Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Lai noskaidrotu, vai perifērs VSDZ un ar vecumu saistīti centrālās dzirdes funkcijas traucējumi (CDFT) ir neatkarīgi asociēti ar fizisku vai kognitīvu trauslumu (frailty) senioru vidū, tika veikts šķērsgriezuma pētījums Itālijas dienvidos.
Dzirdes problēmas ir bieži sastopama problēma gados veciem cilvēkiem. ASV 75 % cilvēku pēc 70 gadu vecuma ir dažādas pakāpes dzirdes zudums. Neatbildēts jautājums ir par to, kāds dzirdes zuduma līmenis ietekmē kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu.
Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā.
Aptuveni 20 000–25 000 dažādās nozarēs strādājošo cieš no vājdzirdības, kas radusies tāpēc, ka darbavietā ir augsts trokšņa līmenis. ASV ik gadu ap 30 miljoniem cilvēku tiek pakļauti bīstamam troksnim darba vidē. Trokšņa izraisīta vājdzirdība izcelta kā viena no izplatītākajām arodveselības problēmām pēdējo 25 gadu laikā. [1] Lai gan potenciāli bīstama trokšņa ekspozīcija galvenokārt notiek darbavietā, sensoneirāla vājdzirdība šobrīd vislielākās briesmas rada jauniem cilvēkiem, kas tiek pakļauti skaļai mūzikai un citiem ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītiem trokšņiem. [3]
Dzirdei pasliktinoties par katriem 10 decibeliem, izredzes piedzīvot kritienu pieaug, salīdzinot ar tiem, kuriem nav dzirdes problēmu, ziņo Baltimorā veikta pētījuma rezultāti.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.