Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Lai noskaidrotu, vai perifērs VSDZ un ar vecumu saistīti centrālās dzirdes funkcijas traucējumi (CDFT) ir neatkarīgi asociēti ar fizisku vai kognitīvu trauslumu (frailty) senioru vidū, tika veikts šķērsgriezuma pētījums Itālijas dienvidos.
Dzirdes problēmas ir bieži sastopama problēma gados veciem cilvēkiem. ASV 75 % cilvēku pēc 70 gadu vecuma ir dažādas pakāpes dzirdes zudums. Neatbildēts jautājums ir par to, kāds dzirdes zuduma līmenis ietekmē kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu.
Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā.
Aptuveni 20 000–25 000 dažādās nozarēs strādājošo cieš no vājdzirdības, kas radusies tāpēc, ka darbavietā ir augsts trokšņa līmenis. ASV ik gadu ap 30 miljoniem cilvēku tiek pakļauti bīstamam troksnim darba vidē. Trokšņa izraisīta vājdzirdība izcelta kā viena no izplatītākajām arodveselības problēmām pēdējo 25 gadu laikā. [1] Lai gan potenciāli bīstama trokšņa ekspozīcija galvenokārt notiek darbavietā, sensoneirāla vājdzirdība šobrīd vislielākās briesmas rada jauniem cilvēkiem, kas tiek pakļauti skaļai mūzikai un citiem ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītiem trokšņiem. [3]
Dzirdei pasliktinoties par katriem 10 decibeliem, izredzes piedzīvot kritienu pieaug, salīdzinot ar tiem, kuriem nav dzirdes problēmu, ziņo Baltimorā veikta pētījuma rezultāti.
Efektīva zema blīvuma holesterīna (ZBLH) pārvaldība un mērķa rādītāju sasniegšana ir būtiska, lai izvairītos no atkārtota kardiovaskulāra notikuma pacientiem ar hronisku koronāru sindromu. Dzimums varētu ietekmēt ZBLH pārvaldības procesu. Šā iemesla dēļ apvienojusies pētnieku komanda no Eiropas, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzimumiem, ja vērtē ZBLH mērķa sasniegšanu un līdz ar to kardiovaskulāros notikumus dinamikā.
Ārstu bērni nereti izvēlas iet vecāku pēdās. Neapzināti. Arī šis ir viens šādiem stāstiem. Traumatologs ortopēds AIGARS VUGULIS specializējies rokas ķirurģijā — šajā jomā viņam ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Viņa dēls Dr. RIHARDS VUGULIS pēc karjeras hokejā atradis savu aicinājumu medicīnā un pašlaik ir traumatoloģijas ortopēdijas rezidents. Sarunā viņi atklāj, kā ir dalīt vienu jomu, kādi tēva padomi visvairāk noder un kāds ir laimīga ārsta dzīves noslēpums.
“Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakse”, kas, atzīmējot piekto gadadienu, jau tuvākajā nākotnē ievērojami paplašinās pakalpojumu klāstu. Attīstot sadarbību ar izciliem Latvijas un Vācijas speciālistiem, klīnikā tiks nodrošināti augstvērtīgi medicīnas pakalpojumi, palīdzot ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī veicinot medicīnas tūrismu. Jaunā klīnika atradīsies Rīgā - biznesa centrā Elemental.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Cannabis ir visbiežāk lietotā nelegālā viela pasaulē. Šajā pētījumā skaidrots, vai tā lietošana saistīta ar paaugstinātu galvas–kakla audzēju risku. ASV tika veikts liela apjoma daudzcentru kohortas pētījums, izmantojot medicīnisko datu ierakstus no datu bāzes par 20 gadu periodu no 64 veselības aprūpes iestādēm.
