← Atpakaļ

Autoimūns hepatīts

1950. gadā Valdenstroms pirmo reizi aprakstīja aknu cirozes gadījumu ar plazmatisko šūnu infiltrāciju jaunai sievietei, kam bija hipergammaglobulinēmija, nezināmas izcelsmes drudzis, akne, kušingoīda pazīmes, artralģija un amenoreja. 1953. gadā tika ieviests termins “aktīvs hronisks hepatīts”, bet 1956. gadā nomainīts ar “lupoīdu hepatītu”, jo tolaik saskatīja saistību ar sistēmisko sarkano vilkēdi. Attīstoties vīrusu seroloģiskiem testiem, hepatologiem radās iespēja atšķirt vīrusu hepatītus no citām hroniskām aknu slimībām. Autoimūna hepatīta vecie nosaukumi ir “autoimūna aknu slimība” un “hronisks aktīvs hepatīts”. [2; 5]


Definīcija

Autoimūns hepatīts (AIH) ir nezināmas izcelsmes hronisks, progresējošs iekaisums aknās.

AIH raksturo:

  • autoantiviela,
  • hipergammaglobulinēmija,
  • histoloģiskos izmeklējumos periportāls hepatīts un portāla plazmatisko šūnu infiltrācija.

Nosakot diagnozi, svarīgi izslēgt citas hroniskas aknu slimības ar līdzīgām pazīmēm:

  • Vilsona slimība,
  • hronisks vīrushepatīts,
  • a1-antitripsīna deficīts,
  • hemohromatoze,
  • medikamentu izraisīta aknu slimība,
  • nealkohola steatohepatīts,
  • imūnās holangiopātijas – primāra biliāra ciroze (PBC), primārs sklerotizējošs holangīts (PSH) un autoimūns holangīts. [3; 6]

Autoimūnam hepatītam raksturīga viļņveida gaita…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • D vitamīna līmenis zīdaiņiem un multiplās sklerozes risks vēlāk dzīves laikā

    Doctus . | 2016. gada 5. decembris

    Bērniem, kuri piedzimst ar zemu D vitamīna līmeni, lielāka iespējamība, ka dzīves laikā attīstīsies multiplā skleroze (MS), nekā tiem bērniem, kuriem ir augsts D vitamīna līmenis piedzimstot, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology. Lasīt visu

  • Bērnu labsajūtas dinamikas un ūdens lietošanas paradumu korelatīvs izvērtējums

    Meļņika M. | 2015. gada 12. marts

    Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]   Lasīt visu

  • Laimas slimība

    Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu