Veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē informēja, ka šodienas diskusijā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku panākta vienošanās par resursu piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm, kas veiks vakcināciju pret Covid-19. Vakcinācija ģimenes ārstu praksēs sāksies nākamnedēļ.
Līdzīgi kā iepriekš apstiprinātās vakcīnas, arī AstraZeneca vakcīna ir paredzēta simptomātiskas Covid-19 slimības novēršanai. Pilnīgai aizsardzībai pret vīrusu ir nepieciešamas divas AstraZeneca vakcīnas devas, kas atbilstoši Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijai jāievada ar 9 līdz 12 nedēļu intervālu.
29. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir ieteikusi Eiropas Savienībā reģistrēt ar nosacījumiem vakcīnu “Covid-19 Vaccine AstraZeneca”. Lai vakcīna tiktu reģistrēta lietošanai visās ES dalībvalstīs, vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pirmā šo vakcīnu piegāde ir plānota šī gada februārī.
Paagājušajā nedēļā Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru un Upsalas Monitoringa centru veikusi izvērtējumu par Norvēģijā saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem un secinājusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai kā citādi veicinājušas nāvi personām virs 85 gadu vecuma ar ļoti vāju veselību.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca izplatījusi aicinājumu ģimenes ārstu prakšu ārstniecības personālam un darbiniekiem, aicinot pieteikties vakcinācijai pret COVID-19. Atvērta arī atsevišķa telefona līnija. Vakcinācijas kabineti darbosies arī brīvdienās.
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.