Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
Jau 12 gadus Doctus īsteno sirsnīgu tradīciju — tikšanos ar saviem lasītājiem. Šoreiz Doctus padomniekus bijām pulcinājuši Gaismas pilī un diskusija kā allaž izvērtās spraiga un interesanta. Padomnieki sprieda, kāda ir Doctus vērtība laikā, kad pasaulē valda informācijas pārbagātība, un stāstīja, kādi ir viņu lasīšanas paradumi. Paldies par labajiem vārdiem un vērtīgajiem ieteikumiem! Tie ļauj mums augt!
Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija).
Turpinām ieskatu Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šajā numurā fiksējam, kā deviņos gados jauna ģimenes dakterīte iestrādājusies starp suitiem, kāda ir aina pacientu tiesību jomā un kas mainījies ārstu, farmaceitu un industrijas sadarbībā. Kopējais skats šodien nav tik optimistisks kā toreiz, pirms deviņiem gadiem, taču uzrunātie ārsti un farmaceiti ir cīnītāji un nav gatavi padoties.
Doctus piecpadsmit gadu vērtība vispirms ir cilvēki. Ārsti un farmaceiti, kas ar savu piemēru kolēģiem rādījuši, ka var neļauties straumei, bet var gribēt un sasniegt vairāk. Piepildīt savus sapņus. Cilvēki, kuriem nav bijis un joprojām nav vienalga, kas un kā notiek viņu profesionālajā vidē. Doctus lappusēs piecpadsmit gadu garumā ir izlasāma Latvijas medicīnas un farmācijas vēsture – fiksēta nozares cilvēku izjūtā. Ielūkosimies šajā vēsturē!
Uzklausot mūsu lasītāju vēlmi – pelnīt kredītpunktus, lasot Doctus rakstus, – esam raduši iespēju, sadarbībā ar Evisit, īstenot šādu projektu. Šobrīd ir izstrādāti trīs testi, kurus Latvijas Ārstu Biedrība ir apstiprinājusi un piešķīrusi tiem noteiktu kredītpunktu skaitu.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Termins “tenisista elkonis” publikācijās pirmoreiz parādījās 1883. gadā, kad pieauga laterāla epikondilīta sastopamība lauka tenisa spēlētājiem, — tolaik šis sporta veids sāka kļūt populārs. Mūsdienās, kaut arī dažiem tenisa spēlētājiem šī problēma tiek konstatēta, laterāls epikondilīts lielākoties attīstās cilvēkiem, kam ikdienā jāveic atkārtotas kustības, — gleznotājiem, santehniķiem, mehāniķiem, pavāriem utt.
Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [1] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas. Iepriekšējā Doctus numurā apskatījām mikrobiotas attīstību un to ietekmējošos faktorus. Šoreiz turpinām ar rekomendācijām probiotiku lietošanā atbilstīgi Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas globālajām vadlīnijām.
19. maijā – Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā – Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība atzīmēs nevis vienu dienu, bet īstenos nedēļu garu kampaņu ar lozungu “Runā atklāti! Runā par IZS!”, aptverot gan priekšlikumus politikas veidotājiem, gan informatīvas aktivitātes, gan gleznu izstādi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
