Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Nepieciešamā palīdzība mājās onkoloģiskam pacientam un viņa ģimenei var būt gan fiziska aprūpe (palīdz nodrošināt sociālais dienests), garīga (palīdz nodrošināt kapelāns vai garīdznieks), psihoemocionāla (palīdz nodrošināt ārsts psihoterapeits vai psihologs), medicīniska (ģimenes ārsts, medicīnas māsa, kas darbojas pēc paliatīvās aprūpes principiem).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir ieviesta un tiek lietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek lietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.
Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.
Žurnālā JAMA Oncology publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka 20 gadu laikā ir vairāk nekā dubultoties vēža pacientu skaits, kuri ziņo par funkcionāliem ierobežojumiem.
Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Zinātniskajā sēdē “Latvija ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu” pulcēja aptuveni 200 nozares profesionāļu, lai pārrunātu dzemdes kakla vēža preventīvo pasākumu efektivitāti un jaunākās diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Zinātnisko sēdi atklāja un tajā piedalījās arī Valsts prezidenta kundze un ginekoloģe Andra Levite, runājot par Pasaules Veselības organizācijas stratēģiju dzemdes kakla vēža izskaušanai pasaulē.
Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla virzītais 12 755 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” 2022. gadā saņēma budžeta finansējumu. Kādi ir dati par krūts rekonstrukcijas programmu?
Standarta pirmās līnijas ķīmijterapija endometrija vēža gadījumā ir paklitaksels kombinācijā ar karboplatīnu. Līdz šim nav noskaidrots, vai pembrolizumaba pievienošana ķīmijterapijai varētu sniegt kādu klīnisku ieguvumu.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.