PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vai nākotnes farmaceits būs neatkarīgs?

D. Ričika
Vai nākotnes farmaceits būs neatkarīgs?
Uz 10 jautājumiem par farmacietu profesijas tālāko attīstību, prestižu, par aptieku ķēdēm, kā arī par pieciem biedrības prezidentes amatā pavadītiem mēnešiem atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE

1. Maijā BaltPharm foruma galvenā tēma - mūžizglītība. Ar kādu atzīmi pašlaik novērtētu Latvijas "vidējā" farmaceita kompetenci, zināšanas?

Gribētu cerēt, ka tās ir 7 vai 8 balles. Ir diezgan liela atšķirība starp lauku un lielo pilsētu farmaceitiem; laukos problēmu loks bieži ir plašāks, turklāt pilsētā cilvēki ir steidzīgi, dažkārt pat uztver kā apgrūtinājumu, ka farmaceits jautā vai sāk paskaidrot.

2. Cik augstu gribat pacelt mūžizglītības latiņu?

Latvijas Farmaceitu biedrības  prezidente KITIJA BLUMFELDE Latvijas Farmaceitu biedrības  prezidente KITIJA BLUMFELDE
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE

Jaunu zināšanu apguvei šobrīd vairāk motivēti sertificētie farmaceiti, kam trīs gados jāsavāc noteikts punktu skaits. Gribam, lai gada laikā zināms punktu skaits būtu jāiegūst katram farmaceitam un farmaceita asistentam, kas ir reģistrā, jo bez regulāras izglītošanās kvalitatīvi strādāt nav iespējams. Veidojam mūžizglītības vadlīnijas, un tajās ir grūti definēt farmaceita un farmaceita asistenta kompetences. Teorētiski viss it kā skaidrs, bet aptiekā abi būtībā pilda vienas funkcijas. Turklāt farmaceita asistents laukos šobrīd var būt arī aptiekas vadītājs. Tas jāmēģina sakārtot.

3. Īpašumtiesību sakārtošana, diskusija par zāļu racionālu lietošanu raisīja jautājumu: vai farmācijas bizness var būt ētisks? Kā domājat jūs?

Var. Taču taciņa starp farmaceitisko aprūpi un biznesu ir šaura. Apvienot farmaceita atbildību par pacientu ar nemitīgām domām par biznesu ir grūti, īpaši šobrīd, kad vairākas aptiekas ir uz "sarkanās līnijas". Tomēr ticu, ka iespējams ētisks, godīgs bizness. Eiropā ir dažādi piemēri. Jā, pamatā ir atlaižu, bonusu sistēmas, kas normāli darbojas, ja sadarbības partneri ciena cits citu un savstarpējās norunas. Traģiskākais ir tas, ka mūsu valstī likumpaklausība nav modē - to redzam 2010. gadā realizētajās papildu atlaidēs kompensējamajām zālēm, šobrīd saņemam ziņas, ka daži uzņēmumi neiekasē 50 santīmu līdzmaksājumu par 100% kompensējamo zāļu receptēm.

4. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis teica, ka tos farmaceitus, kas ir profesionāļi līdz "kaula smadzenēm", nevar ietekmēt neviens īpašnieks. Piekrītat?

Kad savulaik biju vadītāja vienai no tīkla aptiekām, jautājumos, kas bija saistīti ar aptiekas profesionālajām lietām, es tiku uzklausīta. Bet... Tikko jautājums skāra biznesu, diskusijas bija smagas, bieži vien cipari bija jāpilda. Te gan svarīgi, cik lielā mērā aptiekas īpašnieks ir biznesa orientēts. Manā gadījumā - nebija "uz visu banku". Ja gatavs "iet pāri līķiem", absolūti nerēķinoties ar nozares specifiku vai nosakot neadekvātas prasības un sodus par to nepildīšanu, kādā brīdī jāaizdomājas: vai gribi turpināt darbu, kas nesakrīt ar tavām vērtībām?

5. Vai neatkarīgās aptiekas joprojām tiek pārdotas, pārpirktas?

Manuprāt, šis process ir apstājies. Tie ir atsevišķi gadījumi, lielākoties aptiekas, kam ir problēmas, piemēram, parādu nasta.

6. Farmaceitu neatkarība un vienotība pērn tika pārbaudīta ar īpašumtiesībām. Vai nākotnē vēl saskatāt risku farmaceitu neatkarībai?

Šķiet, varētu būt pretēji - likumu sakārtošana varētu dot lielāku neatkarības izjūtu. Jāceļ augšā Farmaceitiskās aprūpes likums, lai sakārtotu prasības un nosacījumus farmaceitiskās aprūpes īstenošanai aptiekās. Šajā likumā parādās arī farmaceitiskās prakses jēdziens. Varbūt tā ir iespēja, kā farmaceitam atgūt neatkarību - izteikt viedokli un rīkoties, kā uzskata par vajadzīgu, jo viņam analoģiski kā ārstam būtu sava farmaceitiskā prakse, ar kuru viņš nodarbotos prasībām piemērotās telpās.

7. Kāds ir kampaņas Ārstējies nepārmaksājot "sausais" atlikums?

Man šķiet, tas bija ļoti labs pasākums, lai pacientus audzinātu, lai viņi saprastu, ka pašiem aktīvāk jāiesaistās rūpēs par savu veselību. Ir doma, ka LFB varētu pārņemt stafeti un rudenī šo akciju turpināt.

8. Dažkārt ārsti pret farmaceitiem izturas rezervēti, pietrūkst uzticēšanās. Kā farmaceitam kļūt par ārsta respektētu kolēģi?

Ir daudz jāsarunājas, tad arī radīsies sapratne, ka farmaceits ar ekspresdiagnostiku aptiekā nebūt necenšas diagnosticēt, bet ir palīgs ārstam slimību pirmajā skrīningā. Aptieka ir viens no primārās aprūpes bastioniem, laukos aptiekā speciālista padoms ir pieejams katru dienu, kamēr ārsts pieņem divas trīs reizes nedēļā. Aptieka lielā mērā veic iedzīvotāju izglītošanu veselīga dzīvesveida, slimību profilakses jautājumos. Tas jāizmanto. Uzticēšanās augs arī tad, ja ārsts zinās, ka farmaceiti un farmaceitu asistenti nepārtraukti izglītojas.

9. Kāds ir jaunās paaudzes farmaceits?

Stājoties augstskolā, jaunieši ir ļoti motivēti strādāt aptiekā, bet 4. un 5. kursā vairākums apsver citas iespējas. Varbūt tāpēc, ka aptieku bizness Latvijā pašlaik nav tik simpātisks?... Jaunu kolēģu nevēlēšanās strādāt aptiekā tuvā nākotnē var kļūt (atsevišķos reģionos jau ir) par lielu problēmu aptieku pastāvēšanai, attīstībai. Jauno farmaceitu jautājumu esam noteikuši kā vienu no prioritātēm.

10. Kādi ir bijuši jūsu pieci mēneši biedrības prezidentes amatā?

Tie ir bijuši un joprojām ir tāds traks "auļojiens" - daudz kas ir aizsākts, bet rezultāts šobrīd vēl nav redzams. Esam izveidojuši savas un arī iesaistījušies vairākās Veselības ministrijas darba grupās, kā arī projektā, kas pretendē uz Eiropas finansējumu. Pirmais gandarījums būs pēc BaltPharm foruma maijā, kam gribam iedot otro elpu. Pavasarī, iespējams, materializēsies farmaceitu un farmaceitu asistentu mūžizglītības vadlīnijas. Pirms piekritu šim amatam, bija garš pārdomu laiks. Sarežģītā situācija biedrībā un šķelšanās nozares profesionāļu vidū ne tuvu nebija motivējošas... Mans mērķis ir mūs saliedēt, jo šobrīd esam vāji, ar mums viegli var manipulēt. Dažādi viedokļi - tas ir normāli, bet es vēlētos aicināt kolēģus vērtēt notiekošo ne tik emocionāli, ne šauri - pilsētas, pagasta, aptiekas ietvaros, ne ambīciju vārdā, tad kopā varēsim darīt lielas lietas!

Foto: Inese Austruma

 

Raksts žurnālā