Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.
Etnobotāniskie pētījumi par savvaļas un kultivēto augu tradicionālo izmantošanu kļūst arvien populārāki visā pasaulē, jo etnobotānikas un etnofarmakoloģijas informācija var rosināt jaunus eksperimentālus pētījumus par konkrētu augu tradicionālo izmantošanu. Latviešu tautas ārstniecības pierakstos (ticējumos) atrodamās informācijas pamats ir tradicionālās medicīnas zināšanas, kas nodotas no paaudzes paaudzē.
Sāpes plecā ir bieža balsta—kustību aparāta sūdzība ambulatorajā praksē. Sāpes var radīt gan akūta vai veca pleca trauma, gan hroniski deģeneratīvi vai iekaisīgi procesi locītavas struktūrās un struktūrās ap tām. Ārstēšanas procesā svarīga starpdisciplināra sadarbība, tāpēc šajā rubrikā ieteikumus par pleca sāpju pārvaldību ģimenes ārsts lūdz traumatologam.
Sambucus nigra (plūškoka) lapas tautas medicīnā izmantotas ādas iekaisumu mazināšanā, čūlu, apdegumu un citu brūču ārstēšanā. Vairāgus gadsimtus plūškoka lapas izmantotas pārsvarā Eiropas austrumos un dienvidos, tāpat kā Āzijas rietumos, taču kopumā nav tik populāra plūškoka auga daļa, salīdzinot ar ziediem. Tie ir labi zināmi un aprastīti Eiropas Zaļu aģentūras monogrāfijā kā līdzeklis saaukstēšanās un gripas ārstēšanai.
Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju.
Kuņģa un zarnu trakta slimības ir bieži sastopamas. Daudzu slimību un stāvokļu, tai skaitā, kuņģa un zarnu trakta, profilaksei un ārstēšanai var izmantot dažādus tradicionālās un papildinošās terapijas veidus, galvenokārt fitoterapiju.
Visā pasaulē urīnceļu infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacients meklē palīdzību vai nu ambulatori, vai stacionārā. Ambulatoro vizīšu skaits, piemēram, ASV ik gadu ir apmēram desmit miljoni, ap trim miljoniem neatliekamās uzņemšanas nodaļā! Lielbritānijā 1—3 % no visām medicīniska rakstura konsultācijām ir saistībā ar urīnceļu infekciju.
Augu izmantošana medicīnā ir tikpat sena kā cilvēce kopumā. Grūti iedomāties gadījumus, kad fitoterapija netiek rekomendēta. Taču, lai mācētu strādāt ar augiem un to aktīvajām vielām, jāmācās daudz. Tā ir atsevišķa zinātne, kuru tikai lietpratējs gudri izmanto praksē.
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir visbiežāk sastopamā ambulatori ārstējamā slimība sievietēm. Dzīves laikā ar urīnceļu infekciju slimo 50 % sieviešu, no kurām vismaz pusei pēc 6—12 mēnešiem novēro infekcijas recidīvu. Sievietes ar UCI slimo neatkarīgi no vecuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases un seksuālās orientācijas.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Par urīnceļu infekciju (UCI) rakstīts daudz, tomēr dažas publikācijas ir mulsinošas vai pat pretrunīgas un rada neskaidrības ģimenes ārstu un pediatru ikdienas praksē, tāpēc īsā pārskatā esam apkopojuši mūsdienu tendences.
Mūsdienās interese par ārstniecības augu lietošanu piedzīvo renesansi, jo fitoterapija var būt efektīva un pietiekami droša, lietojot ilgstoši. Augu ķīmiskā sastāva daudzveidība nodrošina farmakoloģiski daudzveidīgu iedarbību, tomēr pārsvarā katram augam dominē viena vai divas īpašības, veidojot tā farmakoloģisko efektu.
Pētnieki no Granadas (Spānijā) un Kvopio (Somijā) universitātēm apstiprinājuši, ka dzērveņu ekstrakts palīdz cīņā ar urīnceļu infekciju (UCI) ekskluzīvi barotiem zīdaiņiem, kuri jaunāki par 12 mēnešiem.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.