Uz jaunizveidoto Vakcinācijas biroju gulstas milzu gaidas. Reālas un nereālas. Publiskajos iznācienos februārī valdības galva sāka izskatīties arvien aizkaitinātāks, mudinot agresīvāk “ņemt to bulli aiz ragiem”. Covid–19 vakcinācijas temps bijis gauss.
Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.
Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.
Vienam no aizgājušā mēneša varoņiem pieder darbs «Dejas uz palodzes pie atvērta loga» – par to, kā daži, šajā dzīvē izdejojušies, no palodzes nokāpj atpakaļ istabā, citi izkrīt vai izlec pa logu, bet ir arī tādi, kas paliek sēžam uz palodzes, šūpodami kājas pāri malai… Decembra mēneša notikumi ar personālijām arī atgādināja savdabīgas dejas.
Kāds ir jūsu sapnis par valsti? Šādu jautājumu režisors Viesturs Kairišs uzdeva 20. oktobra «Dombura studijā». Pēcāk atbildes kā tviterpērles klīda pa sociālajiem tīkliem. Šis ir jautājums, ko novembrī – Latvijas svētku laikā – vērts uzdot katram pašam sev. Vai valsts ir prātā? Un sirdī? Cik lielā mērā?
Raugi un pēti, no kuras puses gribi – mūsu veselības aprūpe lielā mērā kārtojas no divdabjiem un darbības vārdiem vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmē.
Jūlijā veselības ministra amats atgādināja karstu kartupeli. Te piedāvāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektoram Tomam Baumanim, te veselības ekonomistei Daigai Behmanei.
Mihails Gruzdovs Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi «Jūtu tektonika» (kad zemes garoza kustas, ir izvirdumi, vulkāni); pārfrāzējot tās nosaukumu, varam teikt, ka arvien spēcīgāk būs jaušama «varas tektonika», jo ar joni tuvojas 12. Saeimas vēlēšanas.
Mūsu veselības aprūpē netrūkst glītu birku, un brīžam šķiet, ka tās ir svarīgākas par pašu «drēbi»… Lūk dažas no birkām.
Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par «Spice» maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši – neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu…
Lūk, ko dara mūslaiku staidzīgais formāts! Lonley Planet aicina aprakstīt pilsētu 140 rakstuzīmēs. Tieši tik daudz zīmēs reklāmisti cenšas satilpināt reklāmu. Kozdami brokastu maizē, cilvēki atklāj privātās dzīves smalkumus.
Doctus novembra numurā par diviem harismātiskiem mediķiem – Nobela prēmijas laureātu Albertu Šveiceru, kas pirms simt gadiem piestāja Gabonas piekrastē Rietumāfrikā un pamazām uzbūvēja slimnīcas pilsētiņu Lambarenē, un mūsu pašu gastroenteroloģijas patriarhu Nikolaju Skuju. Diviem mediķiem, kam piemita īpaša spēja vest aiz sevis citus.
Rudens nāk ar lieldarbiem: nozarei piešķirto piecu miljonu latu dalīšanu, dažādu koncepciju un stratēģiju piepucēšanu un nokļūšanu līdz happy end titriem (cerams, būs izskaitļots, cik liels profesionāļu iztrūkums mums ir un kādi speciālisti līdz 2018. gadam nepieciešami, sameklēti trumpji, lai jaunie ģimenes ārsti vieglāk varētu tikt pie savas prakses un farmaceiti nesēdētu uz rezervistu soliņa, bet spēlētu vienā komandā ar ārstu u.c.). Taču šoreiz ne par rudens lieldarbiem, bet par ko citu.
Gatavojot Doctus septembra numuru, redakcijā esam strādājuši ar priecīgu svarīgumu sirdī, jo šis ir Doctus 150. numurs. Laiks skrien ātri, līdz 100. numuram pagāja 12 gadi (1997–2009), bet, augot žurnāla iznākšanas biežumam no četriem līdz 12 numuriem gadā, skat, šogad jau varam smaidīt pie 150. numura atzīmes.
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Pusaudžu idiopātiskā skolioze ir trīsdimensionāla deformācija mugurkaulā bez zināmas etioloģijas. Tā sastopama 2–2,5 % pusaudžu. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt divu dažādu veidu vingrojumu metožu efektivitāti pacientiem ar vieglas formas pusaudžu idiopātisko skoliozi.
Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar cistisko fibrozi slimo cilvēku dzīvildze. Mūsdienās 42 % cistiskās fibrozes pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5 % pārsniedz 40 gadu vecumu, taču ir valstis, kur pieaugušo vecumu sasnieguši vairāk nekā 50 % cistiskās fibrozes pacientu.
Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19 – skaidro Zāļu valsts aģentūras speciālisti.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
