Flebologs Ints Ūdris, neiroloģe Daina Jēgere un farmaceits Artūrs Pozņaks ziemas nogurumu un tumšo vakaru garlaicību atgaiņā, brīvās stundas pavadot uz kalna. Kad priekšā redzi tikai trasi, aizmirstas gan saspringtā darbdiena, gan smagākie pacienti.
Ar JĀNI PUDULI, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers internistu, kardiologu un aritmologu, tiekamies skvoša treniņā. Grūti izsekot bumbiņas lidojumam kortā, jo viss notiek zibenīgā ātrumā.
“Ārsts zināmā mērā ir mākslinieks,” atzīst Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs VJAČESLAVS APRUPS, kas darbam veltījis teju 30 gadu. Ikdienu viņš pavada ar skalpeli rokā, veicot dažādas operācijas, bet brīvajā laikā ņem otas un krāsas.
Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti.
Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?
Mazliet tā kā mulsdams, nedaudz it kā kautrīgi slēpdams lepnumu par savu vaļasprieku, gastroenterologs endoskopists JĀNIS ALKSNIS atklāj savas kolekcijas apmēru — viņam varētu būt ap astoņdesmit tūkstošiem pastmarku.
Ventspilniekam RINGOLDAM JAUNBELZĒJAM ir liela profesionālā slodze. Viņš ir ne tikai doktorāta “Elite” valdes priekšsēdētājs un ģimenes ārsts, bet arī internists Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un arodslimību ārsts Ventspils poliklīnikā. Ārēji mierīgais ārsts izvēlas visnotaļ ekstrēmu atpūtu.
Dzīve ir skaista dzīvespriecīgiem cilvēkiem, pārliecināta EVA STRĪĶE. Ikdienā viņa strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdē, vada Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu, māca jauno ārstu paaudzi, bet rod laiku arī aktīvai atpūtai. Un smejas, ka teikuma priekšmets dzīvei ir kustība, kas no sportiskajām aktivitātēm nozīmē volejbolu, tenisu un jogu.
Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu.
Novembra pēdējā sestdienā Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace" pulcējās ārstu radošās apvienības "Vilkatis Group" draugi, atbalstītāji, kinomīļi, lai uz lielā ekrāna pirmo reizi vērotu šī gada jūlija vidū Cesvainē un tās apkārtnē uzņemto spēlfilmu, kurai dots Cesvaines vēsturiskais nosaukums - "Sesswegen". Šī filma ir jau sestais kolēģu veikums.
Dermatoloģei KRISTĪNEI ROZNIECEI ir divi vaļasprieki – augstkalnu alpīnisms un airēšana. No fiziskās sagatavotības puses vērtējot, grūtāka viņai šķiet kāpšana kalnos. Šim hobijam nepieciešami pamatīgi izturības treniņi. “Galvenais saglabāt mieru, nekrist panikā, uzvarēt cīņā ar sevi, neatlaidīgi virzīties uz mērķi. Ekstrēmi sporta veidi palīdz audzināt raksturu,” domā Kristīne un piebilst – arī darbā ar pacientiem nepieciešams stingrs un nosvērts raksturs.
Jūlija vidū ārstu kompānija "Vilkatis Group" nedēļu pavadīja prombūtnē no pilsētas burzmas un ikdienas steigas – lauku apvidū Cesvaines pusē, kur uzņēma jau sesto pašu producēto spēlfilmu.
Kad esmu sarunājusi tikšanos ar SANTU PURVIŅU, mani nepamet tēlu kaleidoskops. Iepriekš Santu nepazīstu, tālab pēc sava prāta vizualizēju sievieti enduro motobraucēju – spēcīga auguma, nedaudz robusta. Liels ir mans izbrīns, kad, atverot Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras profesores (nule aprīlī iegūts šis akadēmiskais grāds!) Santas Purviņas kabineta durvis, man pretī smaida smalka, sievišķīga, simpātiska būtne.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.