Lai uzlabotu vēža izdzīvotības rādītājus, ikdienas praksē nepieciešams ieviest metodes ar vēzi saistītas anoreksijas negatīvās ietekmes novēršanai. Kā viena no farmakoterapijas metodēm tiek piedāvāts mirtazapīns – atipiskais antidepresants.
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Plaušu vēzis ir viens no mirstības līderiem ļaundabīgu audzēju grupā. Kamēr tā sastopamības rādītāji pēdējā laikā kritušies, tie joprojām nav tādā līmenī, lai par to varētu priecāties. Tāpēc slimību potenciāli modificējamiem riska faktoriem jāpievērš stingra uzmanība.
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2]
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
31. jūlijā, atzīmējot Plaušu Vēža dienu, iepretim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāram “Latvijas Onkoloģijas centrs” simboliski tika iestādīts mūžzaļais rododendrs, kā cerības un ticības apliecinājums tam, ka pēdējos divos gados notikušās pozitīvās pārmaiņas plaušu vēža terapijā un diagnostikā turpināsies.
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta.
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā?
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem.
Angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošana, lai samazinātu asinsspiedienu, saistīta ar 14 % augstāku plaušu vēža attīstības risku, salīdzinot ar hipertensijas terapiju ar angiotensīna receptoru blokatoriem.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Pleca locītavas endoprotezēšana (EP) ir efektīva ārstēšanas metode pleca locītavas artrīta beigu stadijā. Reverso totālo pleca protēzi sākotnēji izstrādāja rotatoru manžetes artropātijas gadījumiem, tomēr tagad indikāciju loks ir paplašinājies, tostarp izmantošana osteoartrītam ar neskartu rotatora aproci, kam tradicionāli lieto anatomisko pleca locītavas protēzi.
Šī gada 30. maijā, Pasaules Multiplās sklerozes dienas ietvaros, plkst. 15:00-17:00 visiem interesentiem ir iespējams piedalīties bezmaksas tiešsaistes seminārā.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.