Kādi ir klīniskās pētniecības nākotnes izaicinājumi?
“Klīniskā pētniecība ir ārkārtīgi svarīga katras modernas attīstītas valsts veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Pirmkārt, izpētot jaunus medikamentus vai ierīces, mēs ar zinātniskiem paņēmieniem iegūstam labākus ieročus cīņā ar slimībām un patoloģijām, kuras pastāvīgi attīstās un transformējas,“ skaidro konferences idejas autors un daudzu starptautisku pētījumu vadošais pētnieks prof. Dainis Krieviņš.
Prof. D.Krieviņš turpina: “Otrkārt, vislielākie ieguvēji ir mūsu pacienti. Piedaloties pētījumos, viņi atrodas kā “zem lupas” mediķu aprūpē ar regulārām vizītēm un papildu laboratoriskajām analīzēm, saņem konkrētās patoloģijas ārstēšanai iespējami modernākos medikamentus, kas ir ļoti dārgi vai arī Latvijā vēl nav pieejami. Treškārt, ieguvēji ir mediķi. Klīniskajos pētījumos ārstiem un māsām ir jāstrādā pēc vienota klīniska standarta, ko sauc par labu klīnisko praksi. Tas ceļ mediķu kvalifikāciju un rod iespēju parādīt starptautiskā līmenī, ko mēs spējam paveikt Latvijā. Arī ārstēšanai pētījuma ietvaros vienmēr ir jāatbilst augstākajiem pasaules standartiem.”
Jana Migliniece, Zāļu valsts aģentūras Zāļu klīnisko pētījumu daļas vadītāja stāsta: “Vēlos uzsvērt, ka klīniskās pētniecības norisi, dalībnieku drošību un pētījuma godīgumu uzrauga virkne regulējošo institūciju, tai skaitā Zāļu Valsts aģentūra, pētījumu ētikas komitejas, kā arī Eiropas Zāļu aģentūra un Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde. Pētījumu norisē jāievēro Labas klīniskās prakses vadlīnijas. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā ir stājies spēkā būtiski atšķirīgs regulējums, un iesaistītajām pusēm tam ir jāpiemērojas.”
Oftalmoloģe, prof. Guna Laganovska norāda: “Pētījumi ar jaunākajām zālēm, labi izstrādātiem protokoliem un kvalificētu komandu ir ieguvums kā pacientiem, tā arī ārstiem, turklāt man un kolēģiem Stradiņa slimnīcā ir patiess gandarījums redzēt, ka pacienta slimības progresija tiek apturēta vai vismaz nobremzēta.”
Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse dibinātajā Olga Valciņa uzsver: “Pacients pētniecībā ir galvenais – ja nav pacienta, nav pētniecības. Tāpēc pārdomāti, ētiski, pacienta veselību un labbūtību veicinoši pētījumi ir ļoti nepieciešami un atbalstāmi.”
“Klīniskie pētījumi notiek ne tikai Rīgā, bet arī reģionālajās slimnīcās. Daugavpilī tie notiek dažādās specialitātēs. Tā ir lieliska iespēja Latgalē dzīvojošiem pacientiem saņemt modernu terapiju, un mūsu ārstiem papildināt savas zināšanas, pētnieciskās kompetences un dzīvot līdzi laikam, kas medicīnā ir ļoti svarīgi,” norāda Edgars Labsvīrs, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca valdes loceklis.
Kaspars Losāns, Roche Latvija Medicīnas direktors: “Mēs kā inovatīvu medicīnas risinājumu uzņēmums īstenojam pētījumus dažādās jomās. Starp tām īpaši gribētu izcelt terapeitisko iespēju izpēti ļaundabīgu audzēju, oftalmoloģijas un neirodeģeneratīvu, tajā skaitā reto slimību jomās. Jāuzsver, ka mūsu pieredze darbā ar Latvijas pētniekiem rāda, ka mūsu valsts ārstiem ir augsts potenciāls, kurš jānovērtē un jāturpina attīstīt.”
Savukārt Stradiņa slimnīcas Internās klīnikas vadītājs, prof. Valdis Pīrāgs norāda: “Pētniecībai un zinātnei ir jābūt cilvēcīgai. Tai ir jāiznāk no laboratorijām un jākļūst cilvēkam, pacientam un arī ārstam pieejamai.”