir viens no pieejamākajiem attēldiagnostikas izmeklējumiem gan profilaktiskās sijājošās atlases programmās, gan dažādu slimību gadījumā, turklāt izmantojams grūtniecēm un bērniem, kad citas radioloģiskās diagnostikas metodes nav ieteicamas. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šajā metodē arvien paveras jaunas iespējas, tāpēc šoreiz par šā gadsimta nopietnāko jaunumu - kontrasta ultrasonogrāfiju (KUS).
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra bijusī 10. nodaļas vadītāja, gastroenteroloģe ANITA GRIETĒNA pieder vecā kaluma ārstu paaudzei, kam ir liela pietāte pret cilvēku.
Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad...
Runājot par pareizās diagnozes noteikšanu, pieredzējusī gastroenteroloģe Gunta Geldnere sacīja: "Ārsta domāšanai jābūt līdzīgai labai datorprogrammai, tad trenēta loģiskā domāšana, klīniskā pieredze un literatūrā lasītais palīdz atrast pareizo krustpunktu: kas kam atbilst, kas ar ko sader."
Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija).
Pirmdienas rīts. Uzgaidāmajā telpā drūzmējas pacienti, ik pa laikam veras durvis un kāds lūdz pieņemt ārpus pieraksta. Medmāsa ir izklaidīga, jo līdz vēlai naktij vārījusi aveņu ievārījumu. Jau otro reizi viņa iedod jums nepareizo pacienta karti. Ir pagājusi stunda kopš darba nedēļas sākuma, bet nogurums ir sakrājies un šobrīd labāk gribētos visus labāk redzēt ejam nekā nākam.
