Covid-19 pandēmijā strauju popularitāti ieguva ārsta un pacienta konsultācijas ar videokonferenču platformu starpniecību. Lai gan attālinātām konsultācijām ir ierobežojumi, tām ir arī pozitīva ietekme, būtiski izmainot gan pacienta lomu, gan arī pašu ārstnieciskās tikšanās struktūru.
Zināšanas par šīm izmaiņām var noderēt ne tikai tādēļ, lai gūtu priekšstatu par attālinātu konsultāciju iespējām, bet arī tāpēc, ka tās izgaismo klātienes konsultāciju trūkumus un sniedz iespēju attīstīt uz pacientu centrētu veselības aprūpi gan klātienē, gan attālināti. Rakstā aplūkots pētījums, kas par videokonsultācijām sniedz novērojumus no pacientu pieredzes.
Reaģējot uz videokonsultāciju straujo popularitāti, ko radīja pandēmijas apstākļi, dažādu jomu pētnieki pievērsušies jautājumam, kāda ir videokonsultāciju ietekme uz ārstnieciskās tikšanās kvalitāti. [1; 2] Arī Latvijā ir veikti šādi pētījumi, [3; 4] piemēram, pētījums “Attālināta ārstēšana: pacienta ārstnieciskās tikšanās pieredzes telemedicīnā fenomenoloģiska analīze”, kas izstrādāts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. [5] Pētījuma ietvaros notika 14 daļēji strukturētas padziļinātas intervijas ar pacientiem, kuri pēdējā gada laikā kopš intervēšanas brīža bija ar ārstu tikušies vismaz vienā videokonsultācijā. No pētījuma dalībniekiem trīs bija vīrieši un 11 sievietes, dalībnieki bija vecumā no 24 līdz 39 gadiem (vidējais vecums 32 gadi). Dalībnieki bija apmeklējuši ģimenes ārstu (3), neirologu (1), psihoterapeitu (5), gastroenterologu (1), otolaringologu (1), fizioterapeitu (2) un vecmāti (1). Pētījumā tika izmantota metodoloģiskā pieeja “fenomenoloģiskā intervija”. [6] Viens no jautājumiem, kas aplūkots šajā pētījumā, — vai un kā videokonsultācija izmaina ārsta un pacienta attiecības? Uz šo jautājumu atbilde meklēta, analizējot pacientu pieredzi videokonsultācijās.
Kādi faktori ietekmē videokonsultācijas?
Būtiski norādīt, ka pacientu pieredze videokonsultācijās nav vienveidīga un atšķirības nosaka vairāki faktori:
- ārsta specialitāte — pacientu pieredze atšķiras, piemēram, tad, ja attālināti tiek apmeklēts psihoterapeits vai fizioterapeits;
- iepriekšējā pieredze ar videokonferenču rīkiem, proti, pacienta digitālo kompetenču līmenis;
- pacienta problēma — akūta saslimšana vai hroniska, mentāla vai somatiska slimība;
- pirmreizēja vai atkārtota vizīte — vai pacients pirms attālinātas konsultācijas jau ir ticies ar ārstu klātienē, vai attālinātā konsultācija ir pirmreizēja vai atkārtota;
- pacienta iepriekšējā pieredze ar mediķiem un veselības aprūpes sistēmu — vai iepriekšējā klātienes pieredze bijusi negatīva vai pozitīva. Ja klātienes pieredze bijusi negatīva, attālinātās konsultācijas pacienti vērtē pozitīvāk;
- izmantotā videokonferences platforma — iespējas, ko piedāvā videokonferenču platforma, piemēram, iespēja ekrānā redzēt savu attēlu;
- pacienta dzīvesvieta — ja dzīvesvieta ir tālu no klātienes konsultācijas, tad attālinātās konsultācijas pacienti vērtē pozitīvāk;
- ārsta vide videokonsultācijas laikā — vai ārsts atrodas savā darbavietā vai mājās. Dažiem pacientiem veidojas ciešāks kontakts ar ārstu, ja ārsts atrodas savās mājās, savukārt citiem ir grūti uztvert ārstu kā profesionāli, ja iztrūkst mediķiem ierastās vides;
- pacienta ķermeņa tēls — negatīva ķermeņa tēla gadījumā pacients spiests konsultācijas laikā vērot savu attēlu, tāpēc visa konsultācija tiek pieredzēta negatīvi;
- sagatavošanās laiks pacientam pirms videokonsultācijas — vai pacientam bijis pietiekami ilgs laiks sagatavoties videokonsultācijai;
- konsultācijai izmantotā ierīce — vai pacients izmanto datoru vai tālruni, lai konsultētos ar ārstu; dators sniedz lielāku kustību brīvību un plašāku redzamības loku;
- ārsta tehniskās prasmes — cik tehniski prasmīgs ir ārsts, darbojoties ar videokonferenču tehnoloģijām.
Lai gan atšķirību daudz, pētījumā tika atklāts, ka pacientu videokonsultāciju pieredzē var saskatīt kopīgas tendences. Šīs tendences attiecas uz vairākiem aspektiem:
- kā pacients pieredz ārstu videokonsultācijas laikā,
- kam pacients pievērš uzmanību videokonsultācijas laikā,
- kā pacients jūtas videokonsultācijas laikā.
Kā pacients pieredz ārstu videokonsultācijas laikā?
Videokonsultācijā pacienti pieredz ārstu ne tikai kā profesionāli, kas spēj palīdzēt, bet arī kā cilvēku, kas vēlas un ir patiesi ieinteresēts palīdzēt. Iemesls šāda veida pieredzei ir video vides īpatnība, proti, tas, ka videokonsultācijas laikā iztrūkst ārstnieciskās vides ar tās tipisko atribūtiku un atmosfēru, piemēram, trūkst tipiskās medicīniskas iestādes smaržas, ārsta instrumentu, ārsta baltā halāta, diplomu pie sienas u.tml.
Pacientus šis ārstnieciskās vides iztrūkums lielākoties ietekmē pozitīvi, jo ļauj veidot ciešāku, personiskāku kontaktu ar ārstu.
Pacienti uzsver, ka, iztrūkstot ārējiem traucēkļiem, piemēram, citiem pacientiem, kas klauvē pie durvīm, un citam medicīnas personālam, kas konsultācijas laikā nāk iekšā un ārā, videokonsultācija burtiski piespiež ārstu pievērst uzmanību tikai un vienīgi pacienta stāstītajam, savukārt tas pacientam rada izjūtu, ka ārsts ir patiesi ieinteresēts dzirdētajā.
Šā iemesla dēļ liela daļa pacientu videokonsultācijā ārstu pieredz kā ieinteresētu un uzmanīgu klausītāju, kuram rūp pacienta stāstītais.
Turklāt, tā kā trūkst ārstu raksturojošās atribūtikas, ārsts tiek pieredzēts ne tikai kā speciālists, bet arī kā cilvēks. Šis cilvēciskais faktors tiek pastiprināts tad, ja ārsts konsultācijai pieslēdzas no mājām. Tiesa, jāpiebilst, ka dažus pacientus šis ārstnieciskās vides iztrūkums ietekmē negatīvi, jo tieši ārstnieciskā vide ar visām tās norādēm vismaz daļēji veido pacienta uzticēšanos cilvēkam, kas viņu ārstē. Viena paciente, raksturojot vajadzību pēc zināmām un paredzamām ārstnieciskās vides iezīmēm, norāda: “[] es negribu aiziet uz slimnīcu un sajust, ka tur smaržo pēc cepumiem.”
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada augusta numurā
