JĀNIS ZARIŅŠ, mikroķirurgs, plastikas ķirurgs: Vienmēr var vēl labāk

Ierakstot Google meklētājā atslēgvārdus “Jānis Zariņš” un “unikāla operācija”, izkrīt pagarš sasniegumu saraksts. Pacientei ar balsenes papilomatozi elpceļu diametrs palielināts gandrīz piecas reizes. Krūts vēža pacientei ar limfātisku tūsku un izoperētiem limfmezgliem “dzīvie” limfvadi piešūti pie vēnām. Pacientam ar mēles audzēju izveidota jauna mēle, pārstādot muskuli no kājas kopā ar audiem. Cilvēkam ar norautu seju no viņa paša audiem un skrimšļiem izveidota jauna seja. Bet pērnā gada nogalē plašsaziņas līdzekļi ziņoja par ārstu veikumu, kad pacientam tika izoperēts grūti aizsniedzams audzējs augšžoklī un atjaunota seja, acs orbīta un augšžoklis. Šī ir tikai daļiņa no sarežģīto operāciju uzskaitījuma, kurās kopā ar kolēģiem savas idejas, prasmes un zināšanas ieguldījis dakteris Zariņš.

Simt divdesmit četras rekonstruktīvās operācijas gadā

“Iepriekšējais gads ir bijis ļoti dinamisks un izaicinājumiem pilns — gan operēto pacientu, gan kolēģu savstarpējo attiecību dēļ. No Latvijas Onkoloģijas centra aizgāja vairāki LOR speciālisti, viņu vietā nāca citi, bet darbs neapstājās, tieši pretēji — operāciju, īpaši sarežģīto, skaits palielinājās.

Man pašam pērn kopā ar rezidentiem bija simt divdesmit četras lielās rekonstruktīvās operācijas ar audu transplantāciju — tās ir operācijas, kas ilgst no sešām līdz piecpa­dsmit stundām. Lielākā daļa no tām veiktas kopā ar LOR speciālistiem, kas tagad ir jaunā komanda Onkoloģijas centrā: Dr. Renārs Deksnis, Dr. Dace Tjurina, Dr. Jekaterina Zaprivoda. Milzum liels paldies Dr. Intai Trauciņai, kura arī atgriezās un palīdzēja nodaļas un poliklīnikas darbā.

Kopā ar jauno LOR speciālistu komandu man bija ap deviņdesmit operāciju. Tās ir operācijas, kad vienā etapā tiek izņemts audzējs un mēģinām atjaunot visu, ko esam izņēmuši, lai rezultāts saistībā ar onkoloģisko prognozi pacientam būtu labs, lai pacients ir no slimības brīvs un viņa dzīves kvalitāte ir laba.

Ļoti liels prieks, ka pērn izdevās izskolot jaunos otolaringologus Onkoloģijas centrā, gada laikā viņi ir brīnišķīgi iemācījušies operēt un nu jau paši sāk veikt sarežģītas operācijas. No savas puses es viņiem devu nelielu atbalsta plecu — svarīgākais bija, lai darbs neapstājas.

Sarežģītas operācijas ir mana ikdiena — darbs, kas man patīk. Ja pirms trīs gadiem likās, ka divas tādas operācijas nedēļā jau ir daudz, tagad nedēļā tās jau ir četras piecas, un pie tā pierod, ja ir labs darba ritms.

Kad sāc strādāt pie operāciju galda, divpadsmit stundas paskrien nemanot. Protams, svarīga ir laba komanda — lai var uzticēties cits citam, jo tikai tā var sasniegt rezultātu, par kuru visi kopā cīnāmies.”

Operāciju adrenalīna radītā atkarība

“Pēc dabas esmu mierīgs, un daudziem varbūt šķiet, ka esmu pacietīgs, lai gan man pašam tā nebūt neliekas — man nepatīk dīkstāve un ilglaicīga atrašanās vienā punktā. Man vajag nepārtrauktus izaicinājumus un nodarbinātību, lai būtu interesanti un lai rastos jaunas idejas.

Operāciju radītais adrenalīns ir kā pozitīva atkarība, pie kuras pierodi, un bieži vien arī brīvajā laikā prasās pēc asākām izjūtām, ko var rast, piemēram, sportā. Tā jau daudziem maniem kolēģiem — nepatīk sevi žēlot un ir vēlme pēc jauniem mērķiem.”

Katrs pacients ir īpašs

“Uzskatu, ka savu darbu var izdarīt labi, bet vienmēr — vēl labāk, kas gan prasa arī vairāk piepūles kā no mediķiem, tā no pacienta. Katrs pacients ir īpašs, un mans princips ir tiekties uz maksimumu. Protams, darbā gadās arī neveiksmes, bet ar tām ir jāprot tikt galā un jāiet uz priekšu.

Atskatoties uz veiktajām operācijām, nevaru izcelt kādu vienu, kas man profesionāli būtu kalpojusi kā pagrieziena punkts, taču īpaši nozīmīga bija stažēšanās Somijā divtūkstoš astoņpadsmitajā gadā — redzēju, ka lietas tiek risinātas pavisam citā līmenī, ieguvu daudz plašāku skatījumu un iegūtās zināšanas atvedu uz Latviju. Ar Somijas kolēģiem turpinām komunicēt vēl aizvien — apmaināmies ar informāciju par veiktajām operācijām.”

Svarīga agrīna diagnostika

“Arī pasaulē ar galvas un kakla audzējiem pacienti pie ārstiem bieži nonāk trešajā un ceturtajā stadijā, Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Daudz ko mainīja kovida pandēmija, kad pacientiem bija ierobežotas iespējas nokļūt pie ārsta, tagad redzam sekas. Tāpat jāatceras, ka medicīnā visu laiku notiek progress — šobrīd operējam pacientus, kuriem pirms trim gadiem teicām, ka diemžēl ķirurģiski palīdzēt nevaram. Tagad taisām operācijas, kuru laikā varam transplantēt vairākus audu reģionus.

Krūšu rekonstrukcijas operācijām, kuras arī veicu, ļoti svarīga ir agrīna krūts vēža diagnostika — pacientam tas nozīmē arī saudzējošāku operāciju.

Latvijā lielākā problēma ir ļoti mazā atsaucība uz valsts apmaksāto skrīningu. Vienmēr sievietēm atgādinu, ka nevajag gaidīt skrīningu — jau no četrdesmit gadu vecuma tiek rekomendēts veikt krūšu ultrasonogrāfiju, un to var izdarīt ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

No četrdesmit līdz piecdesmit gadu vecumam var atklāt līdz divpadsmit procentiem agrīna vēža gadījumu, kas būtu ļoti labs rādītājs.

Kopumā ceru, ka Latvijā samazināsies ielaisto vēža gadījumu skaits. Par to mums jārūpējas visai sabiedrībai kopumā! Viss sākas ar cilvēka pašapskati, tikai tad ārsts, un tikai dažām onkoloģiskām slimībām ir valsts apmaksāts skrīnings.”

Gandarī darbs ar rezidentiem un sarkomu konsīlija izveide

“Man ir liels prieks par jaunajiem kolēģiem Dr. Kirilu Jurševicu, Dr. Pāvelu Srebniju, Dr. Lidiju Artiševsku, kurus es skoloju rekonstruktīvajā ķirurģijā, jo bez viņiem darba apjoms nebūtu tik efektīvs.

Vēl esmu gandarīts par to, ka Latvijas Onkoloģijas centrā mums izdevās izveidot mīksto audu sarkomu konsīliju un sarkomu ārstēšana notiek pēc starptautiski atzītām vadlīnijām. No entuziastu grupiņas divtūkstoš divdesmitā gada sākumā tas viss izaudzis līdz darbam augsti profesionālā līmenī.

Sejas un žokļu rekonstrukcijā paralēli ikdienas darbam esmu starptautiskā programmā, kas tiek īstenota starp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu, Baltijas Biomateriālu ekselences centru Rīgas Tehniskajā universitātē un Šveices AO Izpētes institūtu Davosā.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2024. gada marta numurā