Covid–19 pandēmija ir prasījusi ieviest straujas pārmaiņas medicīniskās prakses principos. Daļa no šīm izmaiņām pievieno papildu vērtību veselības aprūpei, radot jaunas iespējas tālākai tās attīstībai.
Nesen publicēts plašs ziņojums par zarnu mikrobiotas nozīmi imūnās sistēmas un pretvīrusu funkcijas uzturēšanā. Turklāt, pieejami pierādījumi, ka zarnu mikrobiota ietekmē plaušu veselību caur zarnu trakta–plaušu asi. Un kā izrādās, dažādas vīrusinfekcijas, tajā skaitā SARS–CoV–2 infekcija plaušās var ietekmēt zarnu mikrobiotu un radīt disbiozi.
Pētījumā secināts, ka personām, kuras bija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu, gada laikā pēc infekcijas pārslimošanas bija trīs reizes lielāks risks nomirt, nekā personām, kuras nebija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Pārliecinoši pierādījumi liecina, ka SARS-CoV-2 izraisa vairāku orgānu sistēmu, tostarp nervu sistēmas, disfunkciju. Bieži tiek ziņots par neiroloģiskiem simptomiem pat pacientiem ar vieglu slimības gaitu, un dažiem šie neiroloģiskie simptomi var saglabāties kā daļa no garā Covid.
Jauns pētījums liecina, ka pacientiem, kas hospitalizēti ar Covid-19 pneimoniju, ir lielāks demences attīstības risks nekā tiem, kuriem ir cita veida pneimonija.
Valdība atbalstījusi mediķu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto darbinieku piemaksas pagarināt līdz šā gada jūnija beigām, atvēlot tam vairāk nekā 21,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Vēl ir pāragri apsvērt mRNS Covid–19 vakcīnu (“Pfizer” izstrādātā Comirnaty un “Moderna” izstrādātā Spikevax) ceturtās devas lietošanu vispārējā populācijā – tā secinājusi Eiropas Zāļu aģentūras Covid–19 darba grupa un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kolhicīns sevi pierādījis kā efektīvs pretiekaisuma līdzeklis akūtas podagras ārstēšanā. Ņemot vērā šīs zāļvielas farmakodinamiskās īpašības, tiek uzskatīts, ka kolhicīnu varētu izmantot citokīnu vētras mazināšanai inficējoties ar SARS–CoV–2. Mērķis šai meta–analīzei bija novērtēt kolhicīna drošuma profilu Covid–19 pacientiem, izmantojot zelta standarta nejaušināti kontrolētus pētījumus.
Līdz šī gada 31. martam Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 3416 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu.
Pieaugušajiem, kuri ir stacionēti un kuriem vienlaikus ir Covid-19 un gripa, ir daudz lielāks smagas slimības gaitas un nāves risks, salīdzinot ar pacientiem, kuriem Covid-19 ir atsevišķi vai kopā ar citiem vīrusiem, liecina pētījumi.
Alerģisks rinīts (AR) un astma ir starp pasaulē biežākajām hroniskajām iekšķīgajām slimībām: to izplatība dažādās valstīs svārstās 10—40 % robežās. [1] Tuvojoties pavasarim, interese par alerģiju un alerģiskām slimībām parasti palielinās. Tradīciju ievērosim, bet mazāk tradicionālā veidā. Kā astma un alerģija saistītas ar Covid–19 infekciju? Kā alerģija ietekmē iespēju saslimt ar Covid–19? Vai tradicionālā ārstēšana maina inficēšanās riskus?
Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) ir ieteikusi piešķir reģistrācijas apliecību AstraZeneca AB izstrādātājām zālēm Evusheld, kas paredzētas Covid-19 novēršanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma un ar ķermeņa masu vismaz 40 kg pirms iespējamās saskarsmes ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Bērniem, kas iepriekš bija inficēti ar Covid-19, veidojas dabiskas cirkulējošas antivielas, kas saglabājas vismaz septiņus mēnešus, liecina jauns pētījums, ko vadīja UTHealth Hjūstonas pētnieki.
Lai noskaidrotu, vai pacientiem, kas pēc pirmās SARS–CoV–2 mRNS vakcīnas piedzīvojuši tūlītēju alerģisku reakciju, ir risks to atkārtoti piedzīvot pēc otrās vakcīnas devas, tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Kad traucēti veģetatīvās nervu sistēmas refleksi vai samazināts intravaskulārais tilpums, novēro ortostatisku hipotensiju (OH) — nozīmīgu asinsspiediena krišanos, pacientam pieceļoties stāvus. Tā var būt simptomātiska (reibonis, ģībonis, redzes traucējumi) vai asimptomātiska.
Ateroskleroze ir daudzfaktoru, progresējoša artēriju sieniņu slimība, kas pārsvarā ietekmē vidējās un lielās artērijas. Aterosklerozes patoģenēze ir komplicēts process, kas pamatā saistīts ar hiperholesterinēmiju, dislipidēmiju un vairākiem palaidējfaktoriem: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju, ģenētiskām īpatnībām, smēķēšanu un citiem. [1]
Jauns pētījums liecina, ka vairāku recepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana var būt saistīta ar risku, taču daudziem cilvēkiem ir grūti atteikties no medikamentiem.
Ādas knaibīšana vai knibināšana ir normāla sevis kopšanas uzvedība, kas plaši raksturīga zīdītājiem. Lielākā daļa cilvēku līdz noteiktam līmenim knaiba savu seju, rokas un citas ķermeņa daļas. Kurā brīdī “normāla” uzvedība pāraug patoloģijā? Tas atkarīgs no knaibīšanas biežuma, intensitātes, pavadošajām emocijām un ietekmes uz cilvēkam svarīgām dzīves jomām.
Pretsāpju medikamentu klāsts ir ierobežots un pārstāv paracetamolu, nesteroīdo pretsāpju medikamentu grupu, lokālos anestētiķus un opioīdus. Katrai no grupām ir priekšrocības un arī blaknes, un vienas grupas medikamentu nozīmēšana reizēm nesniedz gaidīto efektu, sevišķi neiropātisku sāpju ārstēšanā.
MĀRĪTE KAĻVA pirms gada pārņēma ģimenes ārstes Ainas Tjarves praksi Maltā. Viņas pārraudzībā ir gandrīz 1500 iedzīvotāju Maltā, Feimaņos un Pušā. Daktere sarunā atzīst, ka ir atgriezusies, lai dzīvotu un strādātu dzimtajā Rēzeknes novadā.
