Vazomotori menopauzes simptomi un sirds un asinsvadu slimību risks
Sievietēm, kurām saglabājas karstuma viļņi un nakts svīšana pēc menopauzes ir par 70 % lielāka iespējamība, ka būs stenokardija, miokarda infarkts un insults, secināts pētījumā.
Stenokardija
Stabila koronāro artēriju slimība. Medikamentoza pārvaldība
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Sāpes krūtīs. Kuri ir biežākie sāpju iemesli?
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Pārāk maz un pārāk daudz miega var būt kaitīgi sirds veselībai
Pārāk maz miega vai arī pārāk daudz var būt kaitīgi sirds veselībai. Jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka pieaugušajiem, kuri naktī guļ mazāk par sešām stundām ir statistiski ticami lielāks insulta, sirds infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risks. Augstāka sirds problēmu (stenokardijas un koronārās sirds slimības) izplatība ir novērota arī tiem, kuri guļ vairāk nekā astoņas stundas katru nakti.
Lasītākais Doctus.lv
Ortostatiska hipotensija
Kad traucēti veģetatīvās nervu sistēmas refleksi vai samazināts intravaskulārais tilpums, novēro ortostatisku hipotensiju (OH) — nozīmīgu asinsspiediena krišanos, pacientam pieceļoties stāvus. Tā var būt simptomātiska (reibonis, ģībonis, redzes traucējumi) vai asimptomātiska.
Aterosklerotiskas pangas kakla asinsvados. Kā izmeklēt un kā rīkoties tālāk?
Ateroskleroze ir daudzfaktoru, progresējoša artēriju sieniņu slimība, kas pārsvarā ietekmē vidējās un lielās artērijas. Aterosklerozes patoģenēze ir komplicēts process, kas pamatā saistīts ar hiperholesterinēmiju, dislipidēmiju un vairākiem palaidējfaktoriem: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju, ģenētiskām īpatnībām, smēķēšanu un citiem. [1]
Ja pacients lieto vairāk par vienu medikamentu, jāzina vārds “polifarmācija”
Jauns pētījums liecina, ka vairāku recepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana var būt saistīta ar risku, taču daudziem cilvēkiem ir grūti atteikties no medikamentiem.
Neirotiskās ekskoriācijas
Ādas knaibīšana vai knibināšana ir normāla sevis kopšanas uzvedība, kas plaši raksturīga zīdītājiem. Lielākā daļa cilvēku līdz noteiktam līmenim knaiba savu seju, rokas un citas ķermeņa daļas. Kurā brīdī “normāla” uzvedība pāraug patoloģijā? Tas atkarīgs no knaibīšanas biežuma, intensitātes, pavadošajām emocijām un ietekmes uz cilvēkam svarīgām dzīves jomām.
B grupas vitamīni. Sāpju un neiropātisku sāpju terapijas ko–analgētiķi
Pretsāpju medikamentu klāsts ir ierobežots un pārstāv paracetamolu, nesteroīdo pretsāpju medikamentu grupu, lokālos anestētiķus un opioīdus. Katrai no grupām ir priekšrocības un arī blaknes, un vienas grupas medikamentu nozīmēšana reizēm nesniedz gaidīto efektu, sevišķi neiropātisku sāpju ārstēšanā.
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 54
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 20
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 148
- Dietoloģija 31
E
- Endokrinoloģija 280
F
- Farmācija 50
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 8
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 42
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 211
H
- Hepatoloģija 43
I
- Imunoloģija 14
- Infektoloģija 244
- Internā medicīna 16
K
- Kardioloģija 381
Ķ
- Ķirurģija 139
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 26
- Nefroloģija 47
- Neiroloģija 254
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 65
- Onkoloģija 169
- Otorinolaringoloģija 66
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 148
- Podoloģija 2
- Psihiatrija-psihoterapija 175
- Psihosomatika 37
- Pulmonoloģija 121
R
- Radioloģija 18
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 70
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 80
- Uzturzinātne 57