Glikozamīns osteoartrīta ārstēšanai: ko darīt, ja tā ir taisnība?
Osteoartrīts (OA) ir galvenais sāpju un invaliditātes cēlonis cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, un tas būtiski ietekmē fizisko veiktspēju un dzīves kvalitāti.
Osteoartrīts
Divvirzienu saistība starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem
Gan ceļa osteoartrīts, gan depresijas simptomi ir nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem.
Ceļa locītavas osteoartrīts — viens no līderiem darbnespējai
Balsta—kustību aparāta slimības ir slimību grupa, kuru ārstēšanā ļoti bieži nepieciešami dažādi rehabilitācijas pasākumi. Ceļa locītavas osteoartrīts (OA) ir viens no galvenajiem senioru darbspēju ierobežotājiem un bieža problēma šajā vecuma kategorijā kopumā.
Brīvā laika fiziskās aktivitātes un ceļa locītavas osteoartrīta risks
Fizisko aktivitāšu (FA) ietekme uz ceļa osteoartrīta (OA) attīstības risku nav skaidra. Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp brīvā laika FA un ceļa OA rezultātiem, izmantojot salīdzināmas FA un OA definīcijas.
Osteoartrīts. Locītavas skrimšļa slimība
Osteoartrīts (OA) ir mehānisku un bioloģisku faktoru mijiedarbības rezultāts, kas destabilizē līdzsvaru starp skrimšļa un subhondrālo kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem. Tā ir hroniska artropātija, kam raksturīgi locītavu skrimšļa bojājumi un citas locītavas struktūru izmaiņas, kaulu hipertrofija (osteofītu veidošanās).
Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?
Par sāpēm vienā vai otrā locītavā pacienti pēc 50 gadu vecuma sūdzas samērā bieži. Ģimenes ārstam un citiem speciālistiem jārēķinās gan ar pacienta blakusslimībām, kas apgrūtina ārstēšanu, pazemina sāpju slieksni, gan arī ar nelīdzestību un mazkustīgu dzīvesveidu, kura dēļ sāpes nereti ir radušās.
Hormonālā terapija var pasargāt no ceļa osteoartrīta
Sievietēm pēc menopauzes vecumā, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HAT), retāk attīstās simptomātisks ceļa osteoartrīts, salīdzinot ar tām, kuras nelieto HAT, secināts pētījumā.
NSPL lietošana paaugstina kardiovaskulāro risku pacientiem ar osteoartrītu
Pacientiem ar osteoartrītu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar vispārējo populāciju, secināts jaunā pētījumā.
Naproksēns - efetīvākā ne ķirurģiskā metode ceļa osteoartrīta ārstēšanai
Aprēkināts, ka 45 % cilvēku ir risks, ka dzīves laikā attīstīsies ceļa osteoartrīts (OA). Pēc meta-analīzes rezultātiem visefektīvākā neķirurģiskā terapija ir ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (NSPL) naproksēnu, tas ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo funkcijas.
Sāpes ceļos var veicināt depresijas simptomu attīstību
Ceļa osteoartrīts Japānā skar 55 % cilvēku pēc 40 gadu vecuma. Pētnieki analizēja sāpes ceļos un izmainītas ceļa funkcionēšanas spējas saistībā ar depresiju.
Skriešana var palēnināt procesu, kas izraisa osteoartrītu
Visiem ir labi zināms, ka skriešana izraisa nelielu iekaisumu un sāpīgumu, tā ir cena, kas jāmaksā par sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Ir zināms: nav sāpju, nav ieguvumu. Jaunā pētījumā pierādīts, ka pro iekaisuma molekulas pēc skriešanas nonāk ceļa locītavā, tādejādi samazinot iekaisumu locītavā.
Muguras sāpes algologa praksē
Muguras sāpes ar vai bez apakšējo ekstremitāšu sāpēm ir visbiežākā problēma starp hronisko sāpju traucējumiem ar nozīmīgu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības dzīvi un veselību. [1; 2] Veselības ekonomikas centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2010. gadā liecina, ka viena no visbiežākajām veselības problēmām, no kuras cieš Latvijas iedzīvotāji, ir sāpes.
Sāpes ceļa locītavā bez traumas. Vai vienmēr osteoartrīts?
Celis ir lielākā locītava cilvēka ķermenī. Sāpes ceļos ir bieža sūdzība, kas var skart ikvienu cilvēku jebkurā vecumā, tomēr dažus cilvēkus ceļu problēmas skar vairāk nekā citus. Darba apstākļi, sporta vai brīvā laika aktivitātes, novecošana, atsevišķas slimības, piemēram, osteoporoze vai artrīts, palielina varbūtību, ka būs problēmas ar ceļiem. Sāpes ceļa locītavā ir problēma, kas reizēm risināma vairākiem speciālistiem kopā, tāpēc apkopojam divu speciālistu viedokli: reimatologa un fizikālās medicīnas ārsta.
Lasītākais Doctus.lv
Atopiskā dermatīta slogs pieaugušajiem
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Ērču encefalīts bērniem un pieaugušajiem. Gadījuma definīcijas apskats
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
Implantējama ierīce palīdz mazināt sāpes bez medikamentiem
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Uzlabota valsts apmaksātā vēža skrīninga veikšana
No šī gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā, ziņo Nacionālais veselības dienests.
Sēdēšanas laiks un mirstība no kardiovaskulāriem notikumiem valstīs ar dažādu ienākumu līmeni
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 55
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 21
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 149
- Dietoloģija 31
E
- Endokrinoloģija 282
F
- Farmācija 51
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 216
H
- Hepatoloģija 43
I
- Imunoloģija 14
- Infektoloģija 249
- Internā medicīna 17
K
- Kardioloģija 386
Ķ
- Ķirurģija 141
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 26
- Nefroloģija 48
- Neiroloģija 260
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 66
- Onkoloģija 172
- Otorinolaringoloģija 67
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 153
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 178
- Psihosomatika 37
- Pulmonoloģija 121
R
- Radioloģija 19
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 71
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 81
- Uzturzinātne 57