Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā?
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem.
Zemas devas aspirīna lietošana nemazina kopējo mirstību no prostatas vēža populācijas līmenī. Tomēr rezultāti apliecina, ka ilgstoša zemas devas aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku mirstību no prostatas vēža 5 gadus pēc vēža diagnosticēšanas.
Senākā pagātnē, kad veselības aprūpe nebija tik attīstīta, cilvēki bieži cieta lielas sāpes, taču nāvei sagatavojās tuvinieku vidū. Mūsdienās miršanas procesā nereti pacientu anonīmi ieskauj slimnīcas aparatūra, par katru cenu cenšoties uzturēt dzīvības funkcijas, ļaujot dārgi un ilgi mirt un izvairoties runāt par izjūtām. Par to, ko patiesi domā un jūt pats pacients, viņa tuvinieki un ārsti.
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1]
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir trešais biežākais ļaundabīgais audzējs Eiropā. 2020. gadā Eiropas Savienībā no PV miruši 68 900 vīrieši, kas ir ekvivalents 10,6 % vīriešu mirstībai vēža dēļ un 2,6 % vīriešu mirstībai visu iemeslu dēļ. PV lielākoties attīstās lēni, ilgus gadus neradot nekādas sūdzības. Tāpēc īpaši svarīga ir pacientu uzraudzība, regulārs PSA skrīnings valsts programmas ietvaros, skaidri saprotams algoritms, kā pacientu uzraudzīt un ārstēt, konstatējot audzēju.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.