Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs veicis pilotpētījumu, lai gūtu precīzāku izpratni par Covid-19 izplatību starp bērniem, kuriem infekcijas izraisītā saslimšana mēdz noritēt bez simptomiem vai ar ļoti viegliem simptomiem. Rezultāti parādīja, ka 86% pētījumā iesaistīto bērnu jau vismaz vienu reizi ir izslimojuši Covid-19.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākais mazasinības cēlonis bērna vecumā, bet dzelzs deficīts ir izplatītākais mikroelementu deficīts pasaulē gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. [1; 2]
Lai mazinātu Covid–19 vīrusa izplatību, tika ieviesti ļoti daudzi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas teorētiski varēja negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu ikdienas fizisko aktivitāšu līmeni. Lai noskaidrotu, vai pandēmijai ir bijusi ietekme uz to, cik ļoti bērni un pusaudži ir bijuši fiziski aktīvi, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Bērnu slimnīca pacientiem pirms operācijas vai procedūras, ko veic narkozē, sākusi piedāvāt iespēju arī virtuālās realitātes brillēs piedzīvot anestēzijas gaitu. Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacienti var no slimnīcas vides ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību pārcelties priecīgā pasaulē, uz laiku aizmirstot par satraukumu un sāpēm.
Gestācijas diabēts ir samērā bieži sastopams grūtniecības laikā visā pasaulē. Līdz ar sabiedrības aptaukošanās sastopamības pieaugumu, kāpj arī gestācijas diabēta izplatība, un arvien vairāk sievietes tiek pakļautas nevēlamu komplikāciju riskam bērniņa gaidīšanas periodā.
Spināla muskuļu atrofija (SMA) ir smaga iedzimta neiromuskulāra slimība, kas pakāpeniski iznīcina specializētas nervu šūnas — motoriskos neironus. Šīs šūnas atrodas smadzeņu stumbrā un muguras smadzenēs un kontrolē skeleta muskulatūras darbību, piemēram, staigāšanu, elpošanu, runāšanu un rīšanu. Motorisko neironu uzdevums ir kontrolēt kustības rokās, kājās, krūtīs, sejā, kaklā un mēlē. Ja šūnas bojātas, muskuļi nesaņem signālus, lēnām kļūst vājāki un atrofējas.
Vecums pirms pusaudža gadiem ir vismazāk pētīts attiecībā uz paškaitējuma domām un uzvedību, pamatā balstoties uz ideju, ka jauni bērni nav spējīgi domāt suicidālas domas. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados ir audzis gadījumu skaits, kad pašnāvību veicis bērns vēl nesasniedzis pusaudža vecumu un nu jau pašnāvības ir ierindojušās piektajā vietā pasaulē kā vadošais nāves iemesls šajā vecuma grupā!
Daudzi zīdaiņi pirmajos divos dzīves gados saņem nevis mātes pienu, bet gan alternatīvus piena dzērienus: mākslīgos maisījumus zīdaiņiem un dzīvnieku piena produktus.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.