Sirds, nieru un metabolisko slimību (cardiac, renal, metabolic jeb CRM) individuāla sastopamība ir ļoti augsta un ar zināmiem saslimstības, darba nespējas, mirstības un augstiem veselības aprūpes izmaksu riskiem. Novērots, ka pēdējā laikā sastopamies ar pacientiem, kam arvien biežāk CMR slimības pārklājas – šajā publikācijā apkopoti dati par situāciju ASV.
Hroniska nieru slimība (HNS), kuru konstatē pēc samazināta glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) un/vai albuminūrijas, ir 8—16 % pasaules iedzīvotāju. [1] HNS progresēšanas dēļ var rasties vajadzība veikt nieru aizstājterapiju — dialīzi vai nieres transplantāciju, turklāt HNS ir kardiovaskulāro slimību riska faktors. [2] Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, kardiovaskulārie notikumi un mirstība pieaug neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem tipiskiem kardiovaskulārā riska faktoriem. [2] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais nāves cēlonis. [3]
“No ātriju fibrilācijas nav jābaidās, tas nav pasaules gals!” — tāds secinājums izveidojas sarunā ar kardiologu prof. Oskaru Kalēju. Jo ātrāk sākam slimību kontrolēt, jo mazākas iespējas tai attīstīties. Šajā rakstā atgādinām, cik ļoti svarīga ikdienas klīniskajā praksē ir tādu blakusslimību kā arteriāla hipertensija, metaboliskais sindroms, cukura diabēts un nieru slimība kontrole un uzraudzība.
Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē ir ~ 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir lielāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka no jūras produktiem izgūtu omega–3 polinepiesātināto taukskābju (n–3 PUFA) uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem — asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa pazemināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
EMPA-KIDNEY III fāzes klīniskais pētījums nepārprotami liecina par nozīmīgu empagliflozīna lietošanas ieguvumu nieru slimības progresēšanas vai kardiovaskulārās nāves gadījumu riska samazināšanā par 28% pacientiem ar hronisku nieru slimību.
Pasaulē ar hronisku nieru slimību (HNS, agrāk sauktu par hronisku nieru mazspēju) slimo vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. [1] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais zaudēto dzīves gadu iemesls pasaulē pēc koronāras sirds slimības, insulta, respiratoriskām infekcijām un HOPS. [2] Tāpēc īpaši svarīgi ir laikus atpazīt HNS.
Anēmijas esamība un smagums nieru slimību gadījumā ievērojami palielinās līdz ar zemāku glomerulārās filtrācijas ātrumu (eGFR), un tā ir saistīta ar vairākiem nevēlamiem iznākumiem, atklāts lielā kohorta pētījumā.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.
Pierādījumi, kas saista hronisku nieru slimību (HNS) ar spontānu intracerebrālu hemorāģiju (ICH) nav bijuši viennozīmīgi, līdzpastāvošo jaucējfaktoru dēļ. Tādēļ tika veikts trīs pakāpju kombinēts novērošanas un ģenētiskās analīzes pētījums, lai noteiktu, vai pastāv kauzāla saikne starp HNS un ICH.
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
Diabētiska nieru slimība 1. tipa cukura diabēta pacientiem parasti attīstās apmēram desmit gados, bet 2. tipa cukura diabēta gadījumā var pastāvēt līdztekus. Hroniska nieru slimība kā blakusslimība cukura diabēta pacientiem nav tikai papildu ieraksts medicīnas kartītē, bet gan nopietns risks dialīzei vai nieru transplantācijai nākotnē, kā arī nevēlamiem kardiovaskulāriem notikumiem.
Zināms, ka hiperurikēmija ir saistīta ar hronisku nieru slimību, bet kā nodrošināt nieru aizsardzību šajā gadījumā – paliek jautājums debatēm. Šīs publikācijas autori pētīja, vai allupurinolam un febuksostatam, kas zināmi kā populāri urātu līmeni pazeminoši līdzekļi, ir atšķirīga ietekme uz hroniskas nieru slimības progresiju.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.