Šizofrēnijas pacienti bieži saskaras ar antipsihotiķu inducētu seksuālo disfunkciju, taču tikpat bieži šis jautājums klīniskajā praksē var palikt neatrisināts. Lai novērtētu, cik nozīmīga problēma šizofrēnijas pacientu vidū ir dažādu seksuālu disfunkciju gadījumā un noskaidrotu, kādi ar to saistīti faktori ir nozīmīgi klīniskajā praksē tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
“Jau vidusskolas pēdējās klasēs zināju, ka gribu kļūt par ārstu. Nebija nekādu blakus opciju,” intervijā atklāj Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs ŅIKITA BEZBORODOVS. Ja dari to, kas patīk un padodas, var pagūt daudz.
Depresija — viena no biežākajām psihiskajām slimībām Eiropā un pasaulē. Riski ir nopietni un vērā ņemami: paaugstināta mirstība, pašnāvības domas un mēģinājumi, sociāla izolētība, zaudēts darbs un spēja pastrādāt, kognitīvi traucējumi un zema vispārējā dzīves kvalitāte. Pacientiem ar depresīvā spektra traucējumiem ir 20 × lielāks risks mirt pašnāvības ceļā nekā pārējiem iedzīvotājiem. Tāpēc divtik svarīgi ikdienas praksē atpazīt pacientus ar depresīvā spektra traucējumiem un savlaicīgi nodrošināt palīdzību.
Gandrīz 1 no 20 pieaugušajiem ASV vienlaikus cieš no hroniskām sāpēm un trauksmes vai depresijas, kā rezultātā rodas funkcionāli ierobežojumi ikdienas dzīvē.
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver mērenu alkohola lietošanu, veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un biežu sociālo saikni, vienlaikus izvairoties no smēķēšanas un pārāk mazkustīgas uzvedības, samazina depresijas risku.
Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.
Sievietēm ar psihiskās veselības problēmām ir par 50 % lielāka iespējamība laist pasaulē bērnu priekšlaicīgi, nekā sievietēm bez psihiskām saslimšanām, secināts pētījumā Anglijā, kurā analizēja 2 miljonu dzemdību datus.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.