PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sāpes

NSPL, sāpes un novecošana: pielāgojam sāpju terapiju atbilstīgi pacientam

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.

Doctus

Fantoma sāpes

Medicīnas literatūrā pirmās liecības par fantoma sāpēm parādās 16. gadsimtā, kad franču ķirurgs Ambruāzs Parē 1552. gadā, aprakstot amputāciju kā ārstēšanas metodi, traktātā The Method of Treating Wounds Made by Harquebuses and Other Gun atspoguļo arī fantoma sāpēm raksturīgās izpausmes. Tomēr termins “fantoma sāpes” ieviests tikai 1866. gadā.

M. Mežals, I. Logina

Sāpju medicīna. Katastrofizēšana un kineziofobija

Katastrofizēšana un kineziofobija ir maznovērtētas psiholoģiski psihoterapeitiskas problēmas pacientiem ar sāpēm. Pēc IASP* mūsdienīgiem sāpju multimodālās ārstēšanas ieskatiem, pacienti ar katastrofizēšanu un/vai kineziofobiju ir savlaicīgi identificējama riska grupa, kam potenciāli ilgstošās darbnespējas un invaliditātes dēļ jāpiedāvā psihologu vai psihoterapeitu palīdzība.

V. Gromakovskis

Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē

Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.

V. Sosārs

Atziņas par hroniskām sāpēm

Eiropas sāpju apvienība (Pain Alliance Europe) ziņo, ka apmēram 100 miljoni cilvēku Eiropā cieš hroniskas sāpes — tās izteikti negatīvi iespaido gan cilvēka emocionālo, gan funkcionālo un arī ekonomisko sfēru. Tās ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ārstēšanai padodas grūtāk nekā akūtas sāpes, tāpēc ir grūti risināms uzdevums ikdienas ārsta praksē.

D. Jēgere, S. Paudere–Logina