Žurnāli

← Atpakaļ

Autors

Diana_16
Diāna Ričika

Doctus galvenā redaktore

Diana.Ricika@doctus.lv

Skype: diana.ricika

Visi autora raksti

  • Vai tiešām ģimenes ārstiem nav tiesības streikot?

    Ričika D. | 2017. gada 5. jūlijs

    Šodien, 5. jūlijā, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sasauktajā preses konferencē tika paustas bažas: pašlaik sākušās juridiskas diskusijas, vai ģimenes ārsti var piemērot Streika likumu. Gan premjers, gan Veselības ministrija šaubās, vai streiks ir likumīgs. Lasīt visu

  • Netaisnīgās darba stundas

    Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam... Lasīt visu

  • Komandas princips. Kā strādā neatliekamās palīdzības nodaļas Skandināvijā?

    “Komandas princips” — tā divos vārdos varētu raksturot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas ZANDAS PUČUKAS pārvestās mācības no Somijas un Zviedrijas, kur viņa kā Bertrama un Kristapa Zariņu stipendijas saņēmēja skatījās un mācījās, kā kolēģi organizē darbu līdzīgās nodaļās. Lasīt visu

  • Ar meklētāja gēnu

    Runātīgi, smaidīgi, skaļāki — tā kolēģus Lionas Vēža institūtā raksturo jaunā zinātniece ANDA HŪNA. “Vēl neparasti, ka franču kolēģi, strādājot šūnu kultūru istabā, gandrīz vienmēr dzied vai līksmi dungo.” Lasīt visu

  • Ārdi ārā vai turpini? Ekspertu pārdomas par e–veselību

    Klamzīgs, dārgs un slikti vadīts projekts, kādu biznesa vidē neviens neatļautos šādi veidot. Projekts, kam vajadzētu piemērot latviešu sakāmvārdu: ārdi ārā un adi no jauna! Ja vien tas būtu iespējams. Ar šādiem vārdiem raksturota e–veselība, kuras obligāta ieviešana no pērnā gada nogales pārcelta uz 2017. gada 1. septembri. Lasīt visu

  • Biozāles un biolīdzinieki. Savstarpējā aizvietošana: riski un atbildība?

    Vai bioloģiskām un bioloģiski līdzīgām zālēm var piemērot tos pašus aizvietošanas principus kā ķīmiskā ceļā sintezētajām zālēm? Piemērot references cenas noteikšanas principu un savstarpēji aizvietot ik trīs mēnešus, kā to nosaka mūsu zāļu iegādes un kompensācijas sistēma? Lasīt visu

  • Vieta, kur atgriezties. II daļa: Japāna* Annas Jurkovskas īpašais stāsts

    Fonā skan mūzika no Miyazaki Hayao animācijas filmām. “Tās ir pasaulē labākās multiplikācijas filmas!” saka ANNA JURKOVSKA, fotogrāfe un Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste. Par Japānu viņai ir īpašs stāsts. Savā ziņā to var salīdzināt ar pirmo mīlestību, kad neizskaidrojamais klikšķis pēkšņi pieklikšķina krūšu rajonā un nekad nepalaiž vaļā. Lasīt visu

  • Ar trakuma koeficientu. Signes Dauškanes-Plataces jaunā dzīve Losandželosā

    Viņas e–pasts starp citiem iespurdz ar čalojošu vieglumu: “Labrīt, Rīga!” Pielikumā pievienotās atbildes šķiet uzspriegotas ar jaudu, ar kādu varētu iedarbināt elektrostaciju. Daudziem teikumiem galā viņa pievilkusi smaidiņu priecīgos ģīmīšus, it kā ķircinot pārvarētās grūtības. SIGNE DAUŠKANE–PLATACE. Lasīt visu

  • Ģenēriskās zāles: kas ir kas?

    Lai gan par ģenēriskajām (patentbrīvajām) zālēm diskutēts bieži, pieņēmumu joprojām daudz. “Kad oriģinālajām zālēm beidzies patenta termiņš, formulu pārdod, bet līdz galam visas kārtis neatklāj. “Līdzvērtīgs medikaments” nenozīmē, ka tas ir identisks medikaments,” — tāds diezgan izplatīts viedoklis. Kas ir kas? Noskaidrosim faktus soli pa solim. Lasīt visu

  • Bez čīkstēšanas baciļa. Atbild KATRĪNA PRIEDE, Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa studente

    Aprīlī spēkā stājās jauni darba nosacījumi jaunajiem ārstiem. Pie līdzvērtīgiem rezultātiem priekšroku dos rezidentūras pretendentiem, kam noslēgta vienošanās ar reģionālo ārstniecības iestādi. Bet, lai risinātu speciālistu deficītu, pēc rezidentūras beigšanas būs jānostrādā trīs gadi valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta praksē. Lasīt visu

  • Demisionējušais veselības ministrs: “Kā es lētticības dēļ kļuvu par kreiso pacientu”

    Ričika D. | 2016. gada 10. jūnijs

    10. jūnijā sasauktajā preses konferencē, kas tomēr izrādījās preses brīfings (žurnālistiem nebija iespēja uzdot jautājumus) Guntis Belēvičš paziņoja, ka rindas nav apgājis un kļuvis par kreiso pacientu. Lasīt visu

  • Būt uz viļņa. Rezidentūras pieredze Vācijā

    “Man ir mīļš teiciens, ko sev atgādinu: ja iesi pa ceļu, kur gāji vakar, nonāksi turpat, kur esi šodien,” saka kardioloģijas rezidents ROBERTS FEDERS. Berlīnē rit viņa sestais rezidentūras gads, un viņš ir apņēmies drīz atgriezties Latvijā. Lasīt visu

  • Atpakaļ mājās. Pediatrs EDVARDS EGILS ZĀLĪTIS. Toreiz un tagad: 2. sērija

    Iepriekšējā Doctus numurā aizsākām rakstu sēriju par personībām, kas savulaik bijušas aktīvas un spilgtas medicīnā un farmācijā* — ko viņi dara pašlaik? Šoreiz par pediatru EDVARDU EGILU ZĀLĪTI, kurš pēc desmit gadu prombūtnes Amerikā atkal atgriezies Latvijā un martā sāk praktizēt. Par Latviju viņš runā ar lielu mīlestību — Latvijā jūtas vairāk mājās nekā Amerikā. Lasīt visu

  • Ko sola 2016.gads

    Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads. Lasīt visu

  • Katru uzklausīt, ar katru aprunāties. Ģimenes ārsts ANATOLIJS RUSKULIS

    Sirsnīgs, atsaucīgs un pacientu novērtēts ir Dr. ANATOLIJS RUSKULIS. Ģimenes ārsts ar 33 gadu darba pieredzi, savulaik cīnījies barikādēs par Latvijas neatkarību, negaužas par to, kā nav un kas varētu būt, bet novērtē to, kas dots. Lasīt visu

  • Ja dzīve maina noteikumus

    Viņa ir mainījusies. Ne tikai ārēji, lūzums noticis viņā pašā. Endokrinoloģe INESE PAVLIŅA jau pusotru gadu dzīvo Briselē un strādā pirms gada uzceltā slimnīcā — CHU Hôpital Civil Marie Curie. Lasīt visu

  • Ceļš līdz privātpraksei Augsburgā. Ginekoloģe KARĪNA BREMMERE

    Kad notiek mūsu saruna, viņas dzīvē ir Jurģi. No Desavas, pilsētas Austrumvācijā, latviešu ginekoloģe KARĪNA BREMMERE pārceļas uz Bavārijas dienvidrietumiem. Skaidrā laikā varot redzēt Alpus, kas pa gaisa līniju sākas pēc nieka simts kilometriem. Pēc četrarpus gadu darba pieredzes Vācijā viņa iegādājusies privātpraksi. Lasīt visu

  • Izglītošanās kā aizrautība. Latvijas Pediatru asociācija

    “Šobrīd mūsu asociācija ļoti tieši strādā, lai izglītotu kolēģus. Un izglītība ir tā, kas mani ļoti aizrauj,” teic Latvijas Pediatru asociācijas prezidente asociētā profesore ILZE GROPE, kas asociācijas vadītājas amatā ir mazliet ilgāk nekā gadu. Lasīt visu

  • Mēneša aktualitāte: 276 jaunie ārsti

    Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) jūnijā absolvējuši 216 Medicīnas fakultātes studenti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti — 60 studenti. Daži skaitļi par RSU absolventiem: Lasīt visu

  • Mūsu darbarīki: prāts, rokas, sirds. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija

    “Atceros kā šodien — pirms četrpadsmit gadiem 10. augustā Vidrižu skolas sporta zālē kopā ar Dr. Edīti Vītolu sapulcinājām septiņdesmit kolēģus un nodibinājām Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, jo nebija organizācijas, kas mūs aizstāvētu,” atceras LĪGA KOZLOVSKA, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Lasīt visu

  • Emigrācija, suicīds, sadzīvošana ar psihisku slimību – medicīnas īsfilmu festivāla temati

    Ričika D. | 2015. gada 21. maijs

    Sešas īsfilmas ar ekspertu interesantiem komentāriem un diskusiju – tā Rīgas Stradiņa universitātē 21. maijā noritēja medicīnas īsfilmu "Medfest 2015. Global Medicine & Civilizations". RSU šo festivālu organizēja jau otro gadu. Lasīt visu

  • Daži skaitļi un atziņas pēc e-veselības nedēļas 2015

    Valtere A., Ričika D. | 2015. gada 14. maijs

    Noslēdzies šāgada lielākais e-veselībai veltītais pasākums Eiropā „E-veselības nedēļa 2015". DOCTUS bija šī pasākuma oficiālais mediju partneris. Apmeklējot 14 dažādas diskusijas, lekcijas, sesijas, esam apkopojuši galvenās atziņas par ārstu lomu, par datu precizitāti un nākotnes tendencēm. Lasīt visu

  • Pirms jauna starta. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

    Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal. Lasīt visu

  • Ar aktīvu pozīciju. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija

    “Nekas nenotiek uzreiz un ātri, bet, ja regulāri atgādini, tad solīti pa solītim aiziet,” saka Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente prof. Dace Rezeberga. Viņa stāsta par asociācijas redzējumu un aktuālajiem darbiem. Lasīt visu

  • Ledus iet!

    Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.    Lasīt visu

  • Cilvēka faktors. Tukuma slimnīca

    “Daudz vairāk var panākt ar mieru, skaidrošanu, izsvēršanu, ko konkrētajā brīdī varam mainīt un ko ne, nevis skaļu klaigāšanu,” teic Tukuma slimnīcas valdes locekle DZINTRA RABKEVIČA. Nesašūpot laivu, kurā visi sēž, nomierināt, noturēt kolektīvu, jo slimnīca vajadzīga iedzīvotājiem — šķiet, šī Tukuma slimnīcas politika ir attaisnojusies. Lasīt visu

  • Starts attīstībai Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Talsi

    “Ir pagājuši daži mēneši, bet visi — gan pacienti, gan ārsti — ļoti ātri pieraduši pie slimnīcas jaunajām telpām un vairs nemaz neatceras, kā bija agrāk,” saka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes locekle KRISTĪNA BIDZĀNE. “Redzam, ka visās jomās aug darba apjoms,” papildina virsārste BRIGITA AIŠPURE. Jaunā slimnīca ir izaicinājums — pierādīt, ka Talsos var darīt vairāk nekā līdz šim. Lasīt visu

  • Virs normas. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī

    Pulksten deviņos no rīta darbdiena Ventspils slimnīcā jau uzņēmusi apgriezienus. Valdes priekšsēdētāja ALĪDA VĀNE uz norunāto interviju ar Doctus ierodas no dienas stacionāra — nav laika būt pacientei, kad gaida darbi. Lasīt visu

  • Visi manējie. Ģimenes ārste Kolkā

    Tikšanās ar Kolkas ģimenes ārsti INGRĪDU LIEPU sarunāta trešdienas rītā, kamēr vēl nav sākusies pacientu pieņemšana. Pagasta pārvaldes mājā uzkāpjam otrajā stāvā, esam mazliet pirms norunātā laika, bet tur jau daktere nāk — ar ziedu pušķīti rokās. Sarunas laikā daudz smaida un tik sirsnīgi runā par kolceniekiem — visi savējie! Uz Kolku atnākusi pirms 20 gadiem no Ķekavas, un nu šī vieta viņai ir īpaša. Lasīt visu

  • Iztikt var! Ģimenes ārste Dundagā

    Žurnālam Doctus ir jauka tradīcija — jau vairāk nekā 10 gadu garumā dodamies ciemos uz Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm. Izstaigājam nodaļas, izrunājamies ar satiktajiem ārstiem. Šoreiz ceļš ved uz Kurzemi, izmetot līkumu cauri Zemgalei, pilsētai Slocenes upes krastos. Maršruts: Tukums—Dundaga—Kolka—Ventspils—Talsi. Trīs dienās redzētais un emocijas spēlējas kā melnbalti taustiņi. Skrējiens, dežurējot vairākās slimnīcās, un gaisma darba kabinetā līdz vēlai naktij. Pacietība un neticība,ka dzīve ies uz augšu. Piekusums un silts smaids.     Lasīt visu

  • Personāliju dejas

    Vienam no aizgājušā mēneša varoņiem pieder darbs "Dejas uz palodzes pie atvērta loga" - par to, kā daži, šajā dzīvē izdejojušies, no palodzes nokāpj atpakaļ istabā, citi izkrīt vai izlec pa logu, bet ir arī tādi, kas paliek sēžam uz palodzes, šūpodami kājas pāri malai... Decembra mēneša notikumi ar personālijām arī atgādināja savdabīgas dejas.   Lasīt visu

  • DOCTUS padomnieki 2014

    Jau 12 gadus Doctus īsteno sirsnīgu tradīciju — tikšanos ar saviem lasītājiem. Šoreiz Doctus padomniekus bijām pulcinājuši Gaismas pilī un diskusija kā allaž izvērtās spraiga un interesanta. Padomnieki sprieda, kāda ir Doctus vērtība laikā, kad pasaulē valda informācijas pārbagātība, un stāstīja, kādi ir viņu lasīšanas paradumi. Paldies par labajiem vārdiem un vērtīgajiem ieteikumiem! Tie ļauj mums augt! Lasīt visu

  • Ar kazahu vērienu

    Dr. VIKTORS KIMS ir staru terapeits no Almati, Kazahstānas, pasaules devītās lielākās valsts (17 miljoni iedzīvotāju!). Uz Latviju viņš atvedis kolēģus — staru terapeitus un radiologa asistentus desmit dienu mācībās apgūt 3D konformālo staru terapiju. Lasīt visu

  • Sapņi, balvas un laba sejas āda

    Kāds ir jūsu sapnis par valsti? Šādu jautājumu režisors Viesturs Kairišs uzdeva 20. oktobra "Dombura studijā". Pēcāk atbildes kā tviterpērles klīda pa sociālajiem tīkliem. Šis ir jautājums, ko novembrī - Latvijas svētku laikā  - vērts uzdot katram pašam sev. Vai valsts ir prātā? Un sirdī? Cik lielā mērā?   Lasīt visu

  • 1995. gada izlaidums. Pārmaiņu skartie

    Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā. Lasīt visu

  • Divdabji un darbības vārdi vajadzības izteiksmē

    Raugi un pēti, no kuras puses gribi - mūsu veselības aprūpe lielā mērā kārtojas no divdabjiem un darbības vārdiem vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmē. Lasīt visu

  • Amats, ko negrib

    Ričika D. | 2014. gada 1. augusts

    Jūlijā veselības ministra amats atgādināja karstu kartupeli. Te piedāvāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektoram Tomam Baumanim, te veselības ekonomistei Daigai Behmanei.  Lasīt visu

  • Varas tektonika

    Ričika D. | 2014. gada 3. jūlijs

    Mihails Gruzdovs Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi "Jūtu tektonika" (kad zemes garoza kustas, ir izvirdumi, vulkāni); pārfrāzējot tās nosaukumu, varam teikt, ka arvien spēcīgāk būs jaušama "varas tektonika", jo ar joni tuvojas 12. Saeimas vēlēšanas. Lasīt visu

  • Veselības aprūpes birkas

    Mūsu veselības aprūpē netrūkst glītu birku, un brīžam šķiet, ka tās ir svarīgākas par pašu "drēbi"...  Lūk dažas no birkām. Lasīt visu

  • Būt vairāk kopā un sarunāties

    Ričika D. | 2014. gada 3. aprīlis

    Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par "Spice" maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši - neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu...  Lasīt visu

  • Medicīna kā māksla. Arī divdesmit pirmajā gadsimtā

    Kad profesori pieliek sarunai punktu, pulk-stenis rāda astoņi vakarā. Valdis Pīrāgs aizsteidzas nolikt svecīti pie Rīgas pils mūra sienas (saruna notiek Lāčplēša dienas vakarā - aut.). Īpašās dienas noskaņā saruna par to, kā mūsdienās traktēt jēdzienu "māksla" Paula Stradiņa slavenajā teicienā "Medicīna ir amats, zinātne un māksla", aizplūst daudz dziļākās dimensijās. Par latviešu tautas izdzīvošanas gēnu. Par to, kā mainījusies ciešanu jēga. Par moderno dzīvesveidu, kas ik rītu liek iet dušā, būt fiziski tīram, ļauj salabot ķermeni gēnu līmeni, bet nepieprasa salabot dvēseli un klausīties sirdsapziņā. Vai ārstam jāpieskaras pacienta dvēselei?Sarunājas filozofe Maija Kūle un ārsts Valdis Pīrāgs Lasīt visu

  • Profesors Skuja mūsu atmiņās

    Izcils skolotājs, mentors, ātrs gan savā fiziskajā, gan domu skrējienā, ar plašu skatu uz dzīvi. Piemērs, kā kritiskā brīdī pārvarēt grūtības. Zinātnieks – 1943. gadā no Berlīnes Humbolta universitātes Charite klīnikas, kur viņš bija nosūtīts apgūt moderno gastroskopiju, pārveda pirmo cieto gastroskopu un kļuva par pirmo latviešu gastroenterologu endoskopistu, vēlāk izstrādājot oriģinālu teoriju par žultsakmeņu alerģiski infekciozo izcelsmi patoloģiski izmainītas zarnu mikrofloras ietekmē. 5. oktobrī, atzīmējot profesora NIKOLAJA SKUJAS (1913–2012) simto dzimšanas dienu, Latvijas Zinātņu akadēmijā uz sēdi bija pulcējušies viņa tuvinieki, skolnieki, kolēģi. Lai kavētos atmiņās un paraudzītos, kā profesora Skujas idejas attīstās mūsdienās. Lasīt visu

  • Piecsimt kilometru no Polārā loka

    Ar ANITU DRESMANI tiekamies ginekologu prakses “Quartus” telpās. Viņa ir atbraukusi ciemos – “Quartus” bijusī direktore jau gadu strādā Norvēģijā, Tronheimā, šīs valsts lielākajā privātajā veselības centrā “Aleris”. Anita izsaiņo torti “Cielaviņa”, Norvēģijā ļoti pietrūkstot skaistu kūciņu, bulciņu. “Ar mazo meitu iegājām kafejnīcā. Bērnam mirdz acis – tik daudz kūku! Tronheimā tā nav. Bet tur ir kas cits. Varu iziet ārā un kāpt kalnā vai kāpt lejā uz fjordu...” Klausoties Anitas stāstījumā, nepamet doma par kontrastu. Anita ir smalka, sievišķīga, runā emocionāli, pieklusinātā maigā balsī, lieto daudz pamazināmās formas, bet viņas kodolā ir kas ļoti stiprs. Ne jau tik vienkārši 41 gada vecumā trīs bērnu mammai pārlauzt dzīvi un teikt: mēs neaizbraucam uz laiku, aizbraucam pavisam. Pieradināt un saaugt ar norvēģu skarbumu un savvaļīgumu. Lasīt visu

  • Ja satiekas Austrumu un Rietumu medicīna

    Pētnieki secinājuši, ka integratīvās medicīnas izplatība Eiropas populācijā ir 56% (variē 10–90% robežās pēc populācijas lieluma) – vismaz reizi gadā ir izmantota kāda integratīvās medicīnas metode. [1] Bērniem viena gada biežuma rādītājs ir 52%. Anglijā vispopulārākās ir fitoterapija, homeopātija, aromterapija, masāža un refleksoloģija. [2] Pasaules tendences rāda, ka arvien biežāk tiek meklēti ceļi, kā integrēt Austrumu un Rietumu medicīnu un kā sarunāties vienā valodā. Lasīt visu

  • Mūsu mamma, kolēģe, draugs. Docente Jella Upmane

    Zilganpelēkās acis, rāmas. Pie operāciju galda tās nekad nemeta zibeņus, allaž mierīga, pat vissarežģītākajās situācijās. Tāda viņa bija arī dzīvē – nepacēla balsi, konfliktos pagāja maliņā, stingru raksturu, skaidru prātu, atbildīga. Un maigu sirdi. Tā docenti JELLU UPMANI (1926–2012) raksturo kolēģi. Viņas skolnieki, tagad izcili profesori, saka: “Docente Upmane rūpējās par mums kā mamma, bija ieinteresēta, lai izaugam ne tikai par labiem profesionāļiem, bet arī labiem cilvēkiem.” Lasīt visu

  • Par sviestmaizi ārstus Latvijā nenoturēs. Plaušu ķirurgs Betānijas slimnīcā Vācijā

    Viņš ir prom jau gadu. Kopš 2012. gada aprīļa viņš strādā par virsārstu Betānijas slimnīcā Rūras ielejā Vācijā. Spožs profesionālis. Latvietis, kuram nav vienalga, kas notiek viņa valstī. Taču godīgi atzīst, ka nav varējis izcīnīt to, ko gribējis, kaut arī ir no cīnītājiem – divarpus gadu bijis Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītājs. Torakālais ķirurgs Dr. med. ULDIS KOPEIKA runā aizrautīgi, ik pa brīdim iekaist – par novērotajām nejēdzībām. “Nevajag būvēt Dienvidu tiltu par ikru maizi, ar uzcenojumu iepirkt zemās grīdas tramvajus, kurus neizmanto, un domāt, ka labus ārstus Latvijā noturēs par sviestmaizi!” Šis ir stāsts par latviešu ārstu, kura zināšanas un pieredzi citā valstī novērtē. Reizē mazliet skumjš stāsts par to, kā mēs pazaudējam savus izcilniekus. Lasīt visu

  • Ārsta darbība zem inspektora lupas

    Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem... Nekas nav tikai balts vai melns. Taisnība ir kaut kur pa vidu - tāds ir secinājums, uzklausot ārstus un Veselības inspekcijas pārstāvjus. Bez nepateicīgās uzrauga lomas neiztikt. Taču sekošana sīkākajam likuma burtam reizumis producē kārtējo dokumentu, nevis labo situāciju pēc būtības. Kā ārstam un inspektoram nespēlēt kariņu, bet būt cienīgiem sadarbības partneriem? Lasīt visu

  • Preiļu leģenda. Marta Veita

    MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!  Lasīt visu

  • Kompensējamās zāles. Bez optimisma. Tendences un izaicinājumi

    Konferencē "Kompensējamie medikamenti 2013-2020" SUSTENTO vadītāja Gunta Anča izstāstīja anekdoti. Vecītis ar vecenīti nokļūst paradīzē un priecājas: cik jauki, silti, skaisti! Vecītis biksta vecenītei sānos, sacīdams: ja tu mani nebūtu barojusi ar zālēm, tad jau sen te būtu nokļuvuši...! Humors ar melnas krāsas "piešprici" - par kompensējamo zāļu sistēmu, kas nav draudzīga ne pacientiem, ne farmācijas industrijai. "Varbūt vienīgi tiem, kas sēž un grozās valsts krēsliņā, ir pozitīvs skats par līdzekļu ietaupījumu. Bet tas tāpēc, ka cilvēki pēc izmaiņām zāļu kompensācijas sistēmā par medikamentiem vairāk samaksā no savas kabatas. Mūsu pērnā gada aptaujā 70 procenti cilvēku sacīja, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas par zālēm nemaksā mazāk, 22 procenti nebija izvērtējuši un tikai 8 procentu aptaujāto atzina, ka par zālēm maksā mazāk," - tā G. Anča. Kādas ir zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) tendences un izaicinājumi? Lasīt visu

  • Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

    Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību. Lai mazinātu darbaspēju zudumu, kas rodas muskuloskeletālās sistēmas (balsta un kustību orgānu) slimību dēļ, Latvijā līdzīgi kā 25 pasaules valstīs 2012. gadā tika sākts projekts "Piemērots darbam?" ("FitforWork?"). 12. aprīlī šā projekta ietvaros tiks prezentēts MSS ierobežošanas rīcības plāns. Lasīt visu

  • Pozitīvi nemierīga. Dagdas jaunā ģimenes ārste

    Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas. "Es jau būtu varējusi sēdēt astoņos kvadrātmetros un pukstēt pie sevis: kādi apstākļi! Bet pašvaldībai un iestādes vadītājam dīcu, ka gribu strādāt citādi. Runāju, stāstīju. Pašvaldībā jau neviens nešķirsta Ministru kabineta noteikumus - kādās telpās ģimenes ārstam būtu jāstrādā. Daudzi teica: nu, ko tā Golube izdomāja?! Bet tā Golube vienalga gāja un prasīja! Un sapņi piepildījās!" Olga Golube ir viena no pieciem Latvijas jaunajiem (tiem, kas jaunāki par 35 gadiem) ģimenes ārstiem, kas strādā laukos, nesen apbalvota akcijā "Meklējam labu ģimenes ārstu!"  Lasīt visu

  • Pagaidām – uz priekšu, nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna

    Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē. Uzņemšanas nodaļu viņš dēvē par slimnīcas “sāpju sindromu” – tā palikusi drūma un neremontēta, jo 900 tūkstošu latu vietā politiķi slimnīcai piešķīruši vien 500 tūkstošus. Nākotnē raugās bez liela optimisma. “Darbiniekiem saku: strādājam – šogad ir valsts pasūtījums. Uz priekšu! Nākamgad? Neviens nevar pateikt, kā būs nākamgad!” Taču viņš ir gatavs meklēt izdzīvošanas risinājumus: sekot Ludzas scenārijam un attīstīt arvien vairāk dienas stacionāra pakalpojumu vai arī veidot apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Pēc vēlēšanām manīšot. Viņš rāda arī krāslaviešu “rozā grāmatu”. Jā, Latgales medicīnai ir savas īpatnības! Lasīt visu

  • Cīnāmies, “grozām”, izdzīvojam. Daugavpils reģionālā slimnīca. 1.daļa sērijā Latgales medicīna

    Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Šajā mozaīkā iegulst ļoti silta saruna ar cienījamu internisti un ģimenes ārsti Martu Veitu. Viņa aktīvās gaitas beidz, pārceļas uz Carnikavu – veciem vīriem sirmām galvām, sakot viņai paldies, acīs ir asaras. Dagdā satiekam modernu jauno ģimenes ārsti Olgu Golubi, kas akcijā “Meklējam labu ģimenes ārstu” nule izpelnījusies balvu. Un ne velti – dakterei ir “krampis”! Sarunas ar dakterēm – nākamajā numurā. Savukārt Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem. Lasīt visu

  • Cik daudz veselīguma uztura bagātinātājos?

    No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā? Lasīt visu

  • Latvietības saliņa Martinrodā. Internista pieredze Vācijā

    Mūsu tikšanās notika pērnvasar Rīgas pilsētas svētkos. Dr. RAULS VAITKA, bijušais Kuldīgas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, ar sievu Aismu divas nedēļas ciemojās pie saviem mīļajiem Latvijā. Sēžam Vecrīgā āra kafejnīciņā un tērzējam. Virs galvas lidmašīnu rūkoņa - notiek avio demonstrējumi. Rauls ar Aismu bilst, ka lielāks patriotisms pārņem, svētku programmu lūkojot pie televizora ekrāna Vācijā. Omulīgi, smaidīgi, pašapzinīgi, daudz joko, ne vēsts no tām rūpēm balsī, kas izskanēja, kad Raulu intervēju pirms trim gadiem. Toreiz viņš stāstīja, ka valsts ģimeni (viņu - ārstu un sievu - skolotāju) nolikusi zem sitiena, vairs nevarot "pacelt bērnu izglītību". Tagad ar  lepnumu teic: viņa prakse Martinrodā nosvinējusi divu gadu jubileju. Un Latviju viņi nav aizmirsuši - viņu mājas Vācijā ir kā maza Latvijas saliņa. Lasīt visu

  • E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

    "E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā? Lasīt visu

  • Tikai paši. Laimes lāci negaidot. 3. sērija: Doctus varoņi un temati 2008.–2011. gadā

    Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija). Par stipriem kolēģiem - tiem, kas krīzes laikā nonākuši nulles punktā un tikuši no tā laukā, un tiem, kas uzdrīkstējušies no biznesa vides atgriezties praktiskajā medicīnā vai veidot karjeru ārpus Latvijas. Lasīt visu

  • Gads zemajā startā -- 2012. gada apskats veselības aprūpē

    Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad... Lasīt visu

  • Par klupieniem, dumpiniekiem un patriotiem. 2. sērija: Doctus varoņi un temati 2003.–2007. gadā

    Turpinām ieskatu Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šajā numurā fiksējam, kā deviņos gados jauna ģimenes dakterīte iestrādājusies starp suitiem, kāda ir aina pacientu tiesību jomā un kas mainījies ārstu, farmaceitu un industrijas sadarbībā. Kopējais skats šodien nav tik optimistisks kā toreiz, pirms deviņiem gadiem, taču uzrunātie ārsti un farmaceiti ir cīnītāji un nav gatavi padoties. Lasīt visu

  • Mūsējie pasaulē. Aizbraukuši. Vai zaudēti?

    Latvija nav tikai ģeogrāfiska vienība zemeslodes atlantā. Latvija ir tās cilvēki jebkur pasaulē. Cilvēki, kas ar savu darbu un sasniegumiem citiem atgādina, ka ir tāda maza zeme Ziemeļeiropā Baltijas jūras austrumu krastā. Tie ir cilvēki, kuri domās, saiknē ar draugiem un kolēģiem un sirdī nav pazaudējuši piederību savai zemei un kuriem rūp tas, kas notiek Latvijā. Un kuri - vismaz daļa no viņiem - cer reiz atgriezties Latvijā. Piedāvājam 1990.-2000. gadā aizbraukušo ārstu redzējumu: kas ir viņu veiksmīgā profesionālā stāsta pamatā, vai viņi jūtas gaidīti atpakaļ, ko mācīties no zemes, kurā viņi strādā, un kā saglabā latvietību. Un arī vērtīgu skatu no malas - par Latvijas medicīnas stiprajām un vājajām pusēm. Lasīt visu

  • Par līderiem, izaicinājumiem, prestižu un nostalģiju. 1. sērija: Doctus varoņi un temati 1998.–2002. gadā

    Doctus piecpadsmit gadu vērtība vispirms ir cilvēki. Ārsti un farmaceiti, kas ar savu piemēru kolēģiem rādījuši, ka var neļauties straumei, bet var gribēt un sasniegt vairāk. Piepildīt savus sapņus. Cilvēki, kuriem nav bijis un joprojām nav vienalga, kas un kā notiek viņu profesionālajā vidē. Doctus lappusēs piecpadsmit gadu garumā ir izlasāma Latvijas medicīnas un farmācijas vēsture – fiksēta nozares cilvēku izjūtā. Ielūkosimies šajā vēsturē! Lasīt visu

  • E-veselību bremzē vecā domāšana

    “Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos. Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla. Lasīt visu

  • Ārsts pats pacientam vislabākās zāles!

    Kad pacients nāk pie ārsta, viņš negaida tikai zāļu nosaukumu receptē vai medicīnisku iejaukšanos ķermenī. Viņš meklē kaut ko vairāk: cerību, drošību, mierinājumu. Vai ārsts to var dot, ja, strādājot trijos darbos, jūtas kā maratonists, kam par katru cenu jātiek līdz finišam? Kādi pienākumi ir ārsta psihoemocionālajā lomā: empātija, atbalsts, uzklausīšana - un kur šī loma beidzas? Kā ārstam nekļūt par "pilnu glāzi", kurā pacienti pilina savas dažādās emocijas, un ārsta-pacienta terapeitiskajās attiecībās pašam palikt veselam?  Lasīt visu

  • Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

    “Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Lasīt visu

  • Loģistikas risinājumi veselības aprūpei

    Ričika D. | 2012. gada 20. jūnijs

    12.- 14. jūnijā Leipcigā un Berlīnē notika pasaules vadošās loģistikas un starptautisko ekspressūtījumu kompānijas DHL dzīvības zinātņu un veselības aprūpes konference, kurā piedalījās veselības aprūpes sektora eksperti (pārstāvot farmācijas, medicīnas tehnoloģiju kompānijas, zāļu klīnisko izpēti) no 38 valstīm un sešiem kontinentiem. Augošais pasaules farmācijas tirgus, kura vērtība tiek lēsta 730 miljardos eiro un medicīnas ierīču tirgus ar 180 miljardiem eiro ir izaicinājums arī inovatīviem loģistikas risinājumiem. Lasīt visu

  • Latviešu radioloģe Reimsas slimnīcas neiroinvazīvajā radioloģijā

    “Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā. Tur viņa mācījās, kā endovaskulāri ārstēt galvas asinsvadu problēmas: fistulas, aneirismas, malformācijas, insultu. Nu viņa varēs palīdzēt dr. Svetlanai Rudņickai, kuras ziņā RAKUS Gaiļezera klīnikas Angiogrāfijas nodaļā ir neiroinvazīvās procedūras. “Katrs šāds brauciens paaugstina varēšanas latiņu, var iemācīties un pārņemt arī profesionālus knifus – tie atšķiras starp dažādām skolām, operāciju zālēm.” Vēl radioloģe jokojot teic: kļuvusi arī par šampanieša eksperti (kaut nelielu, bet tomēr!) – pusgadu taču nodzīvojusi šampanieša dzimtenē Šampaņas–Ardēni reģionā. Lasīt visu

  • Pavisam “vecie”, mazliet “vecāki” un “jaunie” pacienti...

    Atbild Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja AGNESE RITENE Lasīt visu

  • Doktora grāds: kā iegūt ieejas biļeti zinātnē?

    Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu? Lasīt visu

  • Nevienu brīdi neesmu aizmirsis, no kurienes esmu nācis

    Kāpēc ārsts izvēlas doties politikā un kas kopīgs ārsta un valstsvīra darbā, atbild Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, anesteziologs-reanimatologs GUNDARS DAUDZE Lasīt visu

  • “Made in Latvia” – ko spēj mūsu farmācijas nozare?

    Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū? Lasīt visu

  • Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

    Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana. Lasīt visu

  • Kardiologu klīnika ar dakteri-orķestri

    Kardioloģei IVETAI NORKO ir 13 gadu pieredze "ātrajā palīdzībā" un 21 gada - stacionārā. Kad 2009. gada jūlijā sapulcē uzzināja, ka darba dienas Rīgas 1. slimnīcā ir skaitītas, acumirklī ar kolēģi ANDRI ŠĻAHOTU izlēma par savu praksi. Pēc pusotra mēneša prakse "Aritmija" jau bija atvērta. Tagad, kad "sunim jau pārkāpts, palikusi vien aste", ir gandarījums par padarīto, bet sākums bijis ļoti smags. Lasīt visu

  • Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Jurista eksperiments un hobijs

    Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti. Lasīt visu

  • Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Piecu dakteru klīnika – kā veiksmīgas laulības

    Piecām ginekoloģēm - Sarmītei Lejniecei, Ilzei Lieljurei, Sandrai Tamanei, Santai Lauskai un Ilzei Vībergai - pieder mazliet vairāk nekā 500 kvadrātmetru liela prakses māja - divstāvu ēka tiešā Rīgas centra tuvumā. Glīti izremontēta. Īpašumu par relatīvi lielu summu iegādājušās 2005. gadā, būvējušās, kad celtnieki dzīvojuši uz "zaļā zara", saņēmušas arī neparedzētus finansiālus belzienus. Pirmie pacienti klīnikā "Medeora" tika pieņemti tikai pēc četriem gadiem - 2009. gada nogalē. Lasīt visu

  • Hallo! Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis...

    Darba dienās no plkst. 18:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti 20 ģimenes ārsti un ārstu palīgi pie konsultatīvā tālruņa (66016001) nomaina cits citu. Pīķa stundās – no pulksten sešiem līdz vienpadsmitiem vakarā –, kā arī brīvdienās vienlaikus strādā četri ārsti un viņu palīgi, bet naktī pie tālruņa dežurē viens. Visi ar nopietnu darba stāžu. Starp viņiem arī ANITA RĪBA, ģimenes ārsta palīdze. Šis viņai ir papildu darbs – nejauši ieraudzījusi sludinājumu un atsaukusies uz to. Ko nozīmē konsultēt anonīmu pacientu? Vai tālrunis ir plāksteris naudas trūkuma apstākļos un vai gana veiksmīgs risinājums – par to arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenta PAULA PRINČA redzējums. Lasīt visu

  • Pārrāvums starp veselības un sociālo aprūpi

    Pacients pie ārsta nokļūst ne tikai ar savu slimību, bet arī sociālo statusu. Sociālo gadījumu slogs aug – 28% iedzīvotāju Latvijā draud ieslīgt nabadzībā. Vientuļi, trūcīgi un guloši pacienti, kuru tuvinieki maizi pelna Eiropā; pacienti bez dzīvesvietas un darba; bērni, kas slimnīcā paliek ilgāku laiku, jo vecākiem nav naudas transportam, lai atvasi izvadātu uz procedūrām dienas stacionārā... Slimnīcām tas nozīmē arī vairāk pacientu, kas aiziet, nenorēķinājušies par saņemto pakalpojumu. Cik daudz ārstam jāiesaistās pacienta sociālo problēmu risināšanā? Un ko darīt ar sociālajiem gadījumiem, kas iestrēgst slimnīcā? Lasīt visu

  • Farmaceits vakcinēs, biežāk skrīnēs slimības un koriģēs terapiju?

    Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas? Lasīt visu

  • Latvijas ģimenes ārstes pieredze Portugālē

    LILITA SUKURE Portugālē mīt divus gadus un Latvijas apciemojumam vasaras beigās bija izbrīvējusi nedēļu. Iemesls mērotajiem 4000 kilometriem – dēla kāzas. Vecākā meita Agne šo ciemošanos izvērta vēl intensīvāku – sarunāja mammai intervijas ar vairākiem Latvijas preses izdevumiem, uzstājot, ka jāpastāsta, ko nozīmē mesties citas valsts darba tirgū. Tad, ja valoda jāsāk mācīties no nulles un ja medicīnā neesi nekāds iesācējs. Grūtākais posms ar valodas apguvi nu jau aiz muguras, arī pirmais izmisums un izbīlis slimnīcas uzņemšanas nodaļā mazliet aizmirsts. Kopš augusta viņa strādā atkal par ģimenes ārsti – nelielā pilsētā Nizā pie Spānijas robežas. Lasīt visu

  • 2011. gada kopsavilkums. Notikumu analīze, skaitļi, fakti, tendences

    Aizejošais gads savēlies notikumiem bagāts. Bijis tik daudz rosīšanās: pieteiktu reformu, asu izteikumu, nepiekāpšanās, vētīšanas un jauninājumu. Kāda ir darbošanās pozitīvā bilance? Vai būs izdevies kaut nedaudz “sakult sviestu”, lai parāptos no bedres laukā? Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu – domāt līdzi, vērtēt. Lasīt visu

  • Uz lielā ekrāna jau piektā ārstu producētā spēlfilma

    Ričika D. | 2011. gada 8. decembris

    Novembra beigās kinoteātrī "Splendid Palace" ieintriģētu draugu, kolēģu un labvēļu lokā uz lielā ekrāna triumfēja "Vilkatis Group" jau piektā spēlfilma - "Krāsaini...". Filma ir par medicīnas studentēm, kuras inscenē kāzas. Andris Skride stāsta, ka filma tapusi pusgadu. Scenārija aizmetņi radās maijā, filmēšana sākās jūnijā. Filmējis profesionāls operators. Filmēšanas pārsvarā notika Rīgā! Arī Stradiņa slimnīcā! Lasīt visu

  • Ingrīda Circene: "Diezgan droši – esmu smagsvars"

    Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE Lasīt visu

  • Apbalvos ar Atzinības krustu

    Ričika D. | 2011. gada 15. novembris

    Latvijas dzimšanas dienā - 18. novembrī - prof. Jāzepam Keišam Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniegs Atzinības krusta IV šķiru. Prof. Jāzeps Keišs, kurš vada Latvijas infektoloģijas centra 4. Aknu slimību nodaļu, par infektologu un hepatologu strādā 41 gadu. Profesors ir iemīļots lektors gan studentu, gan pieredzējušu ārstu auditorijā. Kolēģis ar lielo burtu - viņam viegli palūgt padomu. Izcils diplomāts attiecībās. Un sirdsgudrs cilvēks. Lasīt visu

  • Kā kļūt par pacientu mīlētu ārstu?

    Esat mēģinājuši sevi "iegūglēt" un uzzināt, ko par jums domā jūsu pacienti? Žurnālā The New England Journal of Medicine psihiatre Shaili Jain no Stenforda universitātes apraksta savas atziņas pēc šāda atsauksmju sērfošanas piedzīvojuma. 0,22 sekundēs meklētājprogramma parāda 1540 rezultātus. Pētot tos, top skaidrs, ka tikpat bieži, cik pacienti internetā pārbauda medikamentus, ko izrakstāt, un diagnozes, ko nosakāt, viņi ziņkārīgi meklē un dalās stāstos par ārstiem, vienu vārdiem pievienojot dzeltenus smaidiņus, citiem - dusmīgas zilas sejiņas. Kā pacients izvēlas savu ārstu? Un kā šajā izvēles procesā iejaucas modernās tehnoloģijas - internets?     Lasīt visu

  • Jājūt, vai tā zarniņa tevi gaida. Gastroenteroloģe Jeļena Derova

    Gastroenteroloģi un gastrointestinālās endoskopijas speciālisti JEĻENU DEROVU viegli iedomāties kā business women: gudra, apsviedīga, lietišķa, atbildīga un šarmanta. Ar krampi. Nu, protams, viņai tāds ir! Kā gan citādi viņa spētu veiksmīgi attīstīt un vadīt Gastroklīniku Latvijas Jūras medicīnas centrā un turēt savās rokās Gastroenteroloģijas kongresa tehnisko organizāciju. Lasīt visu

  • “Olainfarm” nopērk 18 aptiekas. Tas ir tikai sākums

    Ričika D. | 2011. gada 2. novembris

    2. novembrī tika parakstīts līgums, kas apliecina, ka AS "Olainfarm" ir iegādājies 100% kapitāldaļu Mārim Rēvaldam un Ilmāram Pajustem piederošajā SIA "Ilmas aptiekas", kā arī SIA "Juko99". Šiem uzņēmumiem kopā pieder 18 aptiekas Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Kurzemē. AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins pastāstīja, ka tas ir tikai sākums, tehniski jau ir sagatavoti un tuvākajās dienās/nedēļās tiks parakstīti līgumi ar vēl dažiem nelieliem tīkliem, tādejādi kopumā "Olainfarm" tīklā būs 30 aptiekas. Lasīt visu

  • Katrā zaudējumā ir kāds ieguvums. Ķirurģe un tulkotāja Biruta Liede

    BIRUTA LIEDE mani gaida Rīgas autoostā. Ar ceļa somām – pēc dažām stundām aties prāmis uz Stokholmu, kur viņa dzīvo vairāk nekā 12 gadu. Sirmie mati sapīti bizē un atsprausti pakausī. Acis gaišas. Sarunājoties viņa daudz skatās acīs. Bijusī Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāja, tagad tulkotāja no zviedru valodas saka: “Lūdzu, nerunājiet par maniem gadiem! Kādi septiņdesmit pieci?! Es tos nejūtu!” Viņa ir atteikusies no vārdiem “nekad”, “nekur”, “nekas”. “Aktivitāti jau nevar “uzsmērēt” – vai nu tā ir, vai tās nav. Mani vienmēr interesējušas daudzas lietas, laikam tāpēc garīgā novecošanās nav sākusies.” Biruta Liede tulko, raksta noveles, fotografē, zīmē, airē, mācās spāņu valodu... Lasīt visu

  • Bīstami personībai?! Vai ārsta profesija bojā raksturu?

    Katrai profesijai savs “kuprītis”. Izvēlētais arods ne tikai attīsta, bet arī deformē personību. Cilvēka ķermeņa dzīles, kas no tabu kļūst par prozaisku darba lauku, garas darba stundas, pastāvīgas stresa situācijas ar izšķirīgu lēmumu pieņemšanu, emocionāli smagas sarunas ar pacientu un viņa tuviniekiem, kā arī exitus letalis ieraksts slimības vēsturē apzīmogo ārsta profesiju. Kā? Lasīt visu

  • Līdzvērtīgs. Vai pietiekami? Kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos

    Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā? Vai netiek pārkāptas ārsta kā brīvas profesijas pārstāvja tiesības? Un vai nelielas farmakokinētiskas atšķirības, kas var būt līdzvērtīgiem medikamentiem, nekļūst nozīmīgas, tos lietojot ilgus gadus katru dienu? Šajā rakstā palūkosim plašāk – kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos. Lasīt visu

  • Kurā virzienā Bērnu slimnīcu vedīs jaunā vadītaja Anda Čakša?

    Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.     Lasīt visu

  • Vai aug citāda ārstu un farmaceitu paaudze?

    Jaunie un topošie ārsti un farmaceiti – pēc 10–30 gadiem viņi būs paaudze, kas veidos veselības aprūpes pamata kapitālu. Paaudze, kas noteiks toni, attīstības gaitu un iespējas Latvijas medicīnā. Vai viņi patlaban ir gatavi spēlēt pēc Latvijas veselības aprūpes noteikumiem: “lāpīt bedres”, ko nemitīgi rada naudas trūkums, neefektivitāte, necaurspīdīgums? Varbūt viņi redz iespēju šos noteikumus mainīt? Vai tomēr drošāk ir doties prom pasaulē? Ko viņi domā par savu vietu un konkurenci ar vecākiem kolēģiem? Lasīt visu

  • Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Kā mainīsies ārstēšanas pieeja?

    Daudzas publikācijas ar nākotnes medicīnas ainiņām līdzinās zinātniskajai fantastikai. Daudz kas no tā jau notiek pētnieku laboratorijās. Piemēram, implantējama aptieciņa, kuras iekšpusē ir 100 mazītiņu rezervuāru (katra tilpums ir mililitra 3000. daļa), kas var uzglabāt un pēc elektroniskas komandas izsniegt zāles. Pētnieki strādā pie DNS atšifrēšanas tehnoloģijām, kas pašlaik lielākoties līdzinās datoriem to ēras sākumā, taču parādās arī kompakti skārienjutīgi aparāti. Lasīt visu

  • Dakteris pensijā

    Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem? Lasīt visu

  • Kā augstākajai izglītībai kļūt konkurētspējīgai?

    Uz 10 jautājumiem par medicīnas izglītības nāktones iecerēm, ambicioziem mērķiem, starptautisko ievirzi un konkurenci Latvijas mērogā atbild Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors TOMS BAUMANIS Lasīt visu

  • Vai nākotnes farmaceits būs neatkarīgs?

    Uz 10 jautājumiem par farmacietu profesijas tālāko attīstību, prestižu, par aptieku ķēdēm, kā arī par pieciem biedrības prezidentes amatā pavadītiem mēnešiem atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE Lasīt visu

  • Dusmīgs pacients un dusmīgs ārsts... Kā veidot veselīgas attiecības?

    Rosīgas dienas pievakare slimnīcā. Aiz muguras smagas sarunas ar pacientu tuviniekiem un milzu kaudze sarakstītu slimības vēsturu, jo aizvietots arī kolēģis, kas devies uz konferenci. Tuvojas darba cēliena beigas, jādodas izpildīt vecāku pienākums – jāizņem atvase no bērnudārza, bet daži nodaļas pacienti joprojām iestrēguši pie invazīvo procedūru kabineta. Māsiņa, kas menedžē šo plūsmu, paceltā balsī atcērt dakterim, ka būs jāpagaida, tas nekas, ka pulkstenis jau pieci. Pretī nāk cits pacients, uzrunā dakteri un saņem dusmu šalti, ka slimnīcas gaitenis nav domāts pacientu pieņemšanai! Lasīt visu

  • Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Sabiedrība un slimību slogs

    Ja ielūkotos prognožu kristālbumbā, ko mēs tur ieraudzītu? Varbūt pacientu, kurš daudz retāk ver ārsta kabineta durvis, bet kuram vienmēr līdzi ir minidators–sensors, kas monitorē veselības stāvokļa pamatrādītājus un briesmu gadījumā signalizē, kā jārīkojas. Varbūt pacients konsultēsies ar savu psihoterapeitu, dermatologu un izpildīs fizioterapeita ieteikumus mājās pie datora ekrāna, izmantojot vebkameras.     Lasīt visu

  • Slimnīcu reforma. Plāns B, visticamāk, paliks atvilktnē

    Slimnīcu reforma turpinās. Veselības ministrija publiskojusi 11 potenciāli reformējamās slimnīcas. To vidū arī Madonas slimnīca. Uz desmit jautājumiem atbild SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs BRUNO KOKARS Lasīt visu

  • Neparastais ārsta instruments – intuīcija

    Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami...  Lasīt visu

  • Nesakārtotā rehabilitācija. NRC Vaivari un situācija Latvijā

    Speciālisti slimnīcās un ģimenes ārsti noplāta rokas: kad viņi savu darbu padarījuši, pacienta atveseļošanas ķēdīte dažkārt pārtrūkst. Kamēr smags pacients sešus mēnešus gaida rindā uz rehabilitāciju, viņš zaudē iespēju atgriezties normālā dzīvē. Vai valsts ir saskaitījusi, cik darbaspējīgu roku šādā veidā zaudējusi? Kāds ir valsts qou vadis rehabilitācijas jomā? Lasīt visu

  • Vai receptēs būs jāraksta zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums?

    Aptieku īpašnieku asociācija* un Aptieku attīstības biedrība** Veselības ministrijai izvērtēšanai iesniegušas priekšlikumu, kas noteiktu: ārstiem receptēs jāraksta medikamenta INN*** jeb ķīmiskais nosaukums. Jautājums būtisks, jo skar gandrīz visus veselības aprūpē iesaistītos: ražotājus,  lieltirgotājus, aptiekas, farmaceitus, ārstus-speciālistus, ģimenes ārstus, arī pacientus. Jautājums aktualizēts nu jau vairākas nedēļas, par to tiek diskutēts. Doctus redakcijā esam saņēmuši vairākus komentārus par šo iniciatīvu. Lai redzētu kopainu, izzinājām dažādu pušu viedokli par ierosinājuma pozitīvajiem aspektiem un riska faktoriem. Lasīt visu

  • Jauna pieejamības un kvalitātes latiņa ģimenes ārstiem

    Publiskajā telpā pēdējos mēnešos ļoti bieži izskanējusi retorika, ka ģimenes ārsti būs tie, kas glābs veselības aprūpi. Neatliekamās medicīnas dienesta vadītājs izteicies, ka ātrā palīdzība labprāt nedotos tajos izsaukumos, kad nav draudu pacienta dzīvībai un palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. Veselības ministrs pauž, ka ģimenes ārsti ir nozares stūrakmens: paaugstinot ģimenes ārstu iespējas, slimnīcās samazināsies gultu skaits, tās vienkārši kļūs nevajadzīgas! Vai ģimenes ārsti ir gatavi piepildīt uz viņiem liktās lielās cerības? Un kā to izdarīt? Lasīt visu

  • Atsaucāmies uz vajadzību - veidot ģimenes medicīnas katedru

    Rīgas Stradiņa universitātē izveidota Ģimenes medicīnas katedra. Kādas iespējas pā piedāvās ģimenes ārstiem, vai spēs mainīt ģimenes medicīnu kopumā? Uz 10 jautājumiem atbild Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns un Ģimenes medicīnas katedras vadītājs asoc. prof. GUNTIS BAHS. Lasīt visu

  • Sociālo tīklu burbulī

    Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha". Lasīt visu

  • Sociālo tīklu brubulī: ārstu viedokļi

    Par soiālo tīklu izmantošanu savā ikdienā stāsta: ķirurgs Jānis Kaķis, internists Konrāds Funka, ginekoloģe Daiga Baranovska un mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis Lasīt visu

  • Veselības ministrs un viens mazs patriots

    Vai jauna ministra rokrakstu izjutīs ģimenes ārsti, kas notiks slimnīcu sektorā un farmācijas industrijā? Uz 10 jautājumiem par veselības aprūpes sistēmas tālāko attīstību atbild jaunais veselības ministrs JURIS BĀRZDIŅŠ. Lasīt visu

  • Mediķu viedokļi par ārstu tiesībām

    Par ārstu tiesību jautājumiem un par savu pieredzi un saskari ar tiesību jautājumiem stāsta trīs ārsti. Traumatologs-ortopēds Valdis Andersons, ginekoloģe Dace Melka un ģimenes ārsts Igors Stoma. Lasīt visu

  • Dakter, tev arī ir tiesības!

    Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts. Lasīt visu

  • Latviešu doks prērijas vidū. Juris Georgs Mangulis

    Filipas centrālajā laukumā blakus Amerikas Savienoto Valstu karogam plīvo sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Mazītiņā divu tūkstošu iedzīvotāju pilsētiņā Dienviddakotas prērijas vidū. Ja šeit nebūtu dzīvojis un piecdesmit gadus strādājis dakteris JURIS GEORGS MANGULIS, iespējams, tādas Filipas pilsētas vairs nebūtu pasaules atlantā – saka vietējie iedzīvotāji, kuriem viņš bija gan ģimenes ārsts, gan kaimiņš, gan draugs. Lasīt visu

  • 2010. gads Latvijas veselības aprūpē. Skaitļi, fakti, tendences

    2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam. Lasīt visu

  • Jo mazāk solo gājienu, jo labāka sadarbība

    Nesen Liepājas reģionālās slimnīcas speciālisti un ģimenes ārsti diskutēja, kā labāk rast kopīgu valodu. Tiek piedāvāta ideja, kas paredz, ka ģimenes ārsti varētu dežurēt arī slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Lai arī daļa ģimenes ārstu šādu ideju neatbalsta, tas ir ļoti konkrēts priekšlikums. Tāpat kā šajā rakstā Ulda Kopeikas ierosinājums izrakstā vai nosūtījumā vienmēr uzrakstīt tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, lai kolēģis kolēģim būtu sasniedzams. Piedāvājam sešas ikdienas praksē ne tik reti sastopamas situācijas un pārdomas, kāpēc šādas situācijas rodas, un kā rīkoties, lai iznākums būtu labākais no iespējamajiem. Lasīt visu

  • Apdrošināti un nodrošināti. Latviešu ārsts Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikā Vācijā

    “Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts. Lasīt visu

  • Un atkal sākas viss no gala. E-veselība Latvijā

    2005. gadā tika apstiprinātas e-veselības pamatnostādnes. Šogad – pēc pieciem gadiem – e-veselības makā ir ieripojis pirmais vērā ņemams finansējums, proti, 4,9 miljoni latu. Kas noticis pa vidu? Cik naudas tērēts koncepciju pārrakstīšanām, konsultācijām un kāds ir “sausais atlikums”? Kas mūs gaida tuvākajos gados un kādi ir e-veselības ieguvumi un riski – par to dažādu nozares dalībnieku vērtējums. Lasīt visu

  • Bāreņu slimības

    Retām slimībām ir otrs nosaukums - orphan slimības jeb bāreņu slimības - tieši tā iemesla pēc, ka tās ir novārtā pamestas slimības. "Ja ar konkrētu slimību slimo viens pacients no miljona, vai mēs Latvijā diviem pacientiem ieviesīsim diagnostiku?! Tad, kad šie cilvēki atnāk, vai mēs zinām, ko darīt? Iespējams, visā savā mūžā es redzēšu tikai vienu no viņiem. Tieši pieredzes trūkums padara šīs slimības tik ļoti grūti diagnosticējamas, tik ļoti grūti vadāmas, tik ļoti neārstējamas. Ja saslimstības biežums ir viens uz miljonu, parādiet zāļu kompāniju, kas bez papildu stimuliem būs gatava ieguldīt daudzus miljardus, lai pēc tam tos dažus desmitus cilvēku visā pasaulē ārstētu," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas klīnikas ģenētiķe Baiba Lāce. Taču tas nenozīmē, ka vienā jaukā dienā reto slimību pacienti neklauvēs pie ārsta kabineta durvīm. Un ko tad?   Lasīt visu

  • Rēķinot, taupot un paciešoties. Rēzeknes slimnīca

    Kad ierodamies Rēzeknes slimnīcā, vairākās nodaļās rosās celtnieki vai arī izremontētās telpas gaida, kad teju, teju varēs uzņemt pacientus. Kamēr tiek remontēts viens ķirurģijas nodaļas gals, pacientu gultas blīvi sastumtas nodaļas otrā galā, līdzīgi tas ir traumatoloģijas, terapijas, neiroloģijas un neiroķirurģijas nodaļās. Slimnīcas valdes loceklis Jānis Jukna teic: personāls pelnījis vislielāko paldies, ka no pērnā gada piecieš kara lauka apstākļus. Taču reizi par visām reizēm slimnīca esot jāizremontē! Piecieš arī pacienti, grūtāk ar tuviniekiem, kas nesaprot, kāpēc viņu piederīgajiem jāguļ gaitenī vai māsu postenī. "Tas, ko šobrīd darām, skaisti skan: stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Rēzeknes slimnīcā, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinot efektīvu izmaksu racionālu izmantojumu. Praktiski tas nozīmē gandrīz visu nodaļu renovāciju, nomainot sienu segumu, jo tās slimnīcā ir uzbūvētas no azbesta šīfera."   Lasīt visu

  • Strukturālo reformu “paraugstunda”? Ludzas slimnīca

    Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Vārdu savienojums “strukturālās reformas” kā pabružāta dežūrizkārtne tiek piestiprināta atkal un atkal kārtējiem ziņojumiem par stāvokli veselības aprūpē. Kā izskatās īstā dzīve – aiz izkārtnes? Lai to noskaidrotu, Doctus devās 270 kilometrus uz austrumu pierobežu – Ludzu, “trekno gadu pērli”, kas pērn neilgi pēc atklāšanas no neatliekamās palīdzības slimnīcas tika pārveidota par aprūpes slimnīcu, un Rēzekni, kurai nu jāiztur krietni lielāka neatliekamo pacientu slodze. Kad zvanām uz Ludzas slimnīcu, lai pieteiktos ciemos, valdes priekšsēdētājs JURIS ATSTUPENS iesaka ierasties rīta pusē un nebraukt piektdien – tā ir diena, kad slimnīcā nenotiek operācijas un dzīve mazliet pierimst. Tā arī darām – rīta pusē slimnīcā jau uzņemti septiņi pacienti (pirmdienās stājoties 15–17 pacienti), ķirurgi operē trūci, operācijai tiek gatavots nākamais pacients, bet funkcionālās un staru diagnostikas nodaļā gaida neliela rinda. Lasīt visu

  • Pazudis vai atrasts modernajās tehnoloģijās? Par hiperdiagnostiku, naudas mazumiņu un noderīgu izmeklējumu

    Neviens neapšauba – šodien medicīnā nevar strādāt tikai ar acīm, rokām un galvu. Ikviena medicīnas nozare būs labā līmenī tikai tad, ja būs pamatīgi ekipējusies ne vien ar “smadzenēm”, bet arī ar modernām tehnoloģijām. Taču.padod tik mazo pirkstiņu! Ko darīt, ja modernās tehnoloģijas pārvēršas biznesā? Ikvienam pacientam tās atradīs visas slimības, arī ūdeni ceļgalā, ja vien būs, kas par to maksā! Ko darīt, ja tehnoloģijas tiek uzlūkotas kā zelta ādere, lai noturētu ilūziju par slimnīcu? Un cik liels ir risks, ka tehnoloģijas sāks dominēt pār medicīnas mākslu? Proti, ārsts, pacientu satiekot, saka: es par jums jau visu zinu – esmu redzējis jūsu laboratoros, ģenētiskos, radioloģiskos izmeklējumus. Bet saruna ar pacientu, lai ieraudzītu kopsakarības? Lasīt visu

  • Par attiecību pusfabrikātiem un asariem

    Aprīlī aktualizējot Eiropas Pacientu tiesību dienu, Latvijas Pacientu ombuds informē, ka pērn sniedzis vairāk nekā 370 konsultāciju. Visvairāk par attieksmes, saskarsmes jautājumiem, kā arī par informācijas trūkumu. Lasīt visu

  • Vai farmaceitiskā aprūpe ir atkarīga no īpašumtiesībām?

    Atbild LĪGA KRĪGERE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Lasīt visu

  • Koleģialitātes dilemmas. Par aizvainojumu, prasmi sadarboties, cieņu un skabargu cita acī

    Reiz kāds kolēģis profesora Kristapa Rudzīša klātbūtnē ne visai taktiski mēģināja izcelt savu pārākumu, uz ko profesors ironiski aizrādīja: "Francijas karaļa galmā visiem bija jāzina jēdziens laesio Maiestalis [karaļa aizvainošana]." Tāpat viņš kolēģu diskusijā allaž ievēroja romiešu principa - argumentum ad rem un nekad neķērās pie argumentum ad hominem. Kritizē lietu, nevis cilvēku! Un mēdza puspajokam atgādināt kolēģiem, ka vadītāja galvenais uzdevums ir nevis vadīt, bet netraucēt citiem normāli strādāt. Viņš bija no tiem, no kuriem var mācīties koleģialitāti un toleranci. Vai šodien mēs to varam mācīties cits no cita? Piedāvājam septiņas diskutablas situācijas, ar kurām sastopoties ikdienas kolēģu attiecībās, nereti rodas mulsums. Situāciju komentāros - gan savstarpējo attiecību, cilvēka uzvedības pazinēja skatījums, gan vienkārši dzīvesgudra pieredze.   Lasīt visu

  • Četras voluntiera nedēļas Par medicīnas studentu apmaiņas programmu SCOPE

    Savulaik students Ilmārs Lazovskis profesora Kristapa Rudzīša terapijas lekcijā bija pierakstījis profesora teikto: “Ko nozīmē studēt medicīnas fakultātē? Tas nozīmē izmantot iespēju mācīties [facultas latīniski – iespēja].” Viedi vārdi! Iespēju mācīties noteikti izmanto tie studenti, kas piedalās starptautiskajā apmaiņas programmā SCOPE. Lasīt visu

  • Zāļu ekonomiska izvēle: kā un kāpēc?

    Patlaban Latvijā valsts zāļu kompensācijai uz vienu iedzīvotāju tērē 45 eiro, kamēr vidēji Eiropā – astoņas reizes vairāk; nākamajos divos gados nekādas pārmaiņas netiek solītas. 2008. gadā pacienti par kompensējamiem medikamentiem no savas kabatas piemaksāja sešus miljonus latu, 2009. gadā – septiņus. Šobrīd valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir vērsta uz ekonomisku zāļu izvēli. Arī likumdošana nosaka: ārstam ir pienākums informēt pacientu par lētākām alternatīvām, un farmaceiti ir aicināti piedāvāt un aizvietot dārgāku medikamentu ar lētāku, taču vai var teikt, ka ekonomiskas zāļu izvēles principi realitātē strādā? Ar mērķi veicināt ekonomisku zāļu lietošanu Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija rīkoja diskusiju veselības aprūpes profesionāļiem. Doctus atspoguļo būtiskākos tikšanās secinājumus un diskusijas momentus. Lasīt visu

  • Invia est in medicina via sine lingua Latina. Latīņu valodas lietojums medicīnas un farmācijas terminoloģijā

    Medicīnas terminoloģijā latīņu un latinizēti grieķu nosaukumi turpina pastāvēt, un tam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, vēsturiskā nepārtrauktība divarpus tūkstošu gadu garumā, ko nodrošina sengrieķu un latīņu kā mirušu valodu nemainība. Otrkārt, universālisms - profesionāļi to var saprast un lietot visā pasaulē. Treškārt, ērtas jaunu terminu veidošanas iespējas uz antīko valodu sakņu bāzes; korektu salikteņu veidošanai īpaši noderīga ir grieķu valoda. Mūsdienu zinātnieki darinājuši veiksmīgus atvasinājumus nephrectomia, ophthalmoscopia un erythrocytus. Īpašs ir jautājums par to, vai latīņu valodai ir nozīme kā tādai, ko saprot ārsti, bet nesaprot pacienti. Kopš seniem laikiem valda uzskats, ka pacientu interesēs ne vienmēr ir saprast medicīnas valodu. Jau Plīnijs Vecākais norādīja uz plašos iedzīvotāju slāņos nesaprotamās grieķu valodas pozitīvo lomu: minus credunt, quae ad salutem suam pertinent, si intelligunt (ticība saprotamiem atzinumiem par savu veselību ir mazāka). [1]   Lasīt visu

  • Inspektors atbraucis! Par ģimenes ārsta prakses inspicēšanu

    Nez vai reiz pienāks tāda diena, kad inspektorus mīlēs un gaidīs atplestām rokām. Taču ne par to stāsts. Drīzāk – kāda ir kontroles jēga un kāds ir prakses ārsta papīru darba lietderības koeficients. Mēģinot noskaidrot, kura rokās ir padarīt prasības racionālas, vienlaikus novēršot riskus un nepadarot ārstu par rakstvedi, atbildības bumbiņa tā arī palika karājamies gaisā... Lasīt visu

  • Vai tiešām tas notiek ar mani?! Bērnu kardioloģe Vita Zīdere Fetālās medicīnas centrā King’s College slimnīcā Londonā

    Janvārī viņa Kuveitā lasīja lekcijas un vadīja nodarbības fetālajā kardioloģijā. “Tas notika, pateicoties manai profesorei Allanai,” saka bērnu kardioloģe Dr. med. VITA ZĪDERE, kas strādā Fetālās medicīnas centrā King’s College slimnīcā Londonā. “Profesore Lindsija Allana ir fetālās kardioloģijas pamatlicēja pasaulē, četru grāmatu autore, pēdējās tapšanā man bija tas gods piedalīties, izsakot viedokli un palīdzot attēlu atlasē. Arī trīs neparasti gadījumi no manas Latvijas pieredzes atrada vietu šajā vērtīgajā izdevumā.” Lasīt visu

  • Primārās aprūpes pediatri atgriežas

    Pērnā gada pašā nogalē tika pieņemts lēmums, ka primārās aprūpes komandā atgriežas pediatrs. Tas nozīmē, ka viņš no šā gada janvāra var dibināt ārsta praksi un sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu līdzīgi kā ģimenes ārsts. Pediatri teic: mēs taču jau pirms desmit gadiem brīdinājām, ka ambulatoro pediatru nostumšana malā cietīs fiasko. Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pauž viedokli – tā ir atgriešanās pie sovjetiskas veselības aprūpes sistēmas, kas redz tikai daļu no cilvēka veselības problēmām; patlaban praktizētā aprūpe ir eiropeiska un ļauj cilvēka veselību redzēt kompleksi no dzimšanas līdz aiziešanai. Nevēloties nostādīt pediatrus pret ģimenes ārstiem, gribējām palūkot, cik eiropeiska īstenībā ir mūsu veselības aprūpe, kādi reformu līkloči pēdējos piecpadsmit gados bija jāpieredz ambulatorā pediatra institūcijai un vai bērnu aprūpe no tā ir ieguvusi vai zaudējusi. Lasīt visu

  • Septiņreiz griežam un tad domājam?!

    Atbild ģimenes ārste ILZE AIZSILNIECE Lasīt visu

  • Trīs pieredzes stāsti: kad dzīve apmet kūleni

    Mācos tā saucamajā pārkvalifikācijas programmā par Eiropas naudu. Kur tad ir šis finansējums, ja grāmatas joprojām irtipogrāfijā, taču 30. janvārī jau būs eksāmeni?! Te ir tāds miers! Ārsts nav noskrējies, nekavē, kā pierasts slimnīcā, kur ārsts jāgaida pusstundu, jo viņš ir operācijā. Pietrūkst, protams, iespēju realizēt darbu līdz galam Slimnīcas reorganizācija rosināja veidot arī dienas stacionāru, lai mazajiem pacientiem nodrošinātu labāku palīdzību Lasīt visu

  • Darbs zaudēts. Ko nu?

    Pērnā gada vasaras un rudens lēmumi par slimnīcu reorganizāciju un nodaļu aizvēršanu diemžēl nav tikai bezkaislīgi cipari atskaites ailītēs vien. Tie ir daudzu mediķu likteņi. Ļoti personiski stāsti. Aptuveni 1600 mediķu ir bezdarbnieki - liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Daļai no viņiem jaunu darbavietu palaimējies atrast privātajā sektorā vai kādā no slimnīcām, kas ir "darba kārtībā", - taču ne bez labu paziņu ieteikuma un draugu būšanas! Aptuveni 200 ārstu saņēmuši vajadzīgās izziņas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas. Kāda neliela saujiņa būs to, kas sadūšojušies sava uzņēmuma dibināšanai tieši šobrīd. Vēl viena izeja no situācijas - pārkvalifikācija. Kādas tuvplānā izskatās visas šīs iespējas?   Lasīt visu

  • 2009. gada post scriptum. Skaitļi, fakti, tendences

    Notikumi ir dažādi. Pseido – kā meteorīts. Mazliet mākslīgi uzpūsti – kā A (H1N1) vīruss, kas pasaules ziņu lentes apstaigāja jau pavasarī, bet Latvijā pastiprinātu uzmanību pievērsa tikai pēc pirmā nāves gadījuma. Ļoti personiski – kā pēdējā darba diena nodaļā, uz kuru esi nācis divdesmit gadu, bet nu tā klusēs bez pacientiem, bez ārstiem, bez māsām. Doctus piedāvā savu notikumu izlasi – notikumus, kuru pievienotā vērtība ir raisīt domāšanu. Starp citu, šis gads vairāk nekā citi atgādināja slaidā čūskā saliktus domino kauliņus, kur, vienam krītot, secīgi tika iekustināts nākamais. Lasīt visu

  • Ar sapni par aptieku, kas pieder farmaceitam

    Atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ Lasīt visu

  • No klīnisko vadlīniju medicīnas uz standartu medicīnu?

    Klīniskās vadlīnijas nav rallija leģenda, kas stūrmanim precīzi pasaka priekšā, kā braukt. Drīzāk ne pārāk smalka mēroga karte, kas palīdz orientēties konkrētas patoloģijas diagnostikā un ārstniecībā. Arvien vairāk domājot par to, ko varamatļauties un ko ne, arī par ārstniecību tiek runāts ne vairs kā par mākslu, bet kontrolējamu sistēmu, kurai jānodrošina palīdzība pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Kā to izdarīt? Vai klīniskajām vadlīnijām jāpiešķir ekonomiskā dimensija? Vai arī tām ir sava vieta un līdztekus jālemj par standartiem medicīnā? Lasīt visu

  • Koledžas latiņa: cik augstu?

    Latvijā arvien populārāka kļūst koledžu izglītība. Vienkāršu un prozaisku iemeslu dēļ: izglītība ir iegūstama ātrāk un lētāk, turklāt tā ir ar izteikti praktisku ievirzi. Medicīna ir īpaša ar to, ka Latvijā vidējam personālam ir kur augt – plašākas deleģētas tiesības dzemdniecībā, neatliekamajā palīdzībā, ģimenes medicīnā utt. Patlaban Latvijā ir sešas medicīnas koledžas, kur 2008./2009. mācību gadā studēja vairāk nekā 1100 audzēkņu. Cik konkurētspējīga ir Latvijas medicīnas koledžu izglītība Eiropas Savienībā? Un kādas korekcijas vai nākotnes izaicinājumus pirmā līmeņa medicīniskajā izglītībā ievieš slimnīcu strukturālās reformas? Lasīt visu

  • Tas nav mazohistisks izaicinājums

    Atbild veselības ministre BAIBA ROZENTĀLE Lasīt visu

  • Padomnieks, dublieris vai grēkāzis. Galvenais speciālists

    Zibens ātrumā – mēneša laikā kopš stāšanās amatā – veselības ministre Baiba Rozentāle izveidojusi (atjaunojusi?) galvenā speciālista institūciju. Lai gan galveno speciālistu statusā apstiprināti konkrēti cilvēki (skat. tabulu), jaunā institūta aprises pagaidām ir mākoņos rakstītas un tiek diskutētas. Kas viņš būs: ministra smadzenes un padomnieks, nozares atslēgas figūra un mugurkauls, asociācijas dublieris vai grēkāzis, kam tiks uzveltas cerības un atbildība par līdz šim neizdarīto? Vai iespējams pārcelt padomju laika veidojumu uz mūsdienām? Galu galā cita politiskā iekārta un citādas attiecības – daudz merkantilākas. Lasīt visu

  • Ticu, ka daudzos no mums dzīvo ideālisms. Endokrinologs Uģis Gruntmanis

    Jau sen esmu gribējusi intervēt Teksasas universitātes asociēto profesoru, Dalasas Veterānu slimnīcas Endokrinoloģijas klīnikas vadītāju Uģi Gruntmani. Kāpēc? Lasot viņa rakstus interneta portālos, klausoties viņu konferencēs un forumos, ir jādomā – piederības izjūta zemei nav iezīmēta kartē. Drīzāk tā ir sirdī... Lasīt visu

  • Aiz muguras, kā parasti!

    Atbild dr. VITA ŠVARCBERGA, Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja vietniece, Internās klīnikas vadītāja Lasīt visu

  • Ja zāles nav tirgū...

    Zāļu pieejamību ietekmē dažādi apstākļi: cena, profesionāļu zināšanas, lietošanas tradīcijas utt. Taču šoreiz par zāļu pieejamību no cita aspekta. "Kamēr zālēm ir divi vai pieci analogi, varam neuztraukties. Pamats uztraukumam ir brīdī, kad ārsts grib izrakstīt zāles un secina, ka nevar to izdarīt, jo tirgū zāļu vienkārši nav," saka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Cik daudz no Eiropas zāļu aģentūrā centralizēti reģistrētajām zālēm atnāk līdz mūsu tirgum? Kāpēc mazām tautām zāles ir mazāk pieejamas? Un kāda ir ārstu prakse, lietojot nereģistrētas zāles vai bāreņu zāles? Lasīt visu

  • Ārsts – draugs... bez mersedesa

    Atbild KRISTĪNE ZIVTIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas studiju programmas 6. kursa studente, RSU titula Gada studente ieguvēja Lasīt visu

  • Vai medicīnas menedžments ir īpašs?

    Kad runa ir par medicīnas biznesu, mediķi parasti sadalās divās frontēs. Vieni saka: medicīnas bizness ne ar ko neatšķiras no jebkura cita biznesa. Otri stingri turas savos pārliecības ierakumos: nevis klients un pakalpojums, bet pacients un palīdzība. Vai ārsts var būt labs vadītājs? Kā vadīt ārstus, kas ir autoritātes ar augstu pašnovērtējumu? Kāda ir personālpolitika medicīnas uzņēmumos? Un no kā atkarīga organizācijas kultūra, ko nepārprotami jūt gan darbinieks, gan pacients, pārkāpjot katras iestādes slieksni? Trīs viedokļi par šiem jautājumiem. Lasīt visu

  • Pacienti staigātāji

    Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Viņi ir īpaši. Ar to, ka prasa vairāk laika, nervu un izmeklējumu. Ja atskaita hipohondrijas pacientus, ir pietiekami daudz objektīvu iemeslu, kāpēc pacienti staigā no ārsta pie ārsta un meklē vidējo viedokli. Meklē uzticības personu, pareizo diagnozi, iespēju tikt pie medikamentiem... Lai saasinātu jūsu modrību – trīs pieredzes stāsti. Lasīt visu

  • Quo vadis,slimnīca? Latvijas sekundārā veselības aprūpe skaitļos un faktos

    Latvijas stacionāru sistēmas dārziņā sabiris daudz akmeņu. Vispirms jau – slimnīcu par daudz. Gultu par daudz. Stacionārā pavadīto dienu par daudz. Par to, ka bērni dzimst slimnīcās, kur nav neonatologa. Par to, ka šobrīd daļa slimnīcu strādā kā dienas stacionāri ar pārnakšņošanu un uztur ilūziju par kvalitatīvu akūto stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, – ko gan lai iesāk dežurējošs lors ar infarkta pacientu?! Par to, ka stacionāri aizrāvušies ar lokālpatriotisku sacensību – kurš kuru pārspēs ar jaudīgākiem dzelžiem?! Lasīt visu

  • Specialitāšu prestiža reitings. Kuras ir pieprasītākās medicīnas disciplīnas Latvijā?

    Uz jautājumu, vai tiek izjusta medicīnas specialitāšu noslāņošanās, atbildes ir neviennozīmīgas. No “nav ētiski specialitātes dalīt prestižajās un mazāk prestižajās” līdz “medicīnā ir baltie cilvēki un citi”. Kā rāda 2008. gada un iepriekšējo gadu rezidentūras dati, tad pieprasītākās specialitātes Latvijas medicīnā ir oftalmoloģija, uroloģija, ortodontija, radioloģija, ginekoloģija un internā medicīna (skat. tabulu). Vairāku gadu garumā pieprasījuma kāpnēs uz pēdējā pakāpiena atrodas neatliekamā medicīniskā palīdzība – 2007. gadā uz 14 budžeta vietām pieteicās tikai viens pretendents, pērn – neviens. Tā kā bija skaidrs, ka nebūs pieprasījuma, šī specialitāte nepiedalījās konkursā par rezidentiem. Lasīt visu

  • Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?

    Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinīgam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais - Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs - Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā. Lasīt visu

  • Hipokrata zvērests – mediķu tēvreize?

    Plašsaziņas līdzekļos ikreiz, kad parādās kādas nebūšanas, kas saistītas ar mediķu sniegto aprūpi, uz nebēdu tiek locīts Hipokrata zvērests. Hipokratisko rakstu latviešu tulkojuma autore Agnese Gaile raksta: "Patiesībā nepavisam nav skaidrs, kuru traktātu autors ir pats Hipokrats, taču droši ir zināms, ka ārstu zvērests nav viņa formulēts. Vēl vairāk - nav īstas skaidrības, kādi bija paša Hipokrata aizstāvētie ārstēšanas paņēmieni un izpratne par cilvēka uzbūvi, jo traktātos, kas nepārprotami pārstāv dažādas ārstu skolas, nereti pausti pilnīgi pretrunīgi uzskati." Ko, saņemot diplomu, ārsts īsti apsola? Kāda ir Hipokrata zvēresta loma šodien un kā laiks revidē profesiju zvērestu? Lasīt visu

  • Par reformas āliņģiem

    Grūti teikt, vai to, kas pašlaik notiek veselības aprūpē, var nosaukt par reformu, kas notikšot “diemžēl skarbāk, nekā to varētu izdarīt plānveidīgi, metodiski, tagad ar drausmīgu, nepopulāru, nepatīkamu griezienu”.* Drīzāk tas atgādina situāciju, kad ledainie laikapstākļi kārtējo reizi mūs pārsteiguši nesagatavotus. Tad nu āliņģi tiek urbti cerībā, ka sistēma nenoslāps. Tiesa, nav izskanējuši ekonomikā balstīti aprēķini, ka ledus tiek urbts īstajās vietās un ka zivīm pietiks skābekļa un spēka pabāzt galvu ārā no āliņģa. Lasīt visu

  • Pastaiga Kilimandžaro

    “Viss, ko es domāju, kad kāpu, bija – ja jau mana paziņa Eleina to varēja izdarīt, tad arī es varu. Un vēl domāju par mazo spēļu kaziņu, ko man bija iedevusi meita un ko biju apsolījis uznest pašā augšā. Nu, tādas štruntīgas domas,” smaida 73 gadus vecais profesors EGILS VĒVERBRANTS, kurš pirms gada uzkāpa Kilimandžaro Uhuru jeb Brīvības virsotnē. Lasīt visu

  • Sesija klāt!

    Par to, kā mācās medicīnas studenti, klīst leģendas. Savulaik, kad pirmkursnieki brauca talkā uz kolhozu, tas darīts arī kartupeļu laukā: anatomijas pasniedzējs nolicis vagā divus čemodānus un teicis - iedomājieties, ka tie ir divi augšžokļa kauli... Termini latīņu valodā uz lapiņām līmēti acu augstumā, lai visu laiku vīd un paliek atmiņā; grāmata uz nakti likta zem spilvena un tā tālāk. Tas gan nepasargā no tā, ka mācītās vielas reprodukcijas šad tad atgādina anekdotes. Bet, ja nopietni, - studenti ļoti novērtē pasniedzējus, kam ir laba humora izjūta. Lasīt visu

  • Racionalitātes krāsā. Jelgavas pilsētas slimnīca

    Turpinām ciemoties Latvijas slimnīcās. Jelgavas pilsētas slimnīca ar jauno, sniegbalto fasādi pelēkajai ziemai noteikti izgriež pogas. Nule kā pabeigta krāsošana! Arī ceļš gar slimnīcu bruģēts jauns – ar ērtām autostāvvietu kabatām. Tas gan tāpēc, ka iepretim slimnīcai taps stadions. Ambulatorajā daļā rosās celtnieki – jāpabeidz reģistratūras remonts; pilsētas dome uzdāvinājusi pacientiem ērtu e-kiosku interneta piekļuvei. Kad slimnīcas valdes loceklis dr. ANDRIS ĶIPURS ved ekskursijā pa slimnīcu un stāsta par saimniekošanas noslēpumiem, nepamet doma: viss ir ļoti racionāli pārdomāts. Nē, ir jau arī pa emocijai – piemēram, jaunajā operāciju blokā. Zaļā, zilā, baltā, dzeltenā zāle... Lasīt visu

  • Igauņi pussoli priekšā?

    Ne mazums stāstiņu dzirdēts par savrupajiem un lēnīgajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kas vienmēr pamanās būt pussoli priekšā latviešiem. Inflācija zemāka, ceļi labāki, valsts skolēnus nodrošina ne vien ar brīvpusdienām un mācību grāmatām, bet arī rakstāmlietu un burtnīcu iegādei vecākiem nav jāver vaļā savs maciņš, tāpat e-lietās igauņi ir pionieri... Un kā ar veselības aprūpi? Lai to noskaidrotu, Doctus devās ciemos uz Tartu – uz ģimenes ārsta praksi un aptieku. Lasīt visu

  • Bez pesimisma

    Turpinām apceļot Latvijas slimnīcas. Lietainais novembra rīts, ripinot auto no Rīgas laukā Kurzemes virzienā, negaidīti maina drūmo mīmiku. Nepieklājīgi silti žilbina saule. Līdzīgu pēcgaršu raisa maršruta galamērķi: Liepājas un Saldus slimnīcas. Par spīti daudziem veselības aprūpes sistēmas absurdiem slimnīcas nevis izdzīvo un sūkstās par nebūšanām, bet saimnieko. Un dara to patiešām labi! Lasīt visu

  • Šefs. Atmiņu stāsts par Rīgas 1.slimnīcas ķirurgu dr. Jāni Jēgermani

    Mazrunīgs. Taču ļoti atvērts. Kad naktī viņam zvanīja un sauca palīgā, viņš nosmaidīja: kamēr mašīnu sūtīsit, būšu klāt. Daudziem jaunajiem ārstiem ielicis rokās skalpeli pirmajā apendektomijā, sakot – operē, es asistēšu. Spīdošs diagnosts, apveltīts ar analītisku domāšanu un rentgena vērtu intuīciju. Klīda nostāsti – viņš pēc ožas vai tikai ar rokas pielikšanu spējot noteikt pareizo vēdera dobuma diagnozi. Tikpat zīmīgas bija viņa vizītes: kā viņš apsēdās uz pacienta gultas malas, uzlika roku, jautāja... Pacientu mīlēts. Kā gan citādi – jo viņš uzskatīja, ka slimnīca un ārsti strādā un pastāv tikai slimnieku dēļ. Lasīt visu

  • Lai zāļu lietošana būtu droša

    Dažādi literatūras avoti vēsta – hospitalizācija zāļu neparedzētas darbības dēļ (adverse drugs reaction – angļu val.) notiek divos līdz sešos procentos gadījumu. Respektablais britu laikraksts The Guardian šā gada aprīļa numurā rakstīja, ka neparedzētā, nevēlamā zāļu darbība Anglijas National Health Service (NHS) izmaksā divus miljardus sterliņu mārciņu gadā. 2006. gadā no 16 miljoniem hospitalizācijas gadījumu mazliet vairāk nekā miljons bija zāļu izraisīti. Vēl vairāk – Amerikā neparedzētie zāļu darbības efekti stabili ieņem ceturto līdz sesto vietu starp dažādiem mirstības cēloņiem. Cik liela uzmanība Latvijā tiek pievērsta drošai zāļu lietošanai: devām, blaknēm, medikamentiem, kas nesatiek? Kuram deleģēta virsatbildība drošas zāļu lietošanas uzraudzībā? Atbildi meklējām ārstu, farmaceitu, pacientu pieredzē. Lasīt visu

  • Boa čūska šķērsgriezumā

    Viņa ir izbrīvējusi divas nedēļas Latvijas apciemojumam pašā Dziesmu svētku karstumā. Paņēmusi līdzi ceļabiedrenes – no Serbijas un Turcijas. „Draudzenes atzina, ka par Latviju bijuši gluži citi priekšstati. Nebija domājušas, ka te, Ziemeļeiropas valstiņā, var tā iedegt! Te nav Lapland, bet Lettland – es viņām teicu,” smejas IEVA KALVE. Arī viņai netrūkst stāstiņu par stereotipiem, kas apmeta kūleni, tuvāk iepazīstot vāciešus. Par gada laikā Vācijā piedzīvoto viņa stāsta daudz un aizrautīgi. Teic, ka deg nepacietībā atgriezties pie sava projekta. Pašlaik Ieva Kalve Hannoveres medicīnas augstskolas Neiroanatomijas institūtā izstrādā darbu par eksogēnās šūnu terapijas iespēju uzlabošanu Parkinsona slimības vēlīnās stadijās. Un ir ceļā uz Ph. D. (Doctor of Phi losophy) grāda iegūšanu. Lasīt visu

  • Atvērtāki garīgās veselības aprūpei

    Ne tikai sabiedrībā sastopami dažādi aizspriedumi pret psihiatrijas pacientiem un mīti par garīgās veselības aprūpi. Arī mediķu vidū ir pietiekami daudz neizpratnes. Reizumis no medicīnas studentu mutes nākas dzirdēt savādas replikas – it kā psihiatri savus pacientus uz ielām medītu vai slimnīcā nodarbotos ar disidentu pārmācīšanu, atzīst kāds no pasniedzējiem. Stigmas joprojām ir ļoti dzīvas. Tādēļ prieks par Pamatnostādnēm iedzīvotāju garīgas veselības uzlabošanai 2009.-2014. gadam, kuras nule kā apstiprinājis Ministru kabinets. Tas ir solis uz priekšu – lai garīgās veselības aprūpes sistēmu padarītu atvērtāku. Lai psihiatrijas pacienti biežāk būtu redzami uz ielas, veikalā, ģimenes ārsta praksē... Lasīt visu

  • Mācos dzīvot viegli ...kā franči!

      Viena no lielākajām Eiropas slimnīcām - Hôpital de la Pitié-Salpêtrière viņa uzmanību pirmo reizi piesaistīja, lasot O. Balzaka romānu Gorio tēvs. Galvenā varoņa Eižēna de Rastinjaka labākais draugs strādāja šajā slimnīcā... Arī skatoties satelīttelevīzijas raidījumu franču valodā, kurā piedalījās eksperti no dažādām Francijas slimnīcām, par šo medicīnas iestādi radās teju vai paraugslimnīcas iespaids. „Vai varēju iedomāties, ka kādreiz strādāšu līdzās šiem pasaules slavenajiem mediķiem?! Bet, ja kaut ko no sirds ļoti vēlas, tas noteikti reiz piepildās! Ir kādi spēki tur augšā, kas palīdz tam notikt," smaida anesteziologs VILNIS SILIŅŠ.     Lasīt visu

  • Laikmetīga aptiekas skice

    Laikā, kad turat žurnālu rokās, ir zināmi šā gada konkursu rezultāti augstskolās. Pērn Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē bija teju četri pretendenti uz budžeta vietu, Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē  – 7,3. Skaitļi nepārprotami liecina – interese par farmāciju ir. Bet vai par aptieku? Pagājušajā gadā aptieku par darbavietu izvēlējušies 65% RSU, 84% LU un 95% Rīgas 1. medicīnas koledžas absolventu. Lasīt visu

  • Riskēt un būt aizsargātam

    Mūsdienu medicīna no ārsta pieprasa saprātīgi riskēt, taču ārsts ir tikai cilvēks, un, lai cik labi darītu savu darbu, viņš var kļūdīties. Ja ārsts neriskēs, progresīvā medicīna neturpinās attīstību un zaudētājs būs pacients... Tāpēc, lai ārsts varētu strādāt un arī pacients justos pasargāts un zinātu, ka veselības kaitējuma gadījumā saņems atlīdzību, pastāv ārstu profesionālā riska aizsardzības mehānismi. Pašlaik tie ir diskusiju krustpunktā arī Latvijā. Lasīt visu

  • Eiropas Parlaments vienojas cīņai pret vēzi

    „Rezolūcija Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, ko Eiropas Parlaments aprīlī gandrīz vienbalsīgi pieņēma, ir kā karogs, ar kuru nevalstiskās organizācijas, asociācijas var doties uz atbildīgajām valsts institūcijām, lai prasītu uzlabot situāciju,” teic tās autors Eiropas Parlamenta deputāts, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas Veselības darba grupas priekšsēdis GEORGS ANDREJEVS. Lasīt visu

  • Sapnis par labu rezidentūru

    No kā atkarīgs, cik labs izaugs jaunais ārsts? No rezidentūras organizācijas, likumdošanas. No subjektīvas attieksmes, izpratnes, kas var būt gan uzmundrinoša, iedrošinoša, gan pārliecību nestiprinoša. No skolotāju profesionalitātes. No paša varēšanas un gribēšanas. It kā vienkārši. Taču, uzrunājot rezidentus un rezidentūras realizētājus, tas itin nemaz vairs nešķiet vienkārši. Lasīt visu

  • Sapņi turpina piepildīties – jau trešo gadu!

    Mazās plaukstas pacietīgi mēģina uzmeistarot nepaklausīgo pūķi, ko pašam vēlāk palaist zilajās debesīs. Tikmēr vecāki atbalsta grupā dalās ikdienā piedzīvotajā un uzklausa speciālista padomu – kā atrast laiku atpūtai sev. Mirkli atelpai, kas tik ļoti vajadzīgs ģimenē ar nedziedināmi un ilgstoši slimu bērnu. Kad trīs dienu nometne ir galā, vecāki un bērni ir ļoti patiesi savās emocijās: ai, kā negribas atgriezties mājās! Mājās, kas bieži vien ir arī slimnīca... Lasīt visu

  • Profesija – medicīniskais pārstāvis

    Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad ārvalstu farmācijas kompānijas Latvijā sāka atvērt pārstāvniecības, medicīniskā pārstāvja labi apmaksātais darbs pretstatā ārsta necilajai aldziņai daudziem medicīnas studiju beidzējiem šķita vilinošs. Postpadomju valstīs bija izveidojusies fantastiska situācija – farmācijas kompānijām nebija jāiegulda līdzekļi (nebūs precīzi teikt – nemaz, jo bija jāsniedz zināšanas par produktu, pārdošanas iemaņas) medicīnisko pārstāvju profesionālajā apmācībā, viņi darbiniekus noplūca no zara jau gandrīz gatavus. Zināmā mērā arī daudzi ārsti šo laiku atceras ar nostalģiju – medicīniskajiem pārstāvjiem nelika nīkt garajās pacientu rindās, jo vizītē taču bija atnācis kolēģis, kurš bija kā vēstnesis – atnesis nezināmo informāciju par jauniem medikamentiem, kas arvien vairāk ienāca Latvijas farmācijas tirgū. Tagad, informācijas laikmetā, daudzi pacienti atpazīst pie durvīm sēdošos ar koferīšiem rokās un ir dusmīgi, ka viņi atņem laiku ārstam. Kādas korekcijas laiks un konkurence ir ieviesusi medicīniskā pārstāvja profesijā? Vai labs pārstāvis ārsta un farmaceita skatījumā ir tas pats, kas kompānijas redzējumā? Lasīt visu

  • Veselības aprūpe 2008

    Tā nu ierasts, ka līdz ar jaunu veselības ministru sabiedrība uz mirkli aiztur elpu – kādi pavērsieni tiks solīti, kāds kurss sekos? Kaut patiesībā dzīvei vajadzētu ritēt atbilstoši labi zināmam maršrutam. Jautājums – vai mums tāds ir? Varbūt veselības nozare joprojām piedzīvo pubertāti, sagaidot potenciālos satricinājumus un pārmaiņas? Skats uz 2008. gadu – bilanci un prognozi. Lasīt visu

  • Ikdienā neredzamais aisbergs – Labas ražošanas prakse

    Kad 2004. gadā no Latvijas tirgus pazuda lētie NVS valstu medikamenti, sabiedrība kādu laiku viļņojās. Arī tagad nav neparasta situācija, kad ārsts vai medicīnas iestāde uzskata, ka pacientam vajadzīgas valstī nereģistrētas zāles. Un tomēr. „Labas ražošanas prakse nav bubulis, ar ko aizliedz lietot kādus medikamentus. Tas ir sabiedrībai ikdienā neredzamais aisbergs – liels farmaceitisko kompāniju darba ieguldījums, kas ir garants zāļu drošumam, kvalitātei un efektivitātei,” uzsver Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA un Farmaceitiskās darbības atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītāja IVETA VILCĀNE. No 2006. gada janvāra ar Labas ražošanas prakses atbilstības novērtēšanu nodarbojas ZVA, kas šo funkciju pārņēma no Farmācijas inspekcijas. Tiesa, šis process nenotika klasiskā izpratnē, jo speciālisti, kas strādā šajā jomā, tika meklēti pilnībā no jauna. Lasīt visu

  • Liels – savam laikam, kolēģiem. Ginekologs Ēriks Melks

    Viņu novērtēja, no viņa mācījās, viņu sauca palīgā. Dr. med. ĒRIKS MELKS. Aizvadītā gadsimta spožākais ginekologs, daudzu ginekologu skolotājs, Rīgas pilsētas galvenais ginekologs, kolēģis ar lielo burtu. Februārī viņam apritētu 85 gadi. Lasīt visu

  • Mediķu trūks arvien vairāk. Ko darīt?

    Pēc trim gadiem mediķu trūkums Latvijā būs mērāms ne vairs simtos, bet jau tūkstošos... Ko darīt? Uz cilvēkresursu problēmām medicīnā Doctus piedāvā palūkoties no trim atšķirīgiem skatu punktiem: Veselības ministrijas, lokālas daudzprofilu slimnīcas vadītāja un jauna ārsta pozīcijas. Lasīt visu

  • Gada pieturzīmes. 2007.gads

    Gada 8 760 stundas nav tikai fizikas vienība, tās ir ļoti personiskas. Tām pieder mūsu prieks un noskumšana, mūsu vieglprātība un prātīgums, mūsu karjeras lēcieni, stāsti, baumas un sarunas, mūsu apņemšanās, uzdrīkstēšanās un aizstāvēšanās. Kāds bijis 2007. gads? Lasīt visu

  • Cēsu veselības aprūpes panorāma

    Cēsīm šis rudens ir īpašs. Šomēnes Cēsīs mediķi, kuriem tuvas basketbola tradīcijas, sacentīsies par Mediķu aroda kausu. Pirms mēneša durvis vēra Bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs. Šogad izstrādāta arī Cēsu rajona slimnīcas attīstības vīzija. Taču katra vieta ir īpaša vispirms ar saviem cilvēkiem. Par cēsniekiem saka: viņi nekad nepaliks, malā sēžot, gatavi vieni no pirmajiem doties piketēt pret netaisnību, taču galvenais - gatavi viens otru atbalstīt. Labs raksturojums, vai ne? Lasīt visu

  • Lietuvas līdzības

    Ļaujamies mašīnu straumei, kas mūs nes Viļņas centra virzienā, līdz ceļu aizšķērso remontdarbi, iedzenot spēkratus šaurā piltuvē. Cik atpazīstami! Guļamrajoni manāmi strauji apaug ar augstceltnēm, vecie nami tiek ieģērbti stalažu mēteļos, bet veloceliņu ierīkošanai kaimiņi atraduši vienkāršu risinājumu – platākās ietves ar baltu krāsu lentu brālīgi sadalījuši starp riteņbraucējiem un kājāmgājējiem. Sarunās satiktie lietuvieši atzīst: arī viņus satrauc algas, kas velkas nepieklājīgā astē, un tuvinieki, kas strādā īru, britu būvlaukumos, bāros, fabrikās, viesnīcās un siltumnīcās un diemžēl savus bērnus arvien biežāk izvēlas skolot šajās zemēs, nevis atgriezties mājās. Starp citu, lietuvieši šajā ziņā apsteidz latviešus.Līdzību uzskaitījumu varētu turpināt, jo profesionālās ikdienas sajūta, kurā ar Doctus dalījās lietuviešu farmaceite un ģimenes ārste, ir ļoti tuvas mūsējai. Par to divi stāsti. Lasīt visu

  • Ko un cik daudz ietekmē pacienti

    Latvijā pacientu organizācijas ir ļoti dažādas pēc lieluma, kapacitātes, iespējām, ietekmes. Šajā rakstā vairāk par ietekmi. Par filigrāno ietekmes spēli. To, kurā pats vari būt tas, kurš veikli pārvalda daudzas bumbiņas. Bet vari kļūt arī par bumbiņu spēlmaņa rokās. Lasīt visu

  • Par uzvedības etiķeti vairāk nekā par ētiku

    Nule kā parakstīta deklarācija par ārstu un farmācijas firmu sadarbības principiem, par ko presē un portālos jau lasām ironiskas piezīmes. Par to, ka ētikas kodeksi dzīvo paši savu dzīvi uz papīra, kamēr karā (konkurences cīņā) visi ieroči ir labi. Kā ir patiesībā? Doctus diskusijas dalībnieki vērtē – tie ir atsevišķi gadījumi, izrādītā labā griba ir solis pareizajā virzienā. Pēc šīs diskusijas gan nepamet sajūta, ka lielākoties tomēr runājam par uzvedības etiķeti, nevis par ētiku – tikumisko normu sistēmu vai morāles filozofiju. Seneka vēstulēs Lūcijam par ētiku reiz rak­stīja: „Tu zini, kura līnija ir taisna. Ko tas tev līdz, ja nezini, kas ir taisnais dzīvē.” Un viņam bija taisnība. Lasīt visu

  • Alga un piemaksas – uz papīra un dzīvē

    Pētot algu un piemaksu jautājumu, nepamet sajūta, ka brīžiem lūkojamies greizajos spoguļos. Normatīvie akti, likumdošana ataino vienu realitāti, bet cipars algas kontā mēneša beigās un regulāra pārslodze daudzu gadu garumā – gluži ko citu. Lasīt visu

  • Par tām pašām... aploksnēm

    Aploksnes kā savdabīgs postpadomju valstu veselības aprūpes sistēmu piedēklis būtu pētījuma vērtas. It kā traucē, it kā visiem liek justies neērti, bet šķirties no tām pavisam – arī žēl. Pacienti gatavi maksāt aploksnēs, bet nav gatavi maksāt legāli. Ārsti – kāpēc neņemt, ja dod? Un galu galā, kur skatās Temīda: kāpēc celtniekam ar deviņu klašu izglītību par lamināta ieklāšanu maksā vairāk nekā ārstam par viņa veikumu? Arī valsts aploksnes ne īsti nosoda, ne akceptē. Un ne jau mēs tādi vienīgie, citviet vērojami vēl lielāki grāvēji. Armēnijā, piemēram, valdība bija izkalkulējusi, ka iedzīvotāji uztur dakterus, tāpēc mierīgu sirdi mediķiem vairākus gadus neizmaksāja algas. Un tomēr. Ja godīgi, tad Valsts prezidenta vēlēšanas apliecināja, ka problēma pastāv. Lasīt visu

  • Sanum per aqua – vakar un šodien

    Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem. Lasīt visu

  • Kā tikt pie laba tēla?

    Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai... Arī veselības aprūpes iestādēm. Cik daudz tajā modes lietas un cik – racionālo graudu? Lasīt visu

  • Ārsta portreta gaismas un ēnas. Vaira Vīķe-Freiberga par ārsta profesiju

    Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus! Lasīt visu

  • Gausais profilakses ritenis

    Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti. Lasīt visu

  • Ja horizonts par tuvu. Uroloģe ILONA ALOVA un anesteziologs KĀRLIS OZOLIŅŠ

    C’est la vie – tāda ir dzīve, saka franči. Skaista – saka latvieši, kas jaunus profesionālus izaicinājumus atraduši Francijā. Nē, stāsts nebūs par laimīgo zemi, bet par to, ka aiz skaistuma maskas slēpjas daudz domu, kas pa galvu šaudījušās bezmiega naktīs, rūpju rievas, savas varēšanas eksaminēšana un patīkama novērtējuma sajūta. Divi stāsti par ārstiem, kuri vietu zem Latvijas medicīnas debesīm izcīnījuši, tomēr horizonts šķitis... par tuvu. Lasīt visu

  • Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna.

    49 procenti Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas* ārstēšanas metodes, 39 procenti atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12 procenti ir kategoriski pret šādu pieeju. Lūk, kādus interesantus datus 2006. gada oktobrī ieguva Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju, veicot auditorijas aptauju. Kā Latvijā sadzīvo netradicionālā un klasiskā Rietumu medicīna: sadarbojas, konkurē vai ignorē viena otru? Skaitļos, faktos un profesionāļu viedokļos. Lasīt visu

  • Spēles laukums – zāļu tirgus

    Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā! Lasīt visu

  • Daudz zina un vēl visu var – vidējā paaudze

    Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai. Patiesībā viņi ir Latvijas medicīnas mugurkauls, bez viņiem – nu ne kā. Tas ir arī tāds labs vecums: ja jaunie visu varētu, bet vēl daudz ko nezina, ja vecākā paaudze gandrīz visu zina, bet vairs visu nevar, tad vidējā – daudz zina un vēl visu var izdarīt. Lasīt visu

  • Ne tikai tehnoloģija, arī domāšana – jauna

    Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā. Lasīt visu

  • Dažus centimetrus virs zemes – jaunie

    Protams, viņi ir ļoti dažādi. Taču lielākoties rutīna viņiem vēl nav apgriezusi spārnus. Ir sapņi, liela apņemšanās, un, kaut arī ir nelielas bažas par rītdienu, viņi saka – viss iespējams! Viņi staigā dažus centimetrus virs zemes, un tas iedvesmo! Ko domā, kā jūtas jaunākās paaudzes ārsti, par to lasiet šoreiz. Bet jau nākamajos numuros piedāvāsim arī vidējās un vecākās paaudzes ārstu domas – salīdziniet! Lasīt visu

  • Cilvēkresursi globālajā kartē

    Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā. Lasīt visu

  • Nebeidzamais izglītošanās maratons

    Tālāk, augstāk, vairāk - tā, mazliet pārfrazējot olimpisko saukli, tas varētu būt piederīgs arī ārstu tālākizglītības maratonam. Tiesa, čempiona titulu iegūt ir visai sarežģīti. Gan meklējot brīvos līdzekļus savā, farmācijas kompāniju, asociācijas vai valsts kabatā. Gan krājot resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus un nepazaudējot patieso orientieri - izglītošanās saturu un kvalitāti. Gan spriežot, kādas pilnveidošanās iespējas ir nozīmīgākās. Par pēdējo interesanta piebilde - nule oktobrī Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju veica aptauju, kas uzrāda, ka 48 procenti aptaujāto respondentu par vērtīgāko tālākizglītošanās iespēju uzskata ārstu profesionālo asociāciju konferences, 14 procenti priekšroku dod medicīnas literatūrai un presei, bet tikai pieci procenti - starptautiskiem kongresiem un trīs procenti ārstu savas zināšanas papildina, veidojot publikācijas. Tālākizglītības jomā nepārprotami līdera pozīcijas nostiprina profesionālās asociācijas. Lai analizētu sertificēta ārsta tālākizglītības procesu, Doctus diskutē ar dažādu specialitāšu ārstiem. Lasīt visu

  • Nedodiet man pirmo vijoli. Nefrologs Harijs Čerņevskis

    Stradiņu centrālajā korpusā atrodot Internās medicīnas klīniku un uzkāpjot līdz ceturtajam stāvam, nonāksit izremontētā gaitenī ar vairākiem kabinetiem. Vienā no tiem sastopu asociēto profesoru Hariju Čerņevski. Nefrologs atceras – tieši šajā pašā telpā, kur viņam un studentiem ir apmešanās vieta, viņš, tāds desmit gadus vecs puišelis, nācis skatīties televizoru (tolaik visai ekskluzīvu parādību). „Bija 1956. gads, te mitinājās mammas kolēģe. Istabiņa silti izkurināta, es sēdēju uz gultas malas un biju pielipis pie ekrāna – rādīja slaveno franču dziedātāju un aktieri Ivu Montānu.” Lasīt visu

  • Sajūtu mednieks

    Oda sievietei. Viņas ķermeņa skaistumam. Ķermenim kā dabas pilnībai. Tāds varētu būt post scriptum leģendārā fotomākslinieka Jāņa Gleizda melnbaltajām fotogrāfijām, kas atradušas vietu JĀŅA ĢĪĻA iecerē – kalendārā – un 23.novembrī tiks eksponētas arī izstādē plastikas ķirurga privātklīnikā. Tāds moto tikpat labi piestāv arī paša Jāņa Ģīļa profesionāli paceltajai latiņai. Lasīt visu

  • Nejaušību menedžments. Inguna Adoviča

    Viņa prot atstāt nevainojamu iespaidu – labi izskatās, daudz domā, pirms runā, ir principiāla. Šis tēls tik labi sader ar Zāļu valsts aģentūras vadītājas amatu, kurā viņa ir jau apaļu gadu! Taču man šķiet, – šādi raksturojot, nozīmē daudz ko par viņu nepateikt.Tāpēc vēlos izstāstīt citu stāstu par INGUNU ADOVIČU. Par principialitāti, aiz kuras slēpjas garas sarunas ar sevi. Daudz dzīves notikumu, no kuriem viņa patiešām mācās, nevis paslīd tiem garām. Par īpašo balss tonalitāti, kad viņa runā par ģimeni. To nevar nepamanīt – tas ir gandrīz kā uziet citas frekvences viļņus. Siltus, dzidrus, viegli vibrējošus.Par dzīvošanu ar lielu atbildības sajūtu. Kad darbinieki vakaros dodas mājup, aģentūras autostāvvietā paliek viņas mašīna. Viņa smaida – vai labi, ka priekšnieks paliek pēdējais? Viņa citādāk neprot. Lasīt visu

  • Komandas simptoms

    Vismaz trešdaļu dzīves mēs pavadām darbā, tāpēc nav mazsvarīgi – cik smaidīgi vai saduguši ik rītu tur ierodamies? Vai priekšnieks un kolēģi ir nepārvarama problēma vai drīzāk labi paziņas (varbūt draugi?), kas neliedz atbalstu, uzklausa, saprot? Cik veselīgs klimats valda kolektīvā? Un vai jūtamies novērtēti ne tikai profesionāli, bet arī cilvēciski?Palūkoties uz sevi no malas, uz mediķu kolektīviem – vai uzvalciņš, kas mugurā, nav mazliet greizs, un ja tā, kā to labot – palīdz SIA O.D.A. vadītāja, organizāciju personālvadības konsultante un pasniedzēja Latvijas Universitātē GITĀNA DĀVIDSONE. Lasīt visu

  • Digitālās slimības vēstures, receptes un citi brīnumi

    Pirmais, ko Lekko provinces (ziemeļos no Milānas) pacienti izdara, kad ienāk daktera Tedeši ofisā, – iedod ārstam savu elektronisko veselības karti ievietošanai karšu lasītājā. Lai piekļūtu pacienta informācijai, arī dakterim nepieciešama identifikācijas karte. Programma identificē ārstu un pacientu, kā arī reģistrē tos Lombardijas serverī. Dažu sekunžu laikā ārsts iegūst informāciju par pacienta vecumu, adresi, iepriekšējām slimībām, lietotajiem medikamentiem un izmeklēšanu rezultātiem. Ja pacients ievada savu PIN kodu, tad Tadeši var piekļūt arī konfidenciālai informācijai, piemēram, par hepatīta infekciju. Kad dakteris ieraksta savu PIN kodu, viņš turpat no sava kabineta var norīkot pacientu uz tālāku izmeklēšanu, reģistrējot pie speciālista, vai izrakstīt elektronis­ko recepti. Sistēma automātiski pār­bauda, kādi ir izrakstīto un pacienta pašlaik lietojamo zāļu mijiedarbības negatīvie efekti. Kad pacients dodas uz aptieku, recepte tiek pārbaudīta vēlreiz...* Lasīt visu