← Atpakaļ

Autoimūns hepatīts

1950. gadā Valdenstroms pirmo reizi aprakstīja aknu cirozes gadījumu ar plazmatisko šūnu infiltrāciju jaunai sievietei, kam bija hipergammaglobulinēmija, nezināmas izcelsmes drudzis, akne, kušingoīda pazīmes, artralģija un amenoreja. 1953. gadā tika ieviests termins “aktīvs hronisks hepatīts”, bet 1956. gadā nomainīts ar “lupoīdu hepatītu”, jo tolaik saskatīja saistību ar sistēmisko sarkano vilkēdi. Attīstoties vīrusu seroloģiskiem testiem, hepatologiem radās iespēja atšķirt vīrusu hepatītus no citām hroniskām aknu slimībām. Autoimūna hepatīta vecie nosaukumi ir “autoimūna aknu slimība” un “hronisks aktīvs hepatīts”. [2; 5]


Definīcija

Autoimūns hepatīts (AIH) ir nezināmas izcelsmes hronisks, progresējošs iekaisums aknās.

AIH raksturo:

  • autoantiviela,
  • hipergammaglobulinēmija,
  • histoloģiskos izmeklējumos periportāls hepatīts un portāla plazmatisko šūnu infiltrācija.

Nosakot diagnozi, svarīgi izslēgt citas hroniskas aknu slimības ar līdzīgām pazīmēm:

  • Vilsona slimība,
  • hronisks vīrushepatīts,
  • a1-antitripsīna deficīts,
  • hemohromatoze,
  • medikamentu izraisīta aknu slimība,
  • nealkohola steatohepatīts,
  • imūnās holangiopātijas – primāra biliāra ciroze (PBC), primārs sklerotizējošs holangīts (PSH) un autoimūns holangīts. [3; 6]

Autoimūnam hepatītam raksturīga viļņveida gaita…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti